Daudzi skrējēji šogad plāno pievarēt savu pirmo maratonu (42 km). Tā kā tā ir ļoti nopietna distance un liels izaicinājums ķermenim, raidījuma "Kivi TV" komanda devās uz Sporta laboratoriju, lai uzzinātu, kur ikviens var noskaidrot, vai fiziskā sagatavotība atbilst slodzei, ar kuru nākas sastapties maratonā. Tāpat "Kivi TV" tikās ar diviem apbrīnojami mērķtiecīgiem puišiem – Dinu Vecānu un Arti Ozoliņu, kuriem skriešana nu jau ir kļuvusi par dzīvesveidu.

"Es gatavojos savam, iespējams, dzīves lielākajam izaicinājumam. Es skriešu "Lattelecom" Rīgas maratonā 42 kilometrus. Šoreiz vēlos izspiest visu no sevis. Un, kā reiz teicu vienam draugam, man vienalga – es kaut vai pārrāpošu pāri tam finišam četrāpus, bet es finišēšu un izcilā laikā," apņēmīgi saka Artis.

"Jūs visi zināt – ir ielu mākslinieki, ielu dziedātāji, dejotāji. Un attiecīgi man mērķis ir skriešanu veidot kā mākslas performanci. Projekts "28–28–28" īstenībā radās skrienot. Un tā mērķis ir atbalstīt onkoloģiskos slimniekus jeb cilvēkus, kas slimo ar vēzi," saka Dins. Viņš apņēmies noskriet 28 dienās noskriet 28 maratonus 28 pilsētās.

Ja plāno piedalīties maratonā, vienmēr ir jāpadomā par pienācīgu sagatavošanos. "Uz šo maratonu es gatavojos jau kopš decembra," saka Artis. "Atceros, ka pirms Ziemassvētkiem es sapratu, ka nākamais maratons būs manējais. Uzvilku kājās kedas, uzvilku divas bikses, hūdiju (Red.: jaka ar kapuci), jaku, šalli, cimdus, visu aizsaitēju priekšā sejai, lai vējš nesitās, un sāku skriet."

Arī Dins trenējas ļoti cītīgi. "Pirmdienas un piektdienas man ir brīvas – sāksim ar labāko daļu," smej puisis. "Pieci treniņi nedēļā. Ja mēs tā izdalām uz pieci, tad ir provizoriski 12–15 kilometri treniņā, bet sestdienas, svētdienas ir smagākas, tad ir apjomīgāks darbs. Un tad jā, tas treniņš ievelkas uz trīs četrām stundām."

Gatavojoties maratonam, slodzi svarīgi palielināt pakāpeniski. Tā darījis arī Artis. "Katru mēnesi es lieku klāt. Sāku ar pavisam īsu distanci. Nav jāsāk ne ar ko lielu. Es sāku ar kilometru pašā sākumā. Noskrēju kilometru – viss bija forši. Pēc tam liku klāt – vēl pa kilometram, vēl, vēl, vēl. Šajā nedēļā tie būs 90 līdz 100 kilometri, bet tas jau ir pirms paša maratona."

Lai neriskētu ar savu veselību, vēlams pārliecināties, vai esi pietiekami labā fiziskajā formā. To iespējams izdarīt Sporta laboratorijā.

"Kompleksais slodzes tests – tas ir nosaukums testam, kurā pārbauda gan vispārējo fizisko sagatavotību, gan sirds veselību un arī elpošanas sistēmas veselību slodzes laikā," skaidro Sporta laboratorijas sporta ārste Sandra Rozenštoka. "To veic profesionāli sportisti, to veic izlašu dalībnieki, to veic cilvēki, kas ir veseli, bet sporto un piedalās sacensībās. Lai novērtētu, vai slodze, ko viņi dara, ir viņu sirsniņai un elpošanas sistēmai piemērota. Tas, ko mēs arī varam šī testa laikā iegūt, pārbaudot cilvēku, – līdz kādai slodzes intensitātei viņš varētu darboties. Un tad ir svarīgi šim cilvēkam turēt to tempu, bet neskriet ātrāk, nekā viņam ir vēlams."

Kad esi pārliecināts par savu fizisko formu, vari tiekties pēc laba rezultāta maratonā. "Slikta fiziskā sagatavotība, karstums, nedzeršana distancē, kaut kādas veselības problēmas – tas viss kopā rada vienu lielu riska momentu," brīdina sporta ārste.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!