Foto: Shutterstock

Vai tev kādreiz ir tā noreibusi galva, ka esi zaudējis samaņu? Tas var šķist biedējoši, taču 90 procentos gadījumu cilvēks, kas nokrīt ģībonī, ir pilnīgi vesels. Tomēr atlikušajos 10 procentos gadījumu noģībšana gan ir trauksmes zvans, kas liecina par sirdsdarbības traucējumiem vai citu nopietnu veselības problēmu, ko nedrīkst atstāt bez ievērības, vēstī "Prevention". Kādi ir izplatītākie galvas reibšanas cēloņi un kā saprast, vai raibs gar acīm ir iemesls satraukumam, stāsta speciālisti.

Ģībonis, lai kāds būtu tā iemesls, vienmēr notiek brīdī, kad galvas smadzenes piepeši nesaņem pietiekami daudz asiņu un skābekļa, skaidro dakteris Lorenss Filips (Lawrence Phillips) no Langona Medicīnas centra kardioloģijas nodaļas (ASV).Cilvēks uz dažām sekundēm līdz minūti atslēdzas, bet pēc tam pamostas, samaņas zudumam neatstājot nekādas sekas uz veselību. Ne vienmēr smadzeņu asinsapgādes samazināšanās noved līdz ģībonim, reizēm tikai sareibst galva. Visbiežāk tas saistīts ar spēju asinsspiediena pazemināšanos, kam var būt ļoti daudz iemeslu – sākot no gaužām nevainīgiem, piemēram, straujas piecelšanās kājās no sēdus stāvokļa, līdz tādiem nopietniem iemesliem kā sirdsdarbības traucējumi.

Pārkaršana un dehidratācija

Dažam reibst galva vai pat gadās nokrist ģībonī reizēs, kad ķermenis ir pārkarsis un svīstot zaudējis pārāk daudz šķidruma. "Tas parasti notiek, ja ilgstoši jāstāv kājās karstā, slikti vēdinātā telpā," stāsta Otavas slimnīcas ārsts Venkatešs Tiruganasambandamortijs (Venkatesh Thiruganasambandamoorthy). "Dehidratācijas ietekmē krītas asinsspiediens."

Ja karstuma dēļ pārņem vājums vai reibst galva, ieteicams apgulties, jo tā tiks uzlabota asins pieplūde sirdij un smadzenēm. Parasti, to izdarot, ātri vien kļūst labāk.

Negaidīts pārsteigums vai izbīlis

Tu mierīgi ieej istabā, bet piepeši no visām malām izlec draugi un skaļi apsveic jubilejā. Nervu sistēmai piepešā pārsteiguma "sagremošana" var izrādīties pārāk liela slodze, kā ietekmē spēji pazeminās asinsspiediens un, protams, sāk reibt galva, saka Tiruganasambandamortijs.

Tamlīdzīgās situācijās cilvēks var arī noģībt. To, ka cilvēks grasās zaudēt samaņu, parasti var saprast – seja kļūst bāla, ir slikta dūša.

Strauja piecelšanās

Parādībai, kad, no sēdus stāvokļa strauji pielecot kājās, sareibst galva vai sametas melns gar acīm, pat ir medicīnisks apzīmējums – ortostatiskā hipotensija, kas nozīmē asinsspiediena krišanos, pieceļoties kājās. Parasti par to nav jāsatraucas, taču, ja tā notiek bieži un pēc dažām minūtēm stāvoklis neuzlabojas, vajadzētu konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

Foto: Shutterstock

Sirdsdarbības traucējumi

Ja "Pārsteigums!" ietekmē par tuvojošos ģīboni parasti vēstī bālums un citas pazīmes, tad sirdsdarbības traucējumu izraisīts ģībonis parasti ir pēkšņs un negaidīts. Neregulāra sirdsdarbība jeb tā dēvētā aritmija nozīmē, ka sirds pumpē asinis te ātrāk, te lēnāk, kā ietekmē var tikt traucēta to piegāde smadzenēm, skaidro dakteris Filips. Ja cilvēks ģībonī nokrīt pēkšņi, un par tā tuvošanos nekas nav liecinājis, to nedrīkst atstāt bez ievērības, brīdina profesore Melisa Burova-Pena ( Melissa S. Burroughs Peña) no Kalifonijas Universitātes Sanfrancisko, kura specializējas kardiovaskulārajā medicīnā.

"Tas var notikt sarunas vidū pusvārdā, kad cilvēks piepeši nokrīt un pēc tam pamostas, atrodoties uz grīdas, un neko neatceras." Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstiem piepešs ģībonis uzreiz ir norāde uz iespējamiem sirdsdarbības traucējumiem, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tie paaugstina piepešas sirds apstāšanās risku.

Problēmas ar sirds vārstuli

Tā, kā likums, ir iedzimta vaina, norāda Burova-Pena. Kamēr aritmija lielākoties ir vecāka gada gājuma cilvēku problēma, sirds vārstuļu problēmas visbiežāk sevi piesaka jaunībā. Nepareiza sirds vārstuļa darbība var būt cēlonis galvas reibšanai, īpaši intensīvas fiziskās slodzes laikā, norāda profesore.

Medikamentu lietošanas blakusparādība

Reiboņi var būt atsevišķu zāļu, piemēram, pretsāpju līdzekļu un trauksmes mazināšanai paredzētu medikamentu, lietošanas blakusparādība, atklāj Burova-Pena. To saista ar zāļu ietekmi uz smadzenēm, kā arī sirdsdarbības palēnināšanos.

Kad pacienti sūdzas par galvas reiboņiem, nereti izrādās, ka tā ir viena no retākajām zāļu lietošanas blakusparādībām, norāda dakteris Filips.

Tāpat ir iespējams, ka cilvēkam ir alerģija pret lietotajām zālēm. Smagākos gadījumos tās ietekmē sākas anafilaktiskais šoks, kura viena no pazīmēm ir galvas reibšana, kam var sekot arī krišana bezsamaņā. "Šādā gadījumā ģīboņa iemesls ir asinsrites sistēma, kas liek asinsvadiem sarauties un asins plūsmai palēnināties."

Insults

"Ja galvas reibšanu pavada muskuļu vājums, runas traucējumi, ekstremitāšu nejutīgums vai tirpšana, nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība," piekodina Filips. "Tie ir insulta simptomi. Iespējams, smadzeņu asinsapgādes traucējumus izraisījis trombs, radot dzīvībai bīstamu situāciju."

Izlaistas pusdienas

Dienas steigā nebija laika paēst, un tagad jūties izsalcis? Cukura līmeņa krišanās var izraisīt reiboni, jo smadzenes ir palikušas bez "degvielas" – glikozes. Šādā gadījumā situāciju var glābt var pavisam vienkārši – kaut ko uzkožot.

Taču tiem, kas cieš no cukura diabēta un lieto medikamentus cukura līmeņa pazemināšanai, galvas reibšana var norādīt uz dzīvībai bīstamu cukura līmeņa pazemināšanos jeb hipoglikēmiju. Tā ir situācija, kad dzīvību patiešām var glābt viena konfekte.

Gripa

Gripa var izraisīt gan organisma atūdeņošanos, gan apetītes trūkumu ar tam sekojošu cukura līmeņa krišanos, līdz ar to – arī galvas reiboņus, norāda Burova-Pena. Latvijā gripas sezona gan, par laimi, sen ir beigusies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!