Gāzētie dzērieni – veselības šķīdinātāji  (1)

Cilvēka ķermenī kauli pārstāj augt un veidoties apmēram 30 gadu vecumā. Vēlāk kaulu blīvums ik gadu samazinās par 8 līdz 18 procentiem, atkarībā no pārtikas skābuma pakāpes. Visi izšķīdušie kālija savienojumi uzkrājas artērijās, vēnās, ādā un orgānos, ietekmējot nieru darbību (rodas nierakmeņi).

Gāzētajos dzērienos burbuļus rada fosforskābe un ogļskābā gāze. Skābes fosfors izjauc organismā kalcija – fosfora līdzsvaru, izšķīdinot kaulos un zobos esošo kalciju. Tādējādi vājinās skeleta struktūra, un var pat rasties osteoporoze.

Ogļskābā gāze ir organisma atkritumviela, kas izdalās no ķermeņa ar katru izelpu. Kādēļ mums vajadzētu patērēt to, no kā organisms nemitīgi cenšas atbrīvoties?

Vasaras sākumā Deli universitātē notika sacensības “Kurš izdzers vairāk kokakolas?” Uzvarētājs izdzēra 8 pudeles un turpat arī nomira, jo viņa asinīs strauji palielinājās ogļskābās gāzes daudzums un trūka skābekļa. Pēc šī atgadījuma universitātes rektors tūlīt aizliedza pārdot gāzētos dzērienus universitātes ēdnīcā.

Vislielāko ļaunumu gāzētie dzērieni nodara zobiem, jo skābe bojā zobu emalju. Reiz izdarīts eksperiments ar cilvēka zobu – pēc 10 dienu uzglabāšanas pepsikolā zobs izšķīdis! Ņemot vērā, ka zobi un kauli ir vienīgie cilvēka orgāni, kas gadiem ilgi pēc nāves saglabājas nebojāti, kādu iespaidu gāzētie dzērieni atstāj uz vēdera iekšējiem orgāniem?

Gāzētajiem dzērieniem nav nekādas uzturvērtības (nav ne vitamīnu, ne minerālvielu). Tajos ir ļoti daudz cukura, paaugstināts skābums, kā arī dažādas neveselīgas piedevas, piemēram, konservanti un krāsvielas. Grauzdētā cukura jeb karameļkrāsviela, ko izmanto, lai iekrāsotu gāzētos dzērienus, tiek uzskatīta par vielu, kas var izraisīt vēzi un radīt ģenētiskas izmaiņas.

Ikviens biologs pateiks, ka grauzdētais cukurs ir kancerogēna un imūndepresīva viela. Par laimi, karameļkrāsvielas kaitīgā ietekme pazūd, tiklīdz to pārtrauc uzņemt organismā.

Milzīgais cukura daudzums gāzētajos dzērienos (kokakolas bundžiņā ir 11 tējkarotes jeb 40 grami cukura) pastiprina kalcija un citu minerālu zudumus organismā, veicinot osteoporozes, artrīta un diabēta rašanos, kā arī asinsspiediena paaugstināšanos ar visām no tā izrietošajām sekām.

Vēl sliktāki par cukuru gāzētajos dzērienos ir mākslīgie saldinātāji. Aspartāms (NutraSweet) organismā sadaloties rada vielas, kas traumē nervu sistēmu.

Jau 1999. gada maijā CBS News ziņoja, ka zinātnieki brīdina par gāzēto dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību. Pētījumā tika atkāts, ka gāzēto dzērienu bundžiņas mēnešiem ilgi uzglabājot istabas temperatūrā, tajās esošais aspartāms pamazām pāvēršas par formaldehīdu – toksisku vielu, kas izraisa vēzi un iedzimtības defektus.

Vēl viena gāzēto dzērienu dzērienu sastāvdaļa ir polietilēna glikols. Glikols tiek izmantots automašīnās kā antifrīzs un arī kā naftas produktu šķīdinātājs. Un šo indi mēs labprātīgi dzeram?

Aspartāma radītais formaldehīds uzkrājas tauku šūnās, it īpaši uz gurniem un augšstilbiem. Un mēs brīnamies, kādēļ tik grūti nomest lieko svaru! Svaru nosaka ne tikai uzņemto un zaudēto kaloriju daudzums – būtisks ir arī bioķīmiskais līdzsvars. Jo vairāk organisms noveco, jo grūtāk tam cīnīties ar toksiskām vielām, kuras aizvien vairāk uzkrājas.

Amerikāņu tehnikas žurnāli “Flying Safety” un “Navy Physiology” publicējuši sekojošo: lielā augstumā (piemēram, lidotājiem) drīz vien pēc gāzēto dzērienu patēriņa organismā rodas skābekļa zudums, bieži izraisot reiboņus, redzes pasliktināšanos, piepešus atmiņas zudumus un pat epilepsijas lēkmes.

Dažiem cilvēkiem sevišķi patīk baudīt aukstus bezalkoholiskos gāzētos dzērienus kopā ar maltīti. Taču gremošanu veicinošo enzīmu darbībai optimālā temperatūra ir +37 grādi.

Tā kā auksto dzērienu temperatūra nereti mēdz būt tuvu nullei, gremošanas orgāniem rodas papildus stress. Faktiski barība sāk rūgt. Barības rūgšana rada gāzes, pūšanu un toksīnus, kuri uzsūcas iekšējos orgānos, nokļūst asinsritē un izplatās pa visu ķermeni. Šāda indīgo vielu izplatīšanās noved pie dažādu slimību rašanās.

Dzerot gāzētos dzērienus, labāk izvēlies stikla pudeles, nevis alumīnija bundžiņas. Alumīnijs nokļūst gāzēto dzērienu sastāvā, jo fosforskābe nedaudz saēd alumīnija bundžiņu iekšpusi.

Dzērienu ražotāji apgalvo, ka atrisinājuši šo problēmu, bundžiņas iekšpusi pārklājot ar plastikāta kārtu. Tomēr alumīnija molekulas toksiskos daudzumos joprojām nokļūst dzēriena sastāvā. Alumīnijs uzkrājas smadzenēs un kaulos, un tiek uzskatīts par Alcheimera slimības un osteoporozes izraisītāju.

Zinot, ka šīs raksts nespēs daudzus atturēt no kokakolas, pepsikolas un citu gāzēto dzērienu lietošanu, aicinām šo dzērienu patēriņu samazināt līdz minimumam. Ja vēlies kaut ko atspirdzinošu, pamēģini ledus tēju (attēlā) vai minerālūdeni, pie kam pēdējais uzlabo ādas elastību.

Ja tomēr izvēlies arī turpmāk dzert gāzētos dzērienus ar karameļkrāsas piedevām, ļoti svarīgi ir ikdienas uzturu papildināt ar 1000 mg vai lielāku kalcija/magnēzija devu, lai aizsargātu kaulus un zobus. Vēlams patērēt pēc iespējas vairāk dabisko kalcija resursu – dārzeņus (brokoļus), riekstus (mandeles) un piena produktus.

Un nobeigumā ieteikums: organisma vielmaiņas normālai darbībai ir pieļaujami neveselīgi produkti, arī kokakola, taču pavisam nelielos daudzumos. Atceries, ka ūdens tomēr ir labāks!