Viņa 18. maijā piedalīsies arī izaugsmes forumā "Līdere", kur runās par līdzsvaru sievietes hormonos un dzīvē. Sarunas laikā speciāliste vairākkārt uzsvēra, cik svarīgi sievietei ir izprast savu ķermeni, kā arī norādīja – katra sieviete ir atšķirīga, tāpēc sacīt, ka visas vienādi izdzīvo dažādus dzīves posmus, nevar, tomēr ir līdzības un procesi, kas pastāv un skar teju ikvienu sievieti.
Runājot par sievietes veselību, ārste norāda, ka mūsdienās medicīnas iespējas risināt dažādus jautājumus ir ļoti plašas, bet ar to nepietiek, lai sievietes būtu veselas un apmierinātas. Cilvēka labsajūtai svarīga ir ne tikai ārsta, bet arī viņa paša attieksme pret savu veselību un ķermeni, kā arī rūpes par sevi.
Ginekologs stāv pie veselības šūpuļa
"Es redzu visu kopumu no grūtniecības – caur pusaudžiem, caur grūtniecēm, caur grūtniecības plānošanu, caur četrdesmitgadnieku problēmām... Katrs dzīves posms, manuprāt, ir ārkārtīgi interesants," par savu nodarbošanos stāsta Matule, "tā tiešām ir fantastiska profesija – izdzīvot cauri un meklēt risinājumu jebkurā no šiem dzīves posmiem."
Ginekoloģe stāsta, ka viņas specialitātei ir ļoti daudz apakšnozaru un veidu, piemēram, ir ārsti, kas specializējas jautājumos, kas saistīti ar dzemdībām. Tā esot ļoti plaša, smaga un sarežģīta tēma. "Šajā specialitātē tiešām vajag ļoti asu reakciju, ļoti lielu pacietību, iecietību, intuīciju." Matule noteic, ka ļoti ciena kolēģus, kas visu darba mūžu ir veltījuši dzemdībām, jo šī disciplīna ginekoloģijā ir ļoti sarežģīta.
"Ja mēs aizdomājamies, tad ginekologi jau ir tie, kas stāv pie veselības šūpuļa," pārliecināta ārste."Viena no manas profesijas skaistajām pusēm ir tā, ka tu redzi tos cilvēkus, tos Latvijas iedzīvotājus, kuri vēlas dzīvot un audzināt savus bērnus šajā valstī." Matule norāda, ka Latvijā ir fantastiska, nesabojāta ekoloģija, daba.
"Sieviete sākas, vispār jau jebkurš cilvēks sākas ar hormoniem, un, man liekas, ka tā spēle, kas mūsos ir ieprogrammēta no dabas, ir paredzēta ļoti harmoniska," runājot par sievietes veselību, skaidro Matule, "ķermenim ir paredzēts pašsaglabāties, pašatjaunoties." Viņa norāda, ka cilvēks dzīves laikā veic ļoti daudz, lai darbotos pret dabu.
"Es galīgi neesmu netradicionāls ārsts, es esmu tradicionāls ārsts," noteic ārste, skaidrojot, ka viņai ir dota iespēja palīdzēt cilvēkiem – un ar katru dekādi šī iespēja kļūst arvien lielāka, tomēr reizēm ir jājautā, vai cilvēks vispār vēlas saņemt šo palīdzību. Tāpat cilvēki ļoti bieži meklē iemeslus, kāpēc viņus skārusi noteikta problēma. "Tad labi, ka starp slimību un cilvēku ir ārsts."
Ārste ir novērojusi, ka cilvēkiem nereti ir sliktas zināšanas par to, kas notiek ar viņu ķermeni, un tāpēc viņi mēdz sev nodarīt pāri, piemēram, aizraujoties ar tievēšanu vai, tieši pretēji, nepievēršot uzmanību liekajam svaram un to ignorējot. Nereti cilvēki dusmojas uz ārstu, kas norāda, ka, lai būtu normāls menstruālais cikls un iestātos grūtniecība, ir jābūt veselīgam svaram. "Normālais svars ir ļoti individuāls. Tas nav ideālais ķermeņa masas indekss," piebilst Matule.
