Diagnoze - vēzis jeb simptomi, kuriem sievietei jāpiegriež vērība  (8)

Foto: Shutterstock
Ir daudzas ginekoloģiskas saslimšanas, kas sievietēm rada nopietnas bažas un viena no tām ir- vēzis! Tomēr savlaicīga diagnostika un sievietes rūpes par savu fizisko ķermeni situāciju var būtiski uzlabot.

Krūts vēzis

Krūts vēža diagnostikā visbūtiskākā ir pašas sievietes līdzdalība. Pētījumos ir pierādīts, ka vislabākie rezultāti ir sasniedzami, ja sieviete regulāri veic krūšu pašizmeklēšanu. Tā ir rūpīga krūšu apskate un iztaustīšana. Krūšu iztaustīšanai nav nepieciešamas speciālas zināšanas. To var veikt vienā vai otrā virzienā. Ir atsevišķas rekomendācijas krūšu izmeklēšanai. Tas ir tamdēļ, lai izmeklēšana būtu sistemātiska, lai netiktu palaista garām neviena vieta, bet būtībā to var veikt tā, kā sievietei pašai ērtāk katru mēnesi aptuveni 10.-12. dienā skaitot no menstruāciju pirmās dienas. Ja sieviete ir menopauzē, tad var izvēlēties kādu sev patīkamu mēneša datumu un to darīt katru mēnesi šajā dienā. Ja sieviete krūšu pašizmeklēšanu uzsāk jaunībā, viņa pierod pie savu krūšu audu struktūras un nebaidās sevi izmeklēt. Šāda regulāra izmeklēšana ļauj pamanīt pat visniecīgākās izmaiņas. Pazīmes, kurām būtu jāpievērš uzmanība ir pavisam vienkāršas - vispirms vizuāli novērtējot vai neredz kādas atšķirības no iepriekšējām reizēm, tas var būt jauns un neparasts asinsvadu tīklojums uz ādas, uz krūts āda sačokurojusies nelielā pleķītī kā citrona miziņa, izmainījusies krūšu gala forma, taustot nesāpīgs audu sablīvējums. Sāpīgums krūts apvidū visbiežāk ir iekaisuma pazīme vai hormonālu svārstību rezultāts.

Pašām krūtis ir jāizmeklē reizi mēnesī, bet reizi gadā to ir jāveic sievietes ģimenes ārstam vai ginekologam.

Izrādās, ka būtiski diagnostisko procesu uzlabo sievietes dzīves biedrs, protams, tas ir gadījumos, kad pārim ir saskanīgas attiecības. Darbā, Latvijas Onkoloģijas centrā, esmu novērojis, ka tām sievietēm, kurām ir tuvība arī pēc 50 un 60 gadu vecuma, slimības tiek diagnosticētas agrīnākās stadijās.

No 2009.gada ir uzsākta nacionālā mamogrāfijas skrīninga programma sievietēm ik 2 gadus no 50-69 gadu vecumam. Mamogrāfija ir visā pasaulē atzīts skrīninga izmeklējums agrīnai krūts vēža diagnostikai. Sievietei pašai atrodot aizdomīgu veidojumu vai to konstatējot mamogrāfijā ar tievas adatiņas palīdzību ir iespējams iegūt šūnas un tās pārbaudīt. Ja krūts vēzis tiek konstatēts agrīnā stadijā, mūsdienās veic sektorālu krūts dziedzera rezekciju, kas praktiski neatstāj nekādu kosmētisku defektu un sievietei šādu manipulāciju psiholoģiski ir vieglāk pieņemt.

No pagājušā gada "Veselības centrā 4" ir pieejams pilnīgi jauns krūšu izmeklējums, kas pagaidām ir vienīgais visā Baltijas reģionā. Tā ir krūšu elastogrāfija. Tā balstās uz fizikālu fenomenu, kad audzējs saspiežot nemaina savu lielumu atšķirībā no blakusesošajiem audiem. Spiediens, kas tiek izdarīts uz krūti izmeklējuma laikā ir neliels, krietni mazāks, kā tas ir mamogrāfijā. Šī metode ir pielietojama gadījumos, kad mamogrāfijā ir atklāts aizdomīgs veidojums. Mediķi šo klīnisko situāciju klasificē kā "BI RADs 4". Tieši šajā klīniskajā situācijā, kad ir grūti spriest par veidojuma dabu, kad pastāv augsts viltus pozitīva rezultāta risks, ir indicēts šis izmeklējums. Krūšu elastogrāfija pēc pētījumu datiem šādās klīniskajās situācijās ir augstvērtīgāka par magnētisko rezonansi. 

