Jau šajā nedēļas nogalē, 31. oktobrī, gaidāms Visu svēto dienas priekšvakars, kad pa ielām klīdīs un pie daudzām durvīm klauvēs spoki, raganas, zombiji un citi mošķi. Kamēr lielākā daļa Helovīna atribūtu – teiksim, izgrebtie ķirbji ar liesmojošām acīm un melnās raganu cepures ar spico galu – ir pierasti un nemaz tik baisi nešķiet, dažam ietērps ir tiešām biedējošs, liekot aizdomāties: vai ir iespējams pārbīties līdz nāvei? Portāls Livescience.com uz šo jautājumu guvis apstiprinošu atbildi. Bet, vai Latvijā arī kas tāds ir gadījies?
Vai spēcīgs pārbīlis var būt cēlonis cilvēka nāvei? "Tur pat nav, ko jautāt, atbilde ir – jā," saka dakteris Roberts Glaters, kurš strādā Lenokshilas slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā Ņujorkā.
Kad cilvēks izjūt milzīgas bailes, viņa reakcija parasti ir cīnīties vai bēgt. Šādas iespējamās atbildes reakcijas uz stresa situācijām esam mantojuši no mūsu tālajiem senčiem, kuri tā reaģēja, sastopoties ar kādu niknu zvēru vai citu uzbrucēju. Stresa situācijās izdalās organismu mobilizējošais hormons adrenalīns, mudinot cilvēku mesties cīņā vai pazust "no skatuves", skaidro Glaters.
Straujais adrenalīna pieplūdums asinīs ir no gribas neatkarīga reakcija, ko nodrošina veģetatīvā nervu sistēma. Nokļūstot situācijā, kad stress mudina cīnīties vai bēgt, cilvēkam adrenalīna ietekmē paātrinās sirdsdarbība, paplašinās acu zīlītes un palielinās asins pieplūde muskuļiem, lai tiem būtu vairāk spēka bēgšanai vai cīņai. Diemžēl paaugstināts adrenalīna līmenis var kaitēt sirdij, portālam Livescience.com norāda Glaters.
Kad adrenalīns ir izdalījies organismā, tas liek atvērties tā dēvētajiem sirds kalcija kanāliem. "Kalcija joni pieplūst sirds šūnām un tas liek sirds muskulim spēcīgi sarauties. Būtībā, ja bailes ir lielas, kalcijs lielā daudzumā turpina pieplūst sirds šūnām, un tās muskulis nevar atslābināties," skaidro ārsts.
Ja cilvēks ir pārbijies un sirdij pieplūdis liels adrenalīna daudzums, var izveidoties sirdsritma traucējumi, ko sauc par ventrikulāro fibrilāciju – tā ir strauja un dezorganizēta sirds sišanās, ko dēvē par mirgošanu.
Kāds biedējošs notikums, vienalga, vai kāds tev tur pistoli pie galvas vai izstrādā traku Helovīna "jociņu", var izraisīt minētos sirdsritma traucējumus, pārvēršot biedējošo situāciju nāvējošā.
"Tas var notikt ar pilnīgi veselu cilvēku. Nav obligāti jābūt jau kādām problēmām ar sirdi, taču šādiem ļaudīm, protams, risks piedzīvot ko tādu ir augstāks," saka Glaters.
Bailes nav vienīgās, kas var kalpot par ventrikulārās fibrilācijas palaidējmehānismu. To var izraisīt jebkura veida spēcīgas izjūtas. Adrenalīna līmeņa paaugstināšanās var izraisīt nāvi arī dzimumakta, reliģiska afekta vai pat sportošanas laikā. Cīnīšanās vai bēgšanas reakciju tāpat var izraisīt piepešs, skaļš troksnis vai briesmīga smaka, piemēram, ieejot patoloģiska krājēja mājoklī, kurš neko nespēj izmest laukā.
Šā gada maijā kāda Amerikas Savienoto Valstu apdrošināšanas kompānija izmaksāja 300 tūkstošus dolāru kāda 85 gadus veca sirmgalvja ģimenei, kurš bija gājis bojā autoavārijā pēc tam, kad viņa automašīna ietriecās braucoša traktora piekabē Deitroitā. Kunga ģimenes locekļi apgalvoja, ka piekabei nebija aizmugurējo gaismu, un sirmgalvis burtiski pārbijās līdz nāvei, kad lietusgāzes laikā priekšā pēkšņi ieraudzīja piekabi.
Pēc mirkļa vīrieša auto ietriecās piekabē, jo, visticamāk, sirmgalvim pārbīļa ietekmē bija radušies sirdsritma traucējumi.
Vai Latvijā kāds Helovīnā ir pārbiedēts līdz nāvei?
"Pēdējos sešus gadus, kopš strādāju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, neesmu dzirdējusi par nevienu gadījumu, kad kāds Helovīna svētkos būtu pārbiedēts līdz nāvei," atklāja dienesta pārstāve Ilze Bukša. "Dispičeri, kas pieņem izsaukumus, gan reģistrē diagnozes un sūdzības, kuru dēļ cilvēks meklē palīdzību, nevis to iemeslus, tādēļ datu bāzē nav iespējams atrast informāciju, ja arī kāds tiešām būtu izsaucis neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, jo kļuvis slikti pārbīļa dēļ. Taču katru rītu mums notiek operatīvās sanāksmes, kur pārrunājam smagākos un sarežģītākos gadījumus, bet nekas tāds nav ticis minēts."
Ilze Bukša pastāstīja, ka Helovīns Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ne ar ko īpašu neatšķiras no citām dienām, tikai, kā visos svētkos, ir vairāk izsaukumu, kas saistīti ar alkohola lietošanu. "Svētkos un brīvdienās cilvēki parasti vairāk lieto alkoholu, tādēļ neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nonāk vairāk pacientu ar alkohola intoksikāciju un traumām, kas gūtas reibuma stāvoklī. Alkohola lietošanas dēļ ir vairāk negadījumu, izceļas sadzīviski ķīviņi, kad lietā tiek liktas dūres, kāds tiek sadurts."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
