Skriešanas ietekme: Vairāk enerģijas, mazāk stresa, labāks garastāvoklis

Drīz pēc tam, kad mana draudzene bija sākusi skriet, viņa ar izbrīnu konstatēja, ka enerģijas tagad kļuvis daudz vairāk. Agrāk viņa, atnākusi no darba, mēdza sabrukt uz dīvāna un gulšņāt līdz vakariņu laikam. Skriešana atbrīvoja tādas enerģijas rezerves, par kurām draudzene pirms tam nebija pat nojautusi, un viņa spēja aktīvi darboties līdz pat gulētiešanai. Un draudzene nav izņēmums. Daudzas sievietes apliecina, ka skrējiens vairo enerģiju un prāta možumu. Skrienot jūs patērējat enerģiju tikai tādēļ, lai tā pēc tam atgrieztos pie jums ar uzviju.

Žurnāla "Runner's World" rīkotajā aptaujā sievietēm, kuras abonēja žurnālu, noskaidrojās, ka lielākā daļa vēlējas atbrīvoties no liekā svara, taču bieži vien turpinājušas skriet arī tāpēc, ka skriešana atvieglinājusi stresa parādības. Vairāki pētījumi liecina, ka fiziski vingrinājumi pazemina stresa līmeni, tādējādi ne vien labvēlīgi ietekmējot psihi, bet arī pasargājot no slimībām. Arvien lielāks skaits pētījumu apstiprina, ka pastāv cieša saistība starp psiholoģisku stresu un slimībām ar vēzi, un zinātnieki izsaka arī viedokli, ka grūtnieces stress var negatīvi ietekmēt augli.

Kad esat satraukta, izmisusi vai dusmīga, skriešana sniedz vienkāršu un efektīvu atvieglojumu; tas jūs pasargā no nepatikšanām, kuras varētu radīt, piemēram, strīds ar šefu vai vīru. Visa aizturētā enerģija, ko radījušas negatīvās emocijas, tiek patērēta krietna skrējiena laikā, turklāt var gadīties, ka tā ļauj panākt izcilu skrējiena ātrumu.

Būtībā skriešana ir dabiska bioloģiska reakcija uz stresu. Varbūt jums ir gadījies dzirdēt par "cīņas vai bēgšanas reakciju". Stresa laikā organismā atbrīvojas ķīmiskas vielas - kateholamīni, kas paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu. Tā ir instinktīva reakcija uz situācijām, kuras mēs uztveram kā draudīgas - organisms sagatavojas cīnīties vai bēgt. Šī reakcija var būt ļoti noderīga brīžos, kad sastopamies ar reālām briesmām, piemēram, ar cilvēku, kas grasās uzbrukt.

Tomēr biežāk stresa situāciju izraisa strīds ar tuvu cilvēku vai pārslodze darbā, un tad neder ne cīņa, ne bēgšana (vismaz vārdu tiešajā nozīmē), taču jūs varat "bēgt" skrienot. Skrējiena laikā kateholamīni pārstrādājas, sirds pārstāj dauzīties un emociju uzplūdi norimstas.

Tā saucamais "skrējēja kaifs" galvenokārt saistīts ar endorfīniem. Reaģējot uz fizisku vai emocionālu stresu, organismā atbrīvojas endorfīni, un viens to iedarbības aspekts ir sāpju mazināšana. Šo dabisko sāpju remdētāju līmenis, jums skrienot, stipri paaugstinās. Jo intensīvāk un ātrāk skrienat (citiem vārdiem sakot, jo lielāks ir "stress"), jo vairāk endorfīnu izstrādā organisms.

Pētnieki vēl nav guvuši pilnīgu apstiprinājumu tam, ka endorfīni tieši ietekmē labsajūtu, taču viņi ir vienisprātis, ka regulāri fiziski vingrinājumi spēj uzlabot garastāvokli. Daži psihiatri un psihologi pacientiem ar vieglu un mēreni izteiktu depresiju fiziskus vingrinājumus pat ieteic kā ārstēšanas līdzekli, un pētījumi apstiprinājuši to pozitīvo ietekmi.

Jo intensīvāk jūs skrienat, jo labāk. Padomājiet, cik labi jutāties, kad beidzāt sevišķu ātru skrējienu vai garu distanci, šķērsojot finiša līniju ātruma treniņā vai sacīkstēs. Labā izjūta nerodas tikai tāpēc vien, ka grūtais skrējiens pabeigts. To rada prieks par veikumu, savas fiziskās un psihiskās izturības apziņas izraisīta pacilātība un varbūt arī endorfīni.

Lai izjustu "skrējēja kaifu", nav nemaz jāskrien pārāk ātri vai ilgi. Prieku rada jau ķermeņa ritmiskās kustības vien. Mazus bērnus mierina šūpojot, un lielākus bērnus iepriecina rotaļas, kas ietver pastāvīgas kustības. Tas attiecas arī uz pieaugušiem cilvēkiem. Jums ir pazīstams prieks, ko rada kustības.

Skrienot reizēm var izjust īpašu baudu. Roku un kāju kustības ideālā ritmā saskaņojas ar sirds saraušanos un elpas vilcieniem. Šķiet, ka jūs skrienat pilnīgi bez piepūles. Tieši tādam kustībām daba veidojusi jūsu ķermeni, un šādos brīžos liekas, ka tā varētu skriet mūžīgi.

Turpinājums 17. maija publikācijā.