"EndoMarts" ir pasaules mēroga kampaņa ar mērķi veicināt izpratni par endometriozi - slimību, kas skar vienu no desmit sievietēm (ap 200 miljoniem sieviešu pasaulē). Pirmā "EndoMarta" kampaņa norisinājās 2014. gada 13. martā kā protesta gājiens Vašingtonā un citur pasaulē. Tagad katru gadu marts tiek atzīmēts kā endometriozes pacienšu atbalsta mēnesis, kad vienā dienā visā pasaulē endometriozes pacienšu atbalsta organizācijas rīko dažāda veida informatīvus un izglītojošus pasākumus par slimību.
Plašāka informācija par pasākumiem pieejama šeit.
Kas īsti ir endometrioze?
Endometrioze vēl arvien ir viena no mīklainākajām un neizprotamākajām sievietes veselību skarošajām saslimšanām, tomēr par tās eksistenci un izpausmēm zina tikai retais. Endometrioze ir slimība, ar kuru visbiežāk sastopas sievietes reproduktīvajā vecumā, taču tā ir fiksēta arī jaunām meitenēm, tikko sākoties pirmajām menstruācijām, un sievietēm agrīnos menopauzes gados.
Endometrioze ir izteikti individuāla slimība – tas nozīmē, ka sievietēm, kas ar to saskaras, var atšķirties gan simptomi, gan slimības lokācijas vieta ķermenī, gan veiksmīgākas diagnosticēšanas un ārstēšanas metodes. Vienai var būt pozitīva pieredze ar USG atklātu un medikamentozi ārstētu endometriozi, bet citai – ar ķirurģiski atklātu un ārstētu endometriozi. Ir sievietes, kuras endometriozes klātbūtni caur simptomiem neizjūt vispār, ir tādas, kuras skar tikai atsevišķi simptomi un/vai neauglība, citas cieš no smagiem, izteiktiem endometriozes simptomiem mēnešreižu laikā vai pārējā cikla laikā. Precīza endometriozes sastopamība nav pilnīgi skaidra, taču statistika un aprēķini liecina, ka ar endometriozi saskaras vidēji 10 procenti sieviešu populācijas, savukārt līdz 50 procentiem sieviešu ar neauglību var tikt atklāta endometrioze – bieži vien endometriozi atklāj tikai tad, kad sieviete sastopas ar grūtībām palikt stāvoklī vai ar cikla traucējumiem.
Izšķir trīs veidu endometriozi: vēdera plēves, olnīcu un dziļo (retrocervikālo) endometriozi. Sievietei var būt viens no šiem veidiem vai arī visi trīs reizē, taču viens otrā tie neprogresē – olnīcu endometrioze nevar pāriet vēdera plēves endometriozē un otrādi, jo katram no tiem ir atšķirīgi izcelsmes veidi. Piemēram, ja ir operēta olnīcu endometrioze un pēc kāda laika ir perēkļi, piemēram, ap zarnām, tas automātiski nenozīmē, ka šie perēkļi ir "pārgājuši" no olnīcas uz zarnām vai ir nepareizi/nekvalitatīvi veikta olnīcu endometriozes operācija. Atkarībā no izplatības un atrašanās vietas tās iedala arī pakāpēs (I līdz IV), taču arī pakāpes neliecina par slimības smagumu atšķirībā no onkoloģijā pierastajām stadijām. Ne vienmēr sievietei ar IV pakāpes endometriozi būs tikpat smagas sūdzības kā sievietei ar I pakāpes endometriozi un otrādi.
Pacienšu ziņojumi pat uzrāda, ka bieži vien lielākas pakāpes endometriozi pavada tā sauktie "klusie" simptomi, kas nozīmē, ka sieviete tos var nepamanīt pat gadiem, kamēr I pakāpes endometriozes paciente sāpju dēļ var nebūt spējīga veikt pat ikdienas darbus.
Endometrioze nav izārstējama slimība, taču tās izpausmes un simptomus, arī progresēšanu var veiksmīgi apstādināt dažādos veidos – gan medikamentozi, gan ķirurģiski, taču kā viens, tā otrs veids ir atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tai skaitā, sievietes vispārējā veselības stāvokļa, ārstēšanās mērķa, piemēram, simptomu apstādināšana, auglības atjaunošana un speciālista zināšanām endometriozes ārstēšanā.
