Foto: AFP/Scanpix
Latvijā šodien atzīmē Eiromelanomas dienu. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību saules un solāriju UV staru radītajām negatīvajām ietekmēm, t.sk. saslimšanām, īpaši ādas vēzim - melanomai, 13.maijā valsts un sabiedriskās organizācijas informē iedzīvotājus, bet dermatologi visā Latvijā organizē akciju ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei, portālu "Delfi" informē projekta īstenotāji.

Pēdējo trīsdesmit gadu laikā saslimstība ar ādas vēzi ir strauji pieaugusi visā pasaulē. Latvijā 1992.gadā reģistrēto saslimušo skaits ar melanomu bija 95, 2011.gadā  - 195, bet no tās miruši 76 cilvēki, savukārt pērn šī visnopietnākā un agresīvākā ādas vēža forma tika atklāta jau 213  cilvēkiem, miruši  - 78.

Kā atzīst Veselības inspekcijas speciālisti, cilvēki vēl joprojām pietiekami nenovērtē dabīgās saules un solāriju radītā starojuma ietekmi uz veselību, bieži vien pat nepieļaujot domu, ka vieglprātīga attieksme pret šo faktoru var izraisīt saslimšanas, kas var beigties ar nāvi.

Apdegums saulē vai solārijā netiek uzskatīts par neko īpašu, tas pat tiek mērķtiecīgi panākts, jo tā ātrāk var iegūt vēlamo iedegumu. Taču jāatceras, ka UV starojums strukturāli bojā cilvēka ādu: īslaicīga iedarbība izraisa apdegumus, ādas trauslumu un rētas, bet iedarbība ilgstošākā laika periodā bojā ādas šūnu DNS, veicina deģeneratīvas izmaiņas saistaudos, asinsvados, izraisot ādas priekšlaicīgu novecošanos, kas izpaužas kā grumbu veidošanās, ādas elastīguma samazināšanās, kuru nav iespējams atjaunot pat ar kosmētiskās ķirurģijas palīdzību.

Kā liecina Veselības inspekcijas pārbaužu rezultāti, neatbilstības prasībām solārijos vēl joprojām tiek konstatētas bieži. Pētījumos ir konstatētas statistiski nozīmīgas sakarības starp solāriju pārmērīgu lietošanu, ādas novecošanos un zvīņveida šūnu ādas vēzi. Tādēļ pirmkārt par UV starojama negatīvo ietekmi uz veselību būtu nepieciešams papildus skaidrojošais darbs ģimenē un dziļāka izpratne sabiedrībā kopumā.

2012.gadā Veselības inspekcija veica 198 solāriju pakalpojumu sniedzēju plānveida kontroles visā valsts teritorijā, no tām 168 gadījumos (85%) tika konstatēti dažādi pārkāpumi. Vairākos gadījumos tika konstatēts, ka UV iekārtas radītais maksimālais starojuma līmenis rada risku cilvēka veselībai, jo  tiek pārsniegts starojuma pieļaujamo līmeni 0,3 W/m2, kas ir pielīdzināms dabīgās saules starojuma stiprumam pusdienlaikā pie ekvatora. Tāpat tika konstatēts, ka darbinieki ne vienmēr veic ierakstus (vai nevarēja tos uzrādīt) par UV lampu nolietojumu, maiņu un jebkādām UV iekārtu tehniskajām pārbaudēm, solārija personālam nebija medicīniskā izglītība vai apliecība par mācību kursu noklausīšanos.

Ņemot vērā to, ka bērnu un jauniešu āda ir jutīgāka pret UV starojumu ietekmi nekā pieaugušajiem, kā arī Apvienotajā Karalistē veiktie pētījumi liecina, ka solāriju izmantošana pirmo reizi līdz 30 gadu vecumam, palielina melanomas risku par 75%, Inspekcijas speciālisti īpaši vērš vecāku un pašu jauniešu uzmanību prasībai solārijos, kas paredz, ka kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojumu  ir aizliegts sniegt patērētājiem, kas jaunāki par 18 gadiem, izņemot gadījumus, ja minētā persona uzrāda ģimenes ārsta vai dermatologa izziņu, ka tās veselības stāvoklis ir atbilstošs pakalpojuma saņemšanai.

Lai pasargātu sevi, patērētāji var arī pieprasīt datus par iekārtu lampu maiņu un to nolietojuma pakāpi solārijā, kā arī dokumentālu apliecinājumu par iekārtas maksimālo efektīvo UV starojuma līmeni.

Vecāki un citi pieaugušie ir īpaši aicināti pārrunāt ar bērniem ieteikumus, lai pasargātu veselību arī no dabīgās saules kaitīgās iedarbības.

Paaugstināta saules ultravioletā starojuma gadījumā, kas mūsu platuma  grādos pavasara un vasaras mēnešos ir dienas vidū no plkst.11 līdz plkst.15. Cilvēki ar sevišķi jutīgu ādu un tādi, kas iepriekš nav sauļojušies, var iegūt apdegumus jau 15-20 minūšu laikā. Tāpēc vēlams nēsāt vieglu galvassegu ar platām malām, saulesbrilles, kā arī viegla, elpojoša materiāla apģērbu gaišā krāsā.

No tiešas saules staru ietekmes īpaši jāsargā mazi bērni. Tāpat piesardzības pasākumi jāievēro cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā ārā (piemēram, uz lauka, dārzā, ceļu remonta darbos), sporto un atpūšas (piemēram, pārgājienos, velobraucienos, skriešanas pasākumos, piknikos u.tml.), un ir pakļauti saules staru aktīvai iedarbībai.

Pirms uzturēšanās saulē  ieteicams uzklāt aizsargkrēmu pret ultravioleto starojumu (UVA un UVB), kam saules aizsardzības faktors SPF (sun protection factor) ir vismaz 15 un lielāks. Lai panāktu labu aizsardzību, krēms jāuzklāj blīvi un vienmērīgi uz visām atklātajām ķermeņa daļām 15 minūtes pirms došanās ārā.  Īpaši rūpīgi krēms jāuzklāj vaigiem, ausīm,  degunam, pleciem, plaukstu virspusei.  Krēma uzklāšana jāatkārto ik pēc divām stundām vai pēc peldēšanās, vai citām sporta aktivitātēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!