Ducis 'ne': lietas, ko emocionāli un garā stipri cilvēki nedara

Ducis 'ne': lietas, ko emocionāli un garā stipri cilvēki nedara
Foto: Allef Vinicius / cc

Stiprināt un veidot savu personību nepieciešams visas dzīves laikā, tādēļ, ja līdz šim sevišķi nav sanācis mirklis pie šīs idejas pieķerties, nekad nav par vēlu, lai to sāktu darīt. Padomos par to, ko emocionāli un garā stipri cilvēki nedara, savā "Linkedin" profilā dalās amerikāņu psihologs, vairāku grāmatu autors un emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs.

Neiesūnojas komforta zonā. Visiem skaidri zināms, ka iestigšana komforta zonā parasti nerezultējas ar jauniem sasniegumiem un augstākām virsotnēm. Lai attīstoties kā cilvēks, nepieciešams pārvarēt grūtības, neērtības un vienkārši darboties.

Nepakļaujas bailēm. Drosme – tā ir nāvīgu baiļu pārvarēšana, bet spēja tik un tā paveikt iecerēto vai vajadzīgo, neraugoties uz neko. Tas nebūt nenozīmē kaut ko bezgala ekstrēmu un līdz galam neapdomīgu, kā, piemēram, skriešanu degošā mājā. Tā var būt baiļu pārvarēšana no kādas publiskās uzstāšanās vai došanās pie sava priekšnieka, lai pārrunātu iespējas par paaugstinājumu.

Ja tavas bailes kalpo kā iemesls darbības neizpildīšanai, tu jau savā ziņā esi zaudējusi. Vērts pieminēt, nav gluži tā, ka raksturā stipri cilvēki nekad nebīstas no šādām lietām, – viņi vienkārši atrod spēku bailes pārvarēt.

Sīkāk par bailēm reiz stāstīja psihoterapeite Inese Putniece: "Bailes pazīst visi, bet ne visi ir drosmīgi atzīt, ka baidās. Kā teikts kādā sakāmvārdā – tikai drosmīgs cilvēks spēj atzīties savās vājībās. Būtībā – arī savās bailēs. Cik katrs spēj atzīt savas bailes, tik stiprāks viņš kļūst. Spējot pieņemt to, no kā baidos, es sevi stiprinu. Nevis izvairoties, slēpjoties un mēģinot noliegt, bet pieņemot un iepazīstot savas bailes, es kļūstu drosmīgāks." Vairāk par šo lasi šeit.

Nepārstāj ticēt saviem spēkiem. Garā stipri cilvēki nepadosies tad, kad būs piedzīvota neveiksme. Viņi ir pārāk strikti nosprauduši savu mērķi, un pie tā sasniegšanas tieksies, cik jaudas. Kā atgūt uzticību saviem spēkiem, lasi šeit.

Ducis 'ne': lietas, ko emocionāli un garā stipri cilvēki nedara
Foto: Yoann Boyer / cc

Neprasās pēc apkārtējo uzmanības. Cilvēki, kuri allaž vēlas nokļūt uzmanības centrā, paļaujas, ka viņiem veltītā uzmanība veidos viņu kā cilvēku. Bet emocionāli stipram cilvēkam apkārtējo uzmanība un domas neinteresē. Viņa dara to, kas jāpaveic, neņemot vērā, vai kāds tam pievērš uzmanību.

Neuzvedas riebīgi. Riebīgi cilvēki pašos pamatos ir nelaimīgi vai nedroši paši par saviem spēkiem. Viņi izliek negācijas, jo nav gana stipri, lai savaldītos arī mirkļos, kad konkrētā situācija neiet pie sirds, turpretī otras "nometnes" ļaudis izrāda cieņu visiem – pat tad, ja nav sevišķi labā garastāvoklī vai konkrētā persona nav viņam pievilcīga.

Netur aizvainojumu. Protams, reizi pa reizei ikviens no mums apvainojas, sadusmojas vai kā citādi tur ļaunu prātu par kāda nodarīto. Tomēr visa būtība vairāk vai mazāk slēpjas tajā, cik ilgi šīs sajūtas turam sevī. Šis liekas, nevajadzīgais stress bojā kā pašsajūtu, tā arī ilgtermiņā pat veselību, tādēļ stipri cilvēki ātri vien piedod saviem pāri darītājiem.

Neizvēlas atrasties starp negatīviem cilvēkiem. Žēlabas, sūkstīšanās un vienkārši negatīvas domas – tās ir tikai dažas lietas, ko stipri cilvēki neatzīst, tādēļ arī atrašanās šādu cilvēku kompānijā viņus neuzrunā. Šo procesu var salīdzināt arī ar smēķēšanu. Tikai iedomājies, vai tu vēlētos atrasties istabā, kurā blakus kāds visu laiku kūpina pīpi, bet tev vajadzētu atkal un atkal ieelpot viņa izpūstos dūmus? Nē, tu distancētos. Un tas pats attiecas arī uz negatīvismu! Te atradīsi 10 toksiskus cilvēku tipus, no kuriem labāk izvairīties.

Nejūtas kā cietēji. Cietēja lomas ieņemšana ne pie kā laba nenovedīs. Tā vietā tiks vainota visa apkārtējā pasaule, kamēr problēma pati no sevis neatrisināsies, ja pie darba neķersies pati. Stipri cilvēki atmet žēlošanos un paši darbojas, lai no kārtējās neapskaužamās situācijas izķepurotos pēc iespējas ātrāk.

Pirms kāda laika stāstījām par pērļotāju Ingūnu, kura nu atklājusi savu biznesiņu, bet ne vienmēr gājis tik spīdoši. Atklātā intervijā viņa atklāja, ka vistraucējošākais dzīvē esot upura sindroms, kad sevi cilvēks pats uzskata par cietēju. "Tiklīdz es apzinājos savu upura sindromu un nekavējoties sāku mainīt domas un izturēšanos, sāka mainīties mana dzīve," tā Ingūna. Ar visu stāstu iespējams iepazīties šeit.

Ducis 'ne': lietas, ko emocionāli un garā stipri cilvēki nedara
Foto: Martin Miranda / cc

Nenoslēdz prātu. Ja cilvēks ir savās domās nelokāms un, varētu pat teikt, ietiepīgs, viņam ir grūti pieņemt daudz ko jaunu. Viņi uzskata – atklāt, ka otram cilvēkam ir taisnība, tas ir sava veida zaudējums. Bet stiprus cilvēkus viss jaunais nebiedē!

Neļauj citiem ierobežot viņu prieku. Kad prātā spēcīgi cilvēki paveic kaut ko nozīmīgu, viņi neļauj apkārtējiem savu prieku sagandēt. Kad tavs gandarījums ir atkarīgs no tā, kā sevi salīdzinājumā tu redzi pret citiem, tu vairs neesi pati savas laimes kalēja. Apkārtējiem nereti piemīt spēja atņemt otram prieku, izsakot kādu piezīmi. Centies neietekmēties!

Nekrīt skaudības un greizsirdības slazdos. Stipri cilvēki prot priecāties ne tikai par sevi, bet arī par apkārtējiem, tādēļ skaudība un greizsirdība jebkādā izpausmē viņiem ir sveša.

Nedzīvo pagātnē. Gulēt uz mūžīgiem lauriem, gluži tāpat kā dzīvot pagātnes rūgtajās atmiņās nav prāta darbs. Skaidrs, ka tas zināmā mērā ietekmē tavu dzīvi, tomēr jāprot norobežoties no tā, kas bijis un sevi jāsapurina jaunu uzdevumu un mērķu priekšā.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl