Pēdējais fragments no Klēras Kovalčikas grāmatas “Skriešana sievietēm”, ko piedāvā apgāds Kontinents.
Kādu dienu skrējiena laikā es pieņēmu vienu no drosmīgākajiem lēmumiem savā mūžā. Nolēmu lēkt ar izpletni. Izklausās ironiski, ka tieši skrienot, kad manas kājas ritmiski saskārās ar zemi apmēram 180 reizes minūtē, apņēmos izlēkt no lidmašīnas, kas pacēlusies aptuveni 3000 metru virs zemes, taču domāju, ka citā brīdī šāds lēmums nemaz nebūtu radies.
Lielu daļu darba nedēļas biju veltījusi intervijām ar valsts izcilākās sieviešu izpletņlēkšanas komandas dalībniecēm, lai uzrakstītu žurnālam "Women’s Sports and Fitness" rakstu. Katra izpletņlēcēja dedzīgā aizrautībā runāja par šo sporta veidu un mudināja arī mani noteikti pamēģināt. "Jā-a, protams," teicu, atcerēdamās, cik nejauki jutos jau tad, kad kāpu Eifeļa tornī.
Pēc vienas no pēdējām intervijām devos skrējienā pa apkaimes pauguriem. Gaiss bija vēss, debesis - zilas, un es prātā vēl turpināju pārdomāt neseno sarunu. Laikam gan mani iedrošināja pacilātība, ko izjutu, skrienot augšup un lejup pa stāvajiem pakalniem. Jutos spēcīga un izturīga, paraudzījos zilajās debesīs un pati sev sacīju, "Es to izdarīšu. Iešu un mēģināšu lēkt." Tikko pārradusies mājās, piezvanīju un norunāju lēkšanu jau tuvākajā nedēļas nogalē.
Pārdzīvojums bija neaizmirstams, jutos gan saviļņota, gan pārsteidzoši mierīga. Izrādījās, ka manām draudzenēm izpletņlēcējām bijusi taisnība, kad viņas teica, ka tagad debesīs raudzīšos ar gluži citam acīm. Esmu pārliecināta, ka nebūtu apņēmusies lēkt, ja nebūtu skrējusi. Ja es būtu žurnāliste, kas tikai sēž uz krēsla, tad nebūtu pārvarējusi bailes. Grūtais skrējiens pakalnos tajā dienā lika man justies neuzvarami un palīdzēja atrast sevī drosmi.
SKRIEŠANA STIPRINA PRĀTA SPĒJAS UN VEICINA RADOŠU DARBĪBU
Tie paši endorfīni, kas ierosina "skrējēja kaifu", var pozitīvi ietekmēt prāta spējas. Pastāv pierādījumi, ka endorfīnu līmeņa paaugstināšanās vairo spēju mācīties un iegaumēt. Droši var teikt, ka skriešanā gūtā enerģija un ciešākais miegs, ko nodrošina skriešana, veicina prāta možumu un ļauj strādāt ražīgāk gan mājās, gan darbā. Pētījumi liecina, ka cilvēki, kas labas formas uzturēšanā par galveno uzskata pietiekamu fiziskās aktivitātes apjomu, ne vien spēj vairāk paveikt īsākā laikā, bet arī labāk tiek galā ar stresu un radošāk risina problēmas darbā.
Kāpēc? Varbūt izskaidrojumu sniedz fakts, ka fiziskā aktivitāte stimulē neiromediatoru izstrādāšanos un uzlabo asins un skābekļa piegādi galvas smadzenēm. Zinātniekiem šis mehānisms vēl nav pilnīgi skaidrs. Lai gan neviens neņemas apgalvot, ka skrienot var panākt augstāku intelekta koeficientu, tomēr daudzi speciālisti iesaka fiziskus vingrinājumus, lai veicinātu prāta spējas un radošas izpausmes.
Ar fiziskiem vingrinājumiem aizrautīgi nodarbojušies daudzi izcili mākslinieki un domātāji - Toro, Vērdsverts, Einšteins. Rakstniece Brenda Jēlanda radošo spēju atraisīšanai mēdz nostaigāt desmit un vairāk kilometru dienā.
Varbūt skriešana domātājam un māksliniekam sniedz iespēju būt vienatnē ar sevi, attālinoties no ikdienas nemiera un traucēkļiem. Skriešana liek mums justies stiprām, ļauj drosmīgi ielūkoties pašos savas būtības dziļumos. Varbūt skrējiena laikā doma atbrīvojas tāpēc, ka mēs it kā atgriežamies bērna nevainībā, - skrienot prāts attīrās, un tā iespējas kļūst bezgala plašas.
SKRIEŠANA RADA ATJAUNOTNI
Jums ir pazīstamas dienas, kad nekas nav, kā vajag? Domas pinas un jūk, nekas nevedas, garastāvoklis ir slikts, māc nogurums. Tad jūs ejat skriet. Tikai piecus kilometrus, jo vairāk šobrīd nav laika; un, skrējienu beidzot, jūs jūtaties, it kā visa diena būtu pavadīta kūrortā - galva ir skaidra, enerģijas - papilnam, un jūs spējat ķerties klāt jebkuram uzdevumam. Skrējiens ir izvēdinājis "putekļus" no prāta, ielējis dzidrumu acīs un gluži vienkārši uzmundrinājis gara rosīgumu.
Skriešanas labvēlīgā ietekmē uz prātu ļauj ar prieku veikt visus ikdienas pienākumus, palīdz tikt pāri grūtiem brīžiem un sagādā iespēju baudīt laimīgu un jēgpilnu dzīvi.