Tā kā daļa mūsu sabiedrības ir pieteikusi "karu pret aptaukošanos", mūs ieskauj reklāmas un projekti, kas stāsta par plusiem, kas rodas, regulāri vingrojot. No ASV prezidenta sievas Mišelas Obamas kompānijas "Kustēsimies" līdz fitnesa rokassprādzēm "Fitbit", kas strauji kļūst populāras, mūs regulāri apmētā ar tādiem apgalvojumiem kā "jo vairāk vingrojumu, jo labāk". Taču kas notiek, kad vingrojumi faktiski kaitē tavai fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai?
Vietne "Organicwoman" ir uzskaitījusi pazīmes, kas apliecina tavu neveselīgo attieksmi pret sportu.
1. Тu bieži atcel plānus, lai pavadītu laiku ar ģimeni vai draugiem, un tā vietā trenējies.
Ja esi pamanījusi, ka bieži atcel plānus, lai nepārkāptu treniņu režīmu, tad iespējams, ir pienācis laiks pārvērtēt savu attieksmi pret treniņiem.
Džesika Korbina, fitnesa eksperte: "Jūs esat ķerti ar fitnesu tad, ja citas svarīgas dzīves sfēras, ieskaitot ģimeni, darbu, sabiedrību un pat izklaides atkāpjas otrā plānā attiecībā uz treniņiem. Ja jūs tik tiešām vēlaties būt veselīgāki, svarīgi ir ņemt vērā visus faktorus, kas ietekmē pašsajūtas uzlabošanos."
Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka ļaudis, kam ir labas attiecības ar tuviniekiem, dzīvo ilgāk, viņiem ir mazāk problēmu ar veselību, un viņi ir laimīgāki. Zinātnieki ir pat konstatējuši, ka vājas sociālās saites var sagādāt nopietnākas veselības problēmas nekā fizisko aktivitāšu trūkums.
Diez vai tu sava mūža nogalē vēl atcerēsies kardiotreniņus, kurus apmeklēji. Sociālie sakari ir daļa no tā, kādēļ ir vērts dzīvot, un, ja tu ziedo tos, lai ievērotu stingru treniņu režīmu, tad tev var parādīties veselības problēmas.
2. Tu nodarbojies ar sportu, lai "kompensētu" apēsto.
"Es noteikti esmu pelnījusi šo kūciņu pēc treniņa". Mēs visi esam dzirdējuši tāda veida paziņojumus. Vingrojumi apēstā "kompensēšanai" – tā ir neveselīga domāšana. "Setpunkta" teorija saka, ka "ķermenis bioloģiski un ģenētiski nosaka svaru noteikta diapazona robežās".
Ja tu ēd, orientējoties pēc izsalkuma signāliem, nevis pēc emocionāliem iemesliem, tad tavs svars būs stabils "setpunkta" ietvaros. Doma, ka tu varēsi kontrolēt savu svaru ar vingrojumu palīdzību – ir ilūzija, jo eksistē arī spēcīgi bioloģiski un ģenētiski faktori, kas ietekmē tavu svaru.
3. Tu nodarbojies ar sportu, neskatoties uz nogurumu, slimībām un traumām.
Daudzas populāras "fitspiration" (sportošanas popularizētāji) idejas un saukļi noved fizisko aktivitāšu jēgu līdz galējībai.
Piemēram, ātrais bildīšu meklētājs "Google" pēc pieprasījuma "fitspiration" izmetīs sievietes bildīti, kas nodarbojas ar sportu, un tur būs paraksts: "Neej prom. Sāpes jau ir tevī. Tev jau sāp. Saņem par to atalgojumu." Nav nekā laba sportošanā, ja jūties slima, esi ievainota vai fiziski un psihiski izmocīta. Eksperts veselības un fitnesa jomā Džonatans Ross ir izskaidrojis atpūtas būtiskumu: "Pareiza atjaunošanās ir tikpat svarīga kā pareizs treniņš".
Uz jautājumu, kā saprast, ka ir pienācis laiks atpūsties no fiziskajiem vingrojumiem, Ross atbild: "Tad, kad jūs tik tiešām jūtaties noguruši. Tas ir veids, kā tavam prātam signalizēt, ka ķermenim ir nepieciešama atpūta. Šī signāla ignorēšana ir jūsu pašu atbildība." Turklāt atpūtas laikā ķermenis atjauno audu un muskuļu glikogēna krājumus (glikogēns ir polisaharīds, kas veidojas aknās un muskuļos un tur uzkrājas kā ogļhidrātu rezerve).
Kaut gan no fiziskiem vingrojumiem veselībai var būt fantastisks ieguvums - ja tu tos veic fanātiski vai pārmērīgi - vingrojumi var novest pie fiziskas un psihiskas pārpūles.
Pārmērīgas sporta aktivitātes var arī "radīt citus obsesīvi kompulsīvos (obsesīvi kompulsīvie traucējumi ir viens no trauksmes traucējumu veidiem – redakcijas piezīme) traucējumus, ieskaitot anoreksiju, bulīmiju un ar tiem saistītus ēšanas traucējumus, pat ķermeņa izkropļošanu". Pat, ja tavas fiziskās aktivitātes nevar novest līdz ēšanas traucējumiem, mēs visi piekritīsim, ka plānu atcelšana tikties ar draugiem, jo tev ir jāskrien pa skrejceliņu, kā arī skriešana ar traumētu celi vai šausmas par treniņa izlaišanu, nav psihiski vesela cilvēka pazīme.
Tātad, kā var atrast treniņu balansu pasaulē, kas pārņemta ar fitnesu? Šobrīd ir parādījusies jauna pieeja – "intuitīvie vingrojumi", saskaņā ar ko ir jāieklausās tajā, kā tavs organisms vēlas kustēties. Blogere veselības jomā Dāvida Kagelmasa, iesaka: "Lūdzu jūs nesteigties, bet ieklausīties savā organismā. Nē, es nesaku to par neapmierināto balsi, kas liek pieturēties pie jūsu treniņa plāna, citādi paliksiet resni. Ieklausies savā intuīcijā. Tu būsi pārsteigta, cik bieži tavs ķermenis signalizēs par vēlmi kustēties, tāpat kā par nepieciešamību pēc miera, atpūtas".