Jaunas sievietes veidošanās – no mammas vēdera līdz pusaudzes gadiem
"Grūtniecība ir ārkārtīgi svarīgs moments, kuru nevajag komercializēt, kuru nevajag glorificēt, bet tas ir tāds fantastisks moments, kad ir iespēja dzīvot ļoti pareizi, ļoti vienkārši, ļoti dabīgi, domājot par to, ka ir doti tikai deviņi mēneši, lai pareizi "ieprogrammētu" topošo bērniņu," teic Matule. Viņa skaidro, ka cilvēka labsajūtas un veselības pamatnosacījumi ir tas, ko cilvēks ēd, cik daudz viņš kustas un kā tiek galā ar stresu. Nepareiza bērna attīstība var sākties arī hromosomu dēļ, bet lielākā daļa šāda veida grūtniecību pārtraucas pašas no sevis.
"Un mūsdienās mums ir ļoti daudz iespēju, lai atbildētu uz jautājumu – kāpēc tas tā notika?" piebilst speciāliste. Lai arī atbilde nebūs pilnīgi precīza, tā var palīdzēt izvairīties no šiem faktoriem nākamreiz. Matule ir ginekoloģe jau 30 gadus, un šajā laikā cilvēka fizioloģija nav mainījusies, bet ievērojami ir mainījusies mūsu izpratne par to, kā arī ir mainījušās iespējas medicīnā.
"Nu, lūk, un tad sākas šis cilvēkbērns." Arī pēc bērna piedzimšanas ir ļoti svarīgi sekot līdzi faktoriem, kas ietekmē attīstību un veselību. "Tā ir kustība, tas ir pareizs uzturs." Pēc tam attīstās bērns – mūsu gadījumā mazā meitene, kas kļūst par pusaudzi. Matule norāda, ka tie ir ļoti sarežģīti gadi – periods, kad notiek straujās hormonu izmaiņas un sākas pirmās mēnešreizes, ir laiks, kad veidojas jaunās sievietes izpratne par sava ķermeņa uzbūvi. "Viņas seksualitāte un pasaules uztvere dzimumos veidojas ievērojami agrāk," piebilst ārste.
"Kādēļ tik daudz šķēpu tiek lauzts par dzimumizglītību skolās? Tāpēc, lai mums nebūtu divpadsmitgadīgu mammu," izglītības nozīmi skaidro Matule. Viņa norāda, ka pusaudži var netraucēti iepazīties ar informāciju tīmekļvietnēs, kas nav viņiem paredzētas un kas veido nepareizu priekšstatu par sievietes un vīrieša attiecībām, bet pieaugušie bieži neprot vai nevēlas runāt ar "mazajiem padsmitgadniekiem" par viņu ķermeni, tā uzbūvi, kā arī attiecībām.
Matule norāda, ka pieaugušie, kas vairās runāt par šiem jautājumiem ar jauniešiem, šādas tēmas dēvējot par netikumīgām, nereti liedz viņiem nepieciešamās zināšanas. Reizēm sievietes nespēj pat savām meitām pastāstīt, kas ir mēnešreizes un kā tās rodas. Viņa atkārtoti uzsver, cik nozīmīgs šis posms ir sievietes attīstībā, jo tajā mēdz parādīties ēšanas traucējumi un liekā svara problēmas.
Sekot līdzi savai un meitu veselībai
Tāpat viņa norāda, ka Latvijā ir izstrādāts algoritms, kas palīdz laikus atklāt vēzi, bet ir nepieciešama arī sieviešu iniciatīva. Sievietei, saņemot vēstuli no Nacionālā veselības dienesta, ir jāvēršas pie ārsta, lai veiktu dzemdes kakla vēža pārbaudi. Ja sievietes ģimenē ir novērota saslimstība ar krūts vai olnīcu vēzi, tad no 35 gadu vecuma jāveic arī krūts dziedzeru pārbaudes. "Man liekas, ka abām pusēm ir jāsadarbojas. Mēs par to runājam, bet sievietēm ir jābūt atvērtām un arī jānāk meklēt risinājumu."
Sievietēm ir jāiemācās pazīt savu ķermeni un izmeklēt savas krūtis. "Krūts izmeklēšana ir tas, kā mēs pazīstam savu ķermeni, un tur internets nepalīdzēs. Tas ir vienkārši – nostāties kailai spoguļa priekšā un apskatīt savas krūtis, apglāstīt un iztaustīt padušu rajonu, atslēgas kaula rajonu un to darīt katru mēnesi," stāsta ārste.
