Uz pasaules ir daudz dažādu baktēriju, daļa no tām - cilvēka organismam noderīgas un labvēlīgas. Bet ir sliktās baktērijas, tā saucamās - patogēnās baktērijas, kas atrodas uz ādas, plaušās, degunā, mutes dobumā utt.. Ja rodas izdevīgi apstākļi, tās savairojas un izraisa iekaisuma procesus.
Antibiotikas būtībā zināja jau sen. Senie romieši un grieķi ievēroja brīnumaino pelējuma sēnītes dziedniecisko iedarbību uz brūcēm.
Antibiotikas nav izgudrojums.1928. gadā Aleksandrs Flemings atklāja, ka uzliekot nelielu daudzumu zilganzaļa pelējuma uz stafilakoka baktērijām, tās tiek iznīcinātas. Tā radās viena no visizplatītākajām antibiotikām - penicilīns, kura ir radīta no viena veida pelējuma. Dabiskā veidā antibiotikas izstrādā dzīvu organismu šūnas. Antibiotikas lieto pie dažādiem iekaisumiem, pie baktēriju saslimšanām, bet antibiotikas nevar palīdzēt, ja ir vīrusu saslimšana, piemēram, gripas vīruss vai Rota vīruss. Zināmākās antibiotikas ir penicilīns, streptomicīns, eritromicīns, tetraciklīns, ampicilīns un citas. Protams, ir arī ķīmiskā ceļa radītas antibiotiskas vielas, tādejādi pieejamajā klāstā ir gan dabiski, gan mākslīgi iegūti pretmikrobu līdzekļi.
Cilvēka organismam ir svarīga stipra imūnsistēma. Ja tāda ir, tad organisms pats cīnās ar slimībām un nevēlamajiem mikrobiem dabiskā veidā. Lai būtu stipra imūnsistēma, jābūt normālai mikroflorai. Tomēr cilvēka dabisko mikrofloru bieži vien izjauc nekas cits, kā ikdienā patērētie higiēnas līdzekļi: zobu pastas, ziepes un mutes skalojamie šķīdumi. Kāpēc? Jo mūsdienās liela daļa šo līdzekļu satur antibakteriālus preparātus, kas tikai stiprina baktērijas, vienlaikus liekot tām kļūt vienaldzīgām pret organisma dabisko imūnsistēmu.
Antibiotikas var būt arī pārtikas produktos, lai gan Latvijā šī lieta tiek kontrolēta. Tomēr nelegāli arī tiek piešauts pa kādam antibiotiskam līdzeklim. Dažreiz antibiotiskas vielas satur arī lopbarība, līdz ar to, arī gaļa. Arī ģenētiski modificēti augi satur antibiotiku gēnus.
Baktērijas, pret kurām antibiotikām ir jācīnās, ir ļoti izturīgas un viltīgas. Tām piemīt apbrīnojama spēja pretoties, ko nodrošina strauja mutāciju veidošana, kas nodrošina baktēriju ar jaunām īpašībām, protams, noturīgām pret antibiotikām. Dažām baktērijām mutācijas laiks ir pat mazāks par 10 minūtēm. Pēc šāda procesa, jaunās īpašības tiek nodotas tālāk. Kad baktērijas ar jauniegūtajām īpašībām izraisa jaunu saslimšanu, iepriekš lietotās antibiotikas ir jau bezspēcīgas. Nepieciešamas citas, stiprākas.
Te nu arī pieminētie antibakteriālie produkti ikdienā, arī dezinfekcijas līdzekļi, kuri izraisa baktēriju rezistenci ( mutāciju, lai iegūtu noturību ). Ja slimnīcā dezinfekcijas pasākumi ir izskaitļoti pareizi, tad mājās tas notiek nekontrolēti. Tās pašas antibakteriālās ziepes, ar kurām liek bērniem mazgāt rokas, var nodarīt daudz lielāku ļaunumu, nekā šķiet.
Gribot negribot...
... pasaulē cilvēki uzņem antibiotikas. Tikai pusi no visā pasaulē saražotajām antibiotikām izmanto cilvēku ārstēšanai. Tās pašas zāles, ko izmanto cilvēkiem, pielieto arī lopkopībā un lauksaimniecībā. Daļa zāļu tiek izmantotas dzīvnieku ārstēšanai, profilaksei, bet lielu daļu iejauc dzīvnieku barībā, lai veicinātu dzīvnieku augšanu.
Lauksaimniecībā antibiotikas izmanto aerosolu veidā, izsmidzinot, piemēram, uz augļu kokiem. Šāda profilakse novērš koku saslimšanu ar infekcijas sēnītēm.
Vērtīgi zināt!
Antibiotikas nepalīdz pret vīrusu izraisītam slimībām. Ja gripas laikā tiek lietotas antibiotikas, tas ir velti - tās ne tikai neatvieglos slimnieka stāvokli, bet arī stiprinās baktērijas pret antibiotikām. Ja tajā brīdī organismā izveidosies iekaisums, tad jau būs krietni sarežģītāk tikt ar to galā.
Antibiotikas drīkst izrakstīt tikai ārsts, pietam, arī - ne ar vieglu roku. Tikai tad, ja ir radušies nopietni sarežģījumi, komplikācijas. Piemēram, plaušu karsonis, vidus auss iekaisums.
Lietojot antibiotikas, var rasties organisma pretreakcija: vemšana, caureja, vitamīnu uzsūkšanās problēma, kas izskaidrojama ar to, ka antibiotikas "paķer" līdzi ne tikai sliktās baktērijas, bet arīdzan, piemēram, organismam derīgas baktērijas zarnu mikroflorā. Tas, savukārt, ietekmē dabisko mikrofloru, tā ļaujot savairoties citām, sliktajām baktērijām. Lai atjaunotu derīgo baktēriju līdzsvaru organismā, nepieciešams papildus antibiotikām lietot vitamīnus un dabiskos jogurtus.
Pret antibiotikām var būt alerģija. Penicilīns izraisa krietni vien biežāk alerģiju, nekā citas zāles.
Tāpēc ir svarīgi:
- Stiprināt savu imūnsistēmu, lai izvairītos no slimošanas. Vai arī - lai organismam būtu vieglāk cīnīties ar slimībām, tādējādi izvairoties no komplikācijām.
- Ja ir veselības problēmas, neievilkt tās, bet konsultēties ar savu ārstu, lai uzsāktu pēc iespējas ātrāku ārstēšanu. Tad, iespējams, varēs tikt galā ar dabiskiem līdzekļiem, piemēram, homeopātiju.
- Ja tomēr jālieto antibiotikas, tad tikai pēc ārsta norādījumiem, izejot kursu līdz galam. Neprasiet ārstam antibiotikas paši.
- Ne vienmēr dārgas antibiotikas ir efektīvas.