Astma ir diagnoze, kas nevilšus var pārsteigt pacientu, kurš devies pie ārsta ar sūdzībām par nepārejošu klepu. AS "Veselības centru apvienība" poliklīnikas "Jugla" pneimonoloģe Andra Cīrule skaidro, ka, veicot izmeklējumus, nereti nonāk pie šādas diagnozes, tomēr daudzos gadījumos astma ir vieglā formā un pacientam atliek iemācīties, kā to ārstēt un kontrolēt. Ārstes novērojumi liecina, ka aptuveni desmitā daļa astmas pacientu nevēlas atzīt šīs slimības esamību.
"Klepus, ko ir izraisījusi saaukstēšanās vai kāds vīruss, pāriet pats no sevis," uzskata Cīrule piebilstot, ka lielākā daļa medikamentu, kas domāti klepum, galvenokārt palīdz pārdzīvot slimību un atvieglot simptomus. Tomēr, ja klepus nepāriet vismaz triju nedēļu laikā, tad būtu jādodas pie ģimenes ārsta vai speciālista, lai noteiktu klepošanas cēloni. Ārstes pieredze vēsta, ka cilvēki, kas nodarbojas ar sportu, retāk izjūt elpceļu slimību radītu diskomfortu un viņiem snaudošas slimības cēloņus var tikai noteikt, veicot spirogrāfijas izmeklējumu.
Dodoties pie pulmonologa, būtu labi, ja pacientam jau ir plaušu rentgents – pirmais izmeklējums, lai noteiktu diagnozi. Taču nereti rentgents neko aizdomīgu neuzrāda un tad ir jāveic spirogrāfija, kas vairumā gadījumu palīdz atklāt klepošanas cēloni. Spirogrāfijas izmeklējums nosaka plaušu tilpumu un gaisa plūsmas ātrumu elpceļos.
"Mūsdienās astmu var labi kontrolēt ar pareizām zālēm," saka ārste Cīrule. Galvenais ir pieņemt diagnozi un lietot zāles tādā apjomā, kā ārsts ir izrakstījis, un nepārstāt to darīt, kad kļūst labāk. Ir dažādu veidu inhalatori un katrs pacients sadarbībā ar savu ārstējošo ārstu var atrast sev piemērotāko. Savukārt medicīnas iestādes māsiņa parādīs un pastāstīs, kā pareizi jālieto inhalators. Astmas pacientiem ir ieteicams nodarboties ar sportu, atrodot sev atbilstošāko nodarbi, kas varētu būt, piemēram, joga, kur elpošanas vingrinājumi ir ļoti svarīgi.
Vieglas formas astmas pacienti var justies salīdzinoši labi, līdz rodas saasinājumi, piemēram, pavasarī ziedēšanas laikā vai, saskaroties ar kairinājumiem – dzīvnieku spalvām, pelējumu, mitrumu, putekļu ērcītēm. "Smagus lēmumus nākas pieņemt tiem, pēkšņi konstatētas astmas, pacientiem, kam ir mājdzīvnieki, jo visbiežāk no tiem ir jāšķiras," ar nožēlu atzīst pneimonoloģe.
Lai gan astma ir viena no biežāk konstatētajām slimībām gadījumos, kad ir sēkšana naktīs un lēkmjveidīgs klepus, tomēr pie pulmonologa vai otolaringologa ar sūdzībām par krekšķēšanu ierodas pacienti, kur patiesais problēmu cēlonis meklējams gastroenteroloģijas laukā. Proti, klepu un diskomforta sajūtu kaklā raisa atvilnis vai kādi citi kairinājumi, kuru izcelsme meklējama kuņģī. Šajā gadījumā problēmu var atrisināt, lietojot medikamentus, bet, lai diagnosticētu kuņģa slimības, būs jādodas uz fibrogastroskopiju un uz konsultāciju pie gastroentrologa.
"Nevajag saslimt ar astmu, pietiek tikai ar saaukstēšanās izraisītu klepu, kas uzrodas nepiemērotākā brīdī, piemēram, teātrī vai operā izrādes laikā, lai rastos diskomforts pašam un apkārtējiem," atzīst Cīrule.
Šādos gadījumos var izlīdzēties ar zālēm, kas nomāc klepus refleksu, piemēram, kodeīnu saturošiem medikamentiem. Tas var būt gan recepšu medikaments, kur vienā tabletē būs koncentrēta nepieciešamā deva, gan bezrecepšu sīrups, kuru vajadzēs krietni vairāk, lai nomāktu pēkšņu klepu. Gadījumos, kad nav iegādāts vai pieejams medikaments, reizēm situāciju var glābt kādas sūkājamas konfektes ar mentolu vai košļājamā gumija, kas palīdz siekalu veidošanās procesam un novērš kairinājumu kaklā. Bet jāatceras, ka, pastāvot sūdzībām, ir jāmeklē klepus iemesls un jānozīmē atbilstoša ārstēšana.