Tas, kā cienīt savu ķermeni un savu reproduktīvo veselību, sievietei jāiemācās jau pusaudzes vecumā. Speciāliste norāda, ka pēdējo gadu laikā mainījusies ne tikai medicīna, bet arī cilvēku izpratne par reproduktīvo veselību, jo no deviņdesmitajiem gadiem ir palielinājies plānoto grūtniecību skaits un samazinājies abortu skaits, tāpat ir samazinājies arī vecums, kurā sievietes laiž pasaulē pirmo bērnu.
Matules skatījumā, šo gadu laikā sabiedrība un tās izpratne par reproduktīvo veselību ir ievērojami mainījusies: "Grūtniecības pārtraukšana vairs nav kontracepcijas metode. Varbūt ir izveidojusies cita sabiedrība, mazliet atšķirīga, kurai ir cits skatījums." Mūsdienās ir pieejamas ļoti dažādas kontracepcijas un ģimenes plānošanas metodes, bet ļoti daudz kas ir atkarīgs arī no tā, vai cilvēki šīs iespējas izmanto.
Speciāliste norāda, ka tad, ja sieviete plāno trīs vai četrus bērnus, pirmo mazuli ieteicams laist pasaulē līdz 23–24 gadu vecumam. "Pašreiz ir arī fantastiska tendence dzemdēt vairāk nekā divus bērnus, izprotot to ģimenes vērtību," ģimenes plānošanas tendences vērtē speciāliste.
Iemācīties rūpes par sevi un neļauties stresam
Pēc 40 gadu vecuma sievietei veidojas labdabīgas dzemdes un krūšu dziedzeru saslimšanas. Tās neizraisa ļaundabīgas saslimšanas. "Tās ir saistītas ar hormonu disbalansu, kas veidojas tādēļ, ka olnīcas 40–45 gados vairs neizstrādā estrogēnu un progesteronu vienādā daudzumā," viņa skaidro. Galvenais veids, kā no šīm slimībām izvairīties, ir meklēt harmoniju ķermenī.
Ir ļoti svarīgi tas, kā sieviete prot tikt galā ar stresu. "Ja mūsu ikdienā viens no galvenajiem spēlētājiem ir stress, kad ir jāpagūst, jābūt, jāizdara, kad pienākumu ir daudz vairāk nekā gandarījuma sajūtas, ja mēs netiekam galā ar to, kas mums ir ikdienā jāizdara, ja attiecības izbeidzas – tādas, kas ir bijušas 20 gadus, kaut kas notiek ar mūsu vēcākiem, mūsos dominē ikdienas stress, un ikdienas stresa laikā izdalās stresa hormons kortizols, kurš ir ļoti agresīvs spēlētājs un izjauc mūsu dzimumhormonu balansu," skaidro speciāliste. Stresa apstākļos harmoniju hormonos ir ļoti grūti panākt.
40–50 gadu vecumu ārste sauc par sievietes profilakses laiku, kad viņa iemācās tikt galā ar sevi un savu dzīvi. Šajā laikā viņai jādomā par to, kā saglabāt savu fizisko veselību, draugus un nezaudēt aktivitāti.
Matule norāda, ka vairāk nekā 70 procenti sieviešu izjūt savu menstruālo ciklu. Viņas, iespējams, jūtas labi pirmajās 14 cikla dienās, bet, mainoties hormonu līmenim, var mainīties arī pašsajūta. Ļoti smagi pirmsmenstruālā sindroma simptomi ir līdz 10 procentiem sieviešu. "Tā ir viņas individuālā reakcija uz estrogēna līmeņa kritumu." Matule norāda, ka tas nav pieņēmums – sievietēm, kam iestājusies menopauze, nav arī pirmsmenstruālā sindroma. "Tas ir labi vai slikti, bet tā tas ir."
"Katru šo dzīves posmu patiešām sievietes var izdzīvot, kopā ar ginekologu piemeklējot piemērotu terapiju. Ne vienmēr tā ir hormonālā terapija," teic Matule, norādot, ka izvēlētās metodes var atšķirties. Viena sieviete izvēlēsies jogu, adatu terapiju vai ājurvēdu, bet cita – Rietumu medicīnu. "Tikai ir mazliet jāsaprot, kas notiek ķermenī."
