Sekojot Igaunijas piemēram, iespējami uzlabojumi

HIV ierobežošana Latvijā – sistēma ļoti buksē
Foto: PantherMedia/Scanpix

Upmace norāda, ka situāciju Latvijā vajadzētu salīdzināt ar to, kā Igaunija uzsāka cīņu pret HIV izplatību. "Igaunijā daudzus gadus pēc kārtas ik gadu samazinās jaunie gadījumi," viņa norāda. Analizējot kaimiņu panākumus, izkristalizējas vairāki faktori, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Viņa norāda, ka Igaunijā ir ieviesti ievērojami profilakses pasākumi, kuru Latvijā nav, piemēram, šļirču apmaiņa narkotiku lietotājiem pie mums nenotiek pietiekami aktīvi. Viens narkotiku lietotājs gadā vidēji saņem mazāk nekā 100 šļirču, kamēr Igaunijā tiek samainīts vairāk nekā 200.

"Viņiem šī epidēmija bija daudz spēcīgāka," par HIV teic Upmace, "Narvā bija ļoti liels uzliesmojums. Nu viņi šo te ir apturējuši." Speciāliste gan norāda, ka profilakse mērķa grupā ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē infekcijas izplatību. "Otrs, ko viņi darīja, ir ārstēšana." Terapiju HIV pacienti Igaunijā var saņemt uzreiz pēc tam, kad ir uzzinājuši par infekciju. "Mums tā šobrīd nav. Mums ir šis te šūnu līmenis 500. Tas, protams, ir labāk nekā iepriekš." Speciāliste gan norāda, ka situācija ir jāuzlabo: "Nu salīdzinoši – ja cilvēkam ir bronhīts, tas ir jāārstē. Nevar gaidīt, kamēr pneimonijā pāriet. Par HIV ir tieši tas pats stāsts – tikko diagnosticēts, ir jāsāk ārstēt."

Upmace norāda, ka labā ziņa ir tāda, ka ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu noris sarunas par to, ka medikamenti varētu būt pieejami visiem HIV pacientiem, nevis tikai tiem, kuru imūnšūnu līmenis ir samazinājies līdz 500. "Mēs ejam tajā virzienā, kur arī Igaunija ir gājusi." Trešais jautājums ir pieejamība, piemēram, Igaunijā HIV eksprestestu ir iespējams veikt arī pie ģimenes ārsta. "Praktiski 15 minūšu laikā cilvēks var iegūt rezultātu," teic speciāliste, "mums eksprestestu lieto tikai HIV profilakses kabinetos, atsevišķos gadījumos arī dzemdībās, ja nav veikts līdz tam."

Mēģinājums ieviest iespēju veikt HIV testu pie ģimenes ārsta nenesa gaidīto rezultātu. Iemesli tam ir vairāki – piemēram, nepieciešamais laiks testa un konsultācijas veikšanai. Tāpat netrūkst ģimenes ārstu, kam nav pietiekama prasmju līmeņa, lai sniegtu šo specifisko konsultāciju. "Kas tad būs, ja šis tests būs pozitīvs?" jautājumu, kas visvairāk biedē ģimenes ārstus, nosauc Upmace.

Sistēmā ir ļoti daudz lietu, ko vajadzētu uzlabot. Ir jāizglīto mediķi, jāiesaista ne tikai ārsti, bet arī viņu palīgi un medmāsas.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl