Ārsti: 'e-veselība' nevilks, sāksies haoss un viss apstāsies  (24)

Tikmēr Veselības ministrija "e-veselībai" adresētos pārmetumus noraida, norādot, ka, sākot lietot jebkuru jaunu informācijas sistēmu, cilvēkam ir nepieciešams laiks, lai to iepazītu un pierastu pie tās lietošanas, līdz ar to sākotnēji darbs ar to prasa vairāk laika, bet vēlāk sokas jau daudz raitāk.

Neraugoties uz to, 27. oktobrī veselības ministre Anda Čakša tikās ar LĀB un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvjiem un vienojās, ka e-darbnespējas lapa no 1. decembra ir ieviešama, savukārt e-receptes ieviešanai būtu nepieciešams pārejas periods, kā arī nepieciešams turpināt kopīgu darbu pie "e-veselības" sistēmas pilnveidošanas.

"Šobrīd, lai izrakstītu vienu recepti ar murgaino e-veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir 3 minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt oficiāli (aptiekā) sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni 8 minūtes (ar roku uz veidlapas – 1 minūte 30 sekundes)," medijiem izsūtītajā vēstulē norādīja Pēteris Apinis. "Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e-receptes. 60 procenti Latvijas ārsti to dara ar citām – loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā "e-veselība" ir brāķis. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e-recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb 4 stundas 48 minūtes."

Arī "Rutks" uzrunātais Latvijas Ģimenes ārstu valdes loceklis Pauls Princis pauž līdzīgu viedokli. "Smilgas kungs (Red.: NVD E-veselības departamenta direktors Mārtiņš Smilga) saka, ka, lai e-darbnespējas lapu noformētu, vajag četrus klikšķus, bet nesaka – cik ilgi ir jāgaida viena klikšķa darbība! Jo tu noklikšķini un ikreiz gaidi – kamēr ielogosies, kamēr informācija salāgosies, kamēr apstiprināsies, kamēr aizies… Viens klikšķis var arī pusotru stundu iet, ja dators uzkaras. Un tev jau kaut kas arī ir jāraksta. NVD 4. oktobrī, testējot "e-veselību", e-darbnespējas lapu veidojām apmēram piecas minūtes. Ar roku darba nespējas lapu var uzrakstīt vienas minūtes laikā. Un tas bija vēl testa vidē – es pasvītroju, testa vidē," sacīja ārsts.

Ieviešot "e-veselību", ārstam no 1. decembra būs jāpieslēdzas 11 reģistriem (psihisko slimību reģistram, onkoloģisko slimību reģistram, diabēta reģistram u.c.) un ziņas par pacientu var būt jāievada pat vairāk nekā vienā reģistrā. Apinis norāda, ka arī tas aizņems nepiedodami daudz laika. "Šos reģistrus vairāk nekā 70 procenti ārstu jau šobrīd aizpildīja elektroniski, bet ar piemērotām, veiksmīgi strādājošām programmām. Pagaidām nevienam man pazīstamam ārstam pie reģistriem ar "e-veselību" pieslēgties nav izdevies, un nav ne mazāko ilūziju, ka šo funkciju 1. decembrī varēs veikt. Tomēr, pieņemot optimālo versiju, katra pieslēgšanās prasīs 3–5 minūtes. Vai varēs pieslēgties māsa vai reģistrators – nezina neviens. Neviens pagaidām nenojauš, cik laika prasīs ārstam šīs informācijas ievade, vai un kā šī informācija tiks verificēta un precizēta tajos gadījumos, ja datu ievadē būs gadījusies kļūda. Bet kļūdas, sniedzot informāciju reģistriem, mēdz gadīties, un tās noteikti gadīsies arī turpmāk. Neviens pagaidām nevar atbildēt, vai tas radīs vai neradīs datu kvalitātes problēmas," tā Apinis.

"Mēs jau baidāmies arī par mūsu vecajiem ģimenes ārstiem. Mums ir aptuveni 100 ārstu, kas ir vecāki par 70 gadiem. Ko viņi darīs? Vai viņi vispār tiks galā ar šo sistēmu? To jau neviens mums nejautā. Mūs noliek fakta priekšā un viss," teic Princis.

"Viena farmaceite, kas strādājusi ar "e-veselību", man žēlojās, ka tā lieta neiet, ka bijuši gadījumi, kad e-recepte vienkārši pazūd," atklāj Princis. "Kāda pacientam ir garantija, ka aizies uz aptieku un dabūs savus medikamentus? Iedomājieties, jūs aiziesiet uz aptieku – receptes nav. Jums jau vairs nebūs receptes papīra formātā, lai pierādītu, ka recepte tiešām izrakstīta. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc e-recepti ieviest no 1. decembra būtu nereāli un bīstami."

"Tie daži ārsti – neviens nesaka, cik viņu ir –, kas kopš septembra izmēģina e-receptes un e-darbnespējas lapas, patiesībā nemaz nevar neko izpaust trešajai personai – līgumā, ko viņi noslēguši ar NVD, ir tāds punkts," atklāj Princis. "Ja kāds kaut ko sāks runāt, pret viņu, iespējams, var kādas represijas sākt. Var jau būt, ka valsts viņam uzsaka uzreiz līgumu. Kā tā var būt, ka visa Latvija iesoļo "e-veselībā", bet informācija par šo sistēmu ir slepena? Ja tā ir slepena, tad acīmredzot viņi slēpj kaut ko. Es par to esmu gandrīz pārliecināts. Un visbiežāk jau slēpj savu neizdarību, kļūdas, kaut kādus negludumus. Šajā gadījumā gan tas var beigties diezgan traģiski, jo problēmas ar "e-veselību" var burtiski apturēt visu ģimenes ārstu darbu. Latviju ved "tupikā", draudot izraisīt haosu."

Dakteris Princis norāda, ka par spīti slepenībai pie viņa ir atnākusi informācija par to, kā ārstiem sokas darbs ar "e-veselību". "Man ir teikts, ka sistēma nevelk, un tas notiek n-to iemeslu dēļ, tur nevar saprast, kas kurā brīdī bloķējas," norāda Princis.

Uz jautājumu, cik ārstu kopš septembra izmēģinājuši e-receptes un e-darbnespējas lapas, NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča atbildēja, ka līdz šim e-veselības sistēmas lietošanas praktiskajās mācībās piedalījušies aptuveni 3500 veselības aprūpes profesionāļu un farmaceitu, un līdz šā gada beigām NVD plāno nodrošināt mācības vēl ap 600 profesionāļu.

Dakteris Princis stāsta, ka pašlaik lielas raizes radot arī tas, cik droša ir "e-veselības" sistēma un kāda ir garantija, ka nevar notikt sensitīvu datu, piemēram, pacientu diagnožu, noplūde.

"21. oktobra Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas kopsapulcē es to prasīju NVD vadītājai Dainai Mūrmanei-Umbraško, bet viņas atbilde neradīja pārliecību par sistēmas drošību. Datu valsts inspekcija esot piešķīrusi atļauju. Bet, kā zināms, Datu valsts inspekcijas vadītāja tika nomainīta – Belēvičs viņu vienkārši atlaida. Un man ir aizdomas, ka tieši šī iemesla dēļ. Iespējams, viņa negribēja darīt to, ko viņš lūdza."

Atgādinām, ka valdība pērnā gada 6. oktobrī lēma ar 2016. gada gada 1.janvāri no amata atbrīvot Datu valsts inspekcijas (DVI) vadītāju Signi Plūmiņu, toreiz gan tika minēts, ka tas notiek saistībā ar amata pilnvaru beigšanos. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) toreiz atzina, ka ar Plūmiņu viņam neesot izveidojusies cieša sadarbība. Oficiālā informācija vēstīja, ka Tieslietu ministrijas ieskatā Plūmiņa nav nodrošinājusi pietiekamu iekšējo kontroli pār normatīvo aktu aktualizāciju, līdz ar to radot normatīvo aktu nepareizu piemērošanas risku un risku, ka plānošanas dokumenti netiek pietiekami koordinēti, nenodrošinot plānoto darbību pēctecību.

"Tur norādīts, ka, slēdzot līgumu, ģimenes ārsts uzņemas tikpat kā IT menedžera pienākumus. Ka katram ģimenes ārstam, sākot darbu ar "e-veselības" sistēmu, ir jāparūpējas par atbilstību padsmit punktiem ar drošības un tehniskām prasībām. Vajag gandrīz savu serveri, kuru tu esi paslēpis pagrabā, lai nodrošinātu datu drošību. Tātad ārstam ir bezgalīga atbildība, un būtībā sanāks – ja tev kaut kas nestrādā, tu pats esi vainīgs. Mūs padarīs vainīgus par valsts neizdarību, par tās kļūdām. Mēs būsim vainīgi un jūs būsiet cietēji. Ģimenes ārsts jums noformēs e-darba nespējas lapu, jūs iesiet uz sociālajiem saņemt naudiņu, bet sociālie to var neatrast. Kas tad būs? Būs bardaks. Patiesībā tas apdraud sabiedrību. Un apdraud ģimenes ārsta pieejamību, jo, ja ģimenes ārsts vienai receptei vai darba nespējas lapai tērēs 10 minūtes, tad jūs saprotat, cik daudz laika tas atņems?"