Dzemdes kakla vēzis

Šai saslimšanai ir raksturīgas kontakt- asiņošanas, kas izpaužas kā sārti, smērējoši izdalījumi no dzimumceļiem pēc dzimumattiecībām.

Dzemdes kakla vēzis ir saslimšana, kuru ir viegli diagnosticēt un izmeklēt, ja sieviete vēršas pēc palīdzības. Bieži vien diagnosticēt dzemdes kakla vēzi izdodas vienkāršas ginekoloģiskas apskates laikā dzemdes kaklu apskatot ar spoguli. Papildus diagnostikā tiek izmantotas mazinvazīvas izmeklēšans metodes - dzemdes kakla biopsija, cervikālā kanāla abrāzija un dzemdes kakla konizācija, kuru visbiežāk veic izmantojot elektrokoagulatoru, tāpēc to dēvē arī par elektroekscīziju.

Endometrija vēzis

Endometrija vēzim jau agrīnās stadijās ir raksturīgi asiņaini izdalījumi no dzimumceļiem. Sievietēm, kurām vēl ir menstruācijas, asiņošana menstruāciju laikā kļūst pastiprināta, tā pagarinās - iepriekšējo 5-7 dienu laikā asiņošana turpinās 10-12 dienas. Savukārt sievietēm, kurām menstruācijas jau ir beigušās, pēkšņi parādās asiņaini izdalījumi. Reizēm sievietes saka, ka viņas ilgstoši nav vērsušās pēc palīdzības, jo domājušas, ka pēc 20 gadu pārtraukuma menstruācijas atkal ir atjaunojušās. Šeit jāatgādina, ka jebkādi asiņaini izdalījumi menopauzē ir patoloģiski. Par menopauzi runā, kad no pēdējām menstruācijām ir pagājuši vismaz 12 mēneši.

Ir atsevišķi endometrija vēža tipi, kad izdalījumi nav vis asiņaini, bet gan ūdeņaini. Arī šādiem pastiprinātiem izdalījumiem būtu jāpievērš uzmanība un jāatrādās pie sava ārsta.

Vulvas vēzis

Vulvas vēža gadījumā raksturīga ir nieze ārējo dzimumorgānu rajonā. Ja sieviete regulāri apmeklē valsts organizēto dzemdes kakla vēža skrīninga programmu, kas ir organizēta līdz pat 70 gadu vecumam, tad onkocitoloģiskās analīzes paņemšanas laikā ārsts ļoti labi var redzēt sievietes ārējos dzimumorgānus un laicīgi pamanīt izmaiņas. Vulvas vēzis līdzīgi kā dzemdes kakla vēzis attīstās pakāpeniski, ilgstoši, tāpēc arī apskates vismaz reizi 3 gados var būtiski uzlabot laicīgu slimības diagnostiku.

Olnīcu vēzis

Olnīcu vēzis ilgstoši tika uzskatīts par kluso slepkavu. Pat zinātniskajā literatūrā ievados ir sastopams apzīmējums "silent killer". Visbiežāk olnīcu vēzis tiek diagnosticēts vēlīnās stadijās, jo līdz šim uzskatīja, ka šīs lokalizācijas audzējam nav specifisku simptomu. Taču 2007.g. zinātniece Barbara Goff ar līdzstrādniekiem no ASV apkopoja daudzus nespecifiskus simptomus olnīcu vēža pacientēm un veselām sievietēm un secināja, ka olnīcu vēža pacientēm atsevišķi simptomi ir sastopami krietni biežāk.

Simptomi, kuri būtiski atšķīrās starp pētījuma grupām bija:

- sāpes vēdera lejas daļā,

- sāpes vēdera vidusdaļā,

- vēdera palielināšanās apjomā,

- biežāka vēdera uzpūšanās,

- ēšanas traucējumi,

- ātra sāta sajūta,

- biežāka urinācija,

- neatliekama urinācija.

Būtiski ir piebilst, ka šie simptomi ir uzskatāmi par specifiskiem olnīcu vēzim, ja vismaz viens no tiem atkārtojas 12 reizes mēnesī un ir parādījies tikai pēdējā gada laikā. Simptomi, kas ir parādījušies agrāk vai atkārtojas retāk, nevar tikt uzskatīti par specifiskiem. Ļaundabīgajām saslimšanām raksturīga ir simptomu pastiprināšanās dinamikā, kas ir pilnīgi pretēji dažādiem iekaisuma procesiem, kas sākas ar ļoti izteiktu simptomātiku un lēnām mazinās.

