Akūts apendicīts, ja laicīgi netiek atpazīts, var pat apdraudēt cilvēka dzīvību. Lai novērstu šīs iespējamās sekas, ir svarīgi būt zinošam par to, kas ir apendikss, kas apendicīts un kā rīkoties akūta apendicīta gadījumā. Šos jautājumus skaidro Veselības centra 4 Baltijas Vēnu klīnikas ķirurģijas nodaļas vadītājs dr. Pēteris Gerke.
Sev novērojot akūta apendicīta simptomus, nekavējoties ir jāgriežas pēc palīdzības pie ārsta. Pacientam tiek veikta izmeklēšana, operācija un pēc tās jāievēro noteikta diēta un jāseko līdzi savam veselības stāvoklim.
Kas ir apendikss un apendicīts
Apendikss jeb aklās zarnas piedēklis ir tārpveidīgs veidojums pie resnās zarnas sienas vēdera lejas daļā labajā pusē. Vizuāli tā struktūra atgādina tievu caurulīti, kuras viens gals ir slēgts jeb akls, bet otrs – savienojas ar resno zarnu. Tas ir svarīgs imunoloģisks orgāns, kas cīnās ar vīrusu un bakteriālām infekcijām vēdera dobumā.
Apendicīts ir aklās zarnas tārpveida piedēkļa iekaisums. Tas sākas pēkšņi, bet nereti akūts apendicīts var pievienoties kādai no infekcijas slimībām.
Kas izraisa akūtu apendicītu
Slimības izcelsme saistīta ar tārpveida piedēkļa evakuācijas traucējumiem jeb nepietiekošu zarnu satura tranzītu no aklās zarnas piedēkļa uz resno zarnu. Akūtu apendicītu bieži sastop cilvēkiem, kas cieš no ilgstošiem vēdera izejas traucējumiem (aizcietējumiem), parazītiem (spalīšiem, cērmēm), svešķermeņiem zarnu traktā un limfātisko audu hiperplāziju tārpveida piedēkļa sieniņā.
Visi šie faktori, nosprostojot aklās zarnas piedēkļa lūmenu, veicina baktēriju vairošanos tā iekšienē. Iekaisumam progresējot, rodas piedēkļa sienas visu slāņu bojājums, un tālāk jau baktērijas (strutas) nonāk vēdera dobumā. Vēderplēves iekaisums ir ļoti bīstams, jo var attīstīties smaga saslimšana un pat iestāties nāve.
Akūta apendicīta simptomi
Akūts apendicīts sākas ar spazmām vēderā, kuras lokalizējas nabas rajonā vai pakrūtē. Spazmas vēderā papildina slikta dūša, vemšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra un rodas aizcietējumi.
Dakteris Gerke uzsver, ka apendicīta sāpes dinamikā pastiprinās, neizzūd, bet gan pārvietojas uz vēdera labo lejas flangu. Cilvēka vispārējo veselības stāvokļa pasliktināšanos novēro 24 – 36 stundas no saslimšanas brīža. Šajās saslimšanas stundās ar vislielāko varbūtību strutas ir nonākušas vēdera dobumā un apdraud pacienta dzīvību. Tikai steidzīgi veikta operācija var glābt slimnieku.
Metodes, ko izmanto, lai noteiktu akūta apendicīta diagnozi
Ārsts iztaujā pacientu par sūdzībām. Ārsts izvērtē ādu, gļotādu, sirdi, plaušas, vēderu, urināciju un, ja nepieciešams, apskata pacientu caur taisno zarnu.
Slimnīcā pacientam tiek noņemtas asins un urīna analīzes, kas parāda iekaisuma procesa klātbūtni organismā. Diagnozes precizēšanai papildus tiek nozīmēta vēdera dobuma sonoskopija vai datortomogrfiskā izmeklēšana.
Mūsdienās akūta apendicīta diagnostikai un ārstēšanai plaši izmanto ar laparaskopiju (opercijas metodi), kuras laikā ir iespējams optiski apskatīt vēdera dobuma orgānus, tai skaitā arī aklās zarnas piedēkli, caur maziem griezieniem vēdera priekšējā sienā.
Svarīgi zināt par akūta apendicīta ārstēšanu
Pacientam, nonākot slimnīcā ar akūta apendicīta diagnozi, sākumā tiek nozīmēti augstāk minētie izmeklējumi un uzsākta ārstēšana ar papildus šķidruma un medikamentu ievadīšanu vēnā. Pacientam tādā veidā tiek uzlabots vispārējais veselības stāvoklis, un slimnieks tiek vienlaicīgi gatavots ķirurģiskai ārstēšanai. Galvenā ārstēšanas metode ir operācija, kuras laikā tiek izgriezts iekaisušais aklās zarnas piedēklis.
Pēc operācijas bieži vien nākas atstāt drenu vēdera dobumā, lai atlikušās strutas izdalītos no vēdera dobuma un operācijas brūce veiksmīgi sadzītu. Pēcoperācijas periodā pacientam regulāri tiek veiktas operācijas brūces pārsiešana. 10 līdz 12 stundas pēc operācijas tiek ievērots gultas režīms, pēc tam fiziskā aktivitāte pakāpeniski tiek palielināta. Darba spējas pilnībā atjaunojas pēc 1 mēneša. Slimnīcā pacients vidēji pavada 4 līdz 10 dienas.
Diēta, kas jāievēro pacientam
- 6 līdz 12 stundas pēc operācijas pacientam netiek ļauts dzert un ēst.
- 2. pēcopercijas dienā slimnieks tiek dzirdīts.
- 3. pēcopercijas dienā pacientu uzsāk barot ar tumēm, vieglu buljonu, kefīru, jogurtu un sausiņiem.
- 4. pēcoperācijas dienā uzturam pievieno sasmalcinātus dārzeņu biezeņus.
- No 6. pēcopercijas dienas atļauts uzturā pievienot vārītu gaļu un pienu.
- Pēc 2 pēcoperācijas nedēļām atļauts atgriezties pie ierastās diētas (uzturā vēlams ierobežot citrusa augļus, rupjo maizi).
- Rūpīgi jāseko vēdera izejai (ja 3. pēcoperācijas dienā nav izgājis vēders, tad nepieciešams veikt attīrošu klizmu).
Akūta apendicīta profilakse
Uzturā vēlams kopā ar dzīvnieku olbaltumvielām pietiekamā daudzumā lietot arī vieglāk sagremojamas piena olbaltumvielas, kā arī dārzeņus un augļus. Nepārslogot zarnas ar lielu uztura daudzumu. Katru dienu uzņemt organismam nepieciešamo šķidruma daudzumu. Sekot regulārai vēdera izejai, kas ir vismaz reizi 2 dienās.
Svarīgi! Ja cilvēkam parādās pēkšņas sāpes vēderā, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un vidēji divu līdz četru stundu laikā slimnieku jāparāda ķirurgam.