Lūgta komentēt, cik droša ir "e-veselības" sistēma un kāda būs ģimenes ārstu atbildība datu noplūdes gadījumā, NVD pārstāve Jasenoviča atbildēja: "NVD, lai pārliecinātos par "e-veselības" sistēmas drošību, ir piesaistījis neatkarīgus trešās puses ekspertus. Piesaistītie eksperti ir veikuši neatkarīgu drošības auditu, lai gūtu pārliecību par sistēmas drošību. Papildus NVD informē, ka tām ārstniecības iestādēm, kuras ikdienas darbā izmantos "e-veselības" sistēmas portālu, par drošu piekļuvi rūpēsies NVD. Savukārt tās ārstniecības iestādes, kuras ikdienas darbā izmantos savu informācijas sistēmu (kas pielāgota darbam ar "e-veselības" sistēmu) – par drošības jautājumiem būs jāvienojas ar savu programmatūras izstrādātāju."

Oskars Šneiders, Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs:

"Uzsākot lietot jebkuru jaunu informācijas sistēmu, cilvēkam ir nepieciešams laiks, lai iepazītu sistēmu (saturu, sadaļu izvietojumu, darbību secību u.tml.) un pierastu pie tās lietošanas. Līdz ar to e-darbnespējas lapas un e-receptes izrakstīšanas ātrums ir atkarīgs ne tikai no "e-veselības" sistēmas darbības ātruma, bet arī no "e-veselības" lietotāju sistēmas lietošanas pieredzes un datorprasmēm. Izrakstot "e-veselības" sistēmā e-darbnespējas lapu vai e-recepti, ārstniecības personai nav jāievada informācija par pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi, kā arī informācija par e-darbnespējas lapas/e-receptes izsniedzēju (ārstniecības personu, ārstniecības iestādi) – šī informācija no valsts reģistriem sistēmā aizpildās automātiski.

Jāatzīmē, ka tās ārstniecības personas un farmaceiti, kas ir piedalījušies bezmaksas mācībās par "e-veselības" sistēmas lietošanu, novērtē "e-veselības" lietošanu atzinīgāk nekā speciālisti, kas nav pieteikušies un piedalījušies mācībās. Mācību dalībniekiem ir iespēja ne tikai iepazīt "e-veselības" sistēmas funkcionalitātes, bet arī klātienē saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem, kas var radīt satraukumu par jaunas sistēmas lietošanas uzsākšanu (interesējošos jautājumus iespējams uzdot arī "e-veselības" lietotāju atbalsta dienesta speciālistiem, zvanot vai rakstot e-pastu).

Veselības nozares speciālisti var izvēlēties vienu no diviem "e-veselības" sistēmas lietošanas veidiem – izmantot "e-veselības" portālu www.eveseliba.gov.lv vai savu līdz šim lietoto informācijas sistēmu (ja tāda tiek lietota). Ja ārstniecības iestāde/aptieka pielāgo savu informācijas sistēmu darbam "e-veselības" sistēmā, iestādes speciālisti turpina darbu savā sistēmā, un informācija no šīs sistēmas tiek automātiski nosūtīta "e-veselības" sistēmai (tajā skaitā var netikt mainīts iepriekš lietotās sistēmas vizuālais attēlojums, sadaļu izkārtojums u.tml.).

E-darbnespējas lapas un e-receptes izrakstīšanai "e-veselības" sistēmā ir vairākas priekšrocības. Piemēram, saņemot e-recepti, nav jāuztraucas par ārsta rokraksta salasīšanu vai receptes nozaudēšanu un, lai aptiekā saņemtu medikamentus, nepieciešams tikai uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Informācija par visiem izrakstītajiem medikamentiem pakāpeniski uzkrāsies "e-veselības" sistēmā, un ikviens pacients to varēs apskatīt, autorizējoties "e-veselības" portālā www.eveseliba.gov.lv.

Saņemot e-darbnespējas lapu, tā nebūs papīra formātā jānogādā darba devējam (vai vairākiem darba devējiem, ja iedzīvotājs ir nodarbināts vairākās vietās), jo pēc e-darbnespējas lapas noslēgšanas darba devējam šī informācija būs pieejama Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā. Arī iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai par pabalsta piešķiršanu varēs sagatavot elektroniski portālā www.latvija.lv (norādot bankas konta numuru) un turpat saņemt vēstuli par lēmumu.

Būtiski, ka visas izrakstītās e-receptes un e-darbnespējas lapas glabāsies "e-veselības" sistēmā, līdz ar to šī informācija pacientam būs ērti un ātri pieejama."