Līdz šim vēl nav izpētīta tieša aprakstīto simptomu ietekme uz olnīcu vēža ārstēšanas rezultātu, taču tas vieš cerības to atklāt ātrāk, jo "diagnostiku" veic pati sieviete, turklāt tā notiek nepārtraukti.

Saistībā ar šiem simptomiem Latvijas Onkoloģijas centrā tiek veikts pētījums. Lai mēs varētu novērtēt simptomu precizitāti, ir nepieciešama kontroles grupa ar veselām sievietēm, tāpēc ar šī raksta palīdzību gribētu aicināt sievietes pēc 40 gadu vecuma iesaistīties pētījumā olnīcu vēža simptomu indeksa izstrādāšanai. No sievietēm tiks ieturēta simboliska maksa 3 Ls, par ko tiks sniegtas konsultācijas par sievietei svarīgajiem jautājumiem, kā arī tiks veikta ginekoloģiska ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Tāpat sievietēm tiks paņemtas asins un urīna analīzes. Paralēli simptomu indeksa izpētei, olnīcu vēža diagnostikas pētījumā tiek analizēti biomarķieri, kas, iespējams, nākotnē ļaus olnīcu vēzi diagnosticēt precīzāk un laicīgāk.

Pirms iesaistīšanās pētījumā visām sievietēm tiks izskaidrota pētījuma būtība, izsniegta rakstiska informācija par pētījumu un aizpildīta piekrišanas anketa par iesaistīšanos pētījumā. Pētījums ir saskaņots ar Rīgas Stradiņa universitātes Ētikas komiteju. Iesaistīšanās pētījumā un analīžu nodošana ir vienreizējs pasākums un atkārtoti uz vizīti nebūs jāierodas. Kontroles grupā ir paredzēts iesaistīt vēl aptuveni 30 sievietes.

Lai pieteiktos pētījumam, lūdzu, zvanīt uz Veselības centra 4 Juglas klīniku, Brīvības 410, tālr. 67136282. Pieņemšanas laiki pētījuma pacientēm ir pirmdienās un ceturtdienās no 14.00-18.00. Ja būs nepieciešams, atsevišķas sievietes tiks pieņemtas arī ārpus minētajiem laikiem - vēlāk vai kādā citā dienā.

Raksts tapis sadarbībā ar "Veselības centra 4" jaunatvērto filiāli "Juglas klīnika" tematiskās nedēļas "Atrodi savu speciālistu!" ietvaros.

Ginekologi konsultē un izmeklē:

Wellslim centrā, Brīvības 108, Rīga, tālr. 67298800, www.wellslimcentrs.lv 

Veselības centrā , K. Barona 117, Rīga, tālr. 67847109, www.vc4.lv

Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikā,
Skanstes 13/5, Rīga, tālr. 67847102,
www.edk.lv

Ambulatorās ķirurģiskās operācijas, ieskaitot laparaskopiju, veic:

Estētiskās dermatoloģijas un ķirurģijas klīnikā, Skanstes 13/5, Rīga, tālr. 67847102, www.edk.lv

Veselības centra 4 Juglas klīnikā, Brīvības 410, 5. stāvs, tālr. 67136282, www.juglasklinika.lv

Krūšu izmeklējumus, ieskaitot sonoelastogrāfiju, veic Veselības centrā 4, K. Barona 117, Rīgā, tālr. 67847105, www.vc4.lv

Vairāk informācijas par diagnostikas iespējām http://www.vc4.lv/pub/?id=15

Vakcināciju pret dzemdes kakla vēzi veic:

Veselības centra 4 (VC4) vakcinācijas kabinets t/c SPICE

Rīga, Lielirbes ielā 29

Darba laiks: katru dienu (7 dienas nedēļā)  no plkst. 10:00 līdz 21:00

tālr. 66051813

Vakcinācijas kabinets VC4 Juglas klīnika

Brīvības 410, Rīga, 5. stāvs

Darba laiks: katru trešdienu no plkst. 9.00 līdz 17.00

tālr. 29487902 , 67136282

VC4 Diagnostikas nodaļa
Rīga, Brīvības 180, 3. stāvs
Darba laiks: Darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00
Tālr. 67844246

Vakcinācijas kabinets VC4
Rīga, Kr. Barona 117, 123. kabinets.
Darba laiks: Darba dienās no plkst. 8:00 līdz 19:00
Sestdienās: no plkst. 9:00 līdz 13:00

Tālr. 67847140
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!