Rīgas Stradiņa universitātes profesore un praktizējoša psihiatre Santa Purviņa skaidroja, ka Latvijā izdegšanas sindroms tikai salīdzinoši nesen tika aktualizēts, jo līdz šim uzskatīja, ka tā nav nopietna saslimšana, un daudzi ģimenes ārsti vēl joprojām to nediagnosticē kā slimību.
"Izdegšanas sindroms mūsdienās kļūst arvien biežāk sastopams, jo paātrinās dzīves ritms, pieaug informācijas apjoms, kas mums katru dienu ir jāapstrādā, tāpat arī ievērojami palielinās darba temps un prasības. Liela loma ir arī cilvēku savstarpējo attiecību kultūrai gan darbā, gan ģimenē, un bieži vien vērojams, ka cilvēki kļuvuši neiecietīgāki, agresīvāki un prasīgāki. Šie visi faktori kopā rada emocionālo un fizisko izdegšanu.”
"Svarīgi ir saprast, ka izdegšanas sindroms var attīstīties jebkuram, bet tas nenozīmē, ka cilvēkam ir kāda nopietna psihopatoloģija. Nevajag kaunēties to atzīt un iet meklēt palīdzību pie ārsta. Ārstēšana šajā gadījumā vienmēr būs kompleksa un ietvers atpūtu, miega režīma regulēšanu, tāpat arī medikamentu terapiju. Iespējams, būs jāņem arī darba nespējas lapa. Tāpat arī nav jābaidās iet pie darba devēja un godīgi atzīt, ka esi noguris vai pārstrādājies – tas tikai palīdzēs risināt problēmu un atjaunot dzīves kvalitāti," uzsvēra Purviņa.
Veselības centra "Vivendi" psihiatre Inga Zārde atgādināja, ka svarīgi izdegšanas sindromu pamanīt savlaicīgi. "Emocionālās problēmas spēj izraisīt fiziskus simptomus, tādēļ vēl pirms izdegšanas jāmāk pamanīt tās sākumstadiju. Profilakse un savlaicīga vēršanās pēc palīdzības var būtiski ietaupīt atlabšanai nepieciešamo laiku un līdzekļus, turklāt nodrošina noturīgāku efektu.''
Turpinājumā piedāvājam izdegšanas sindroma stadijas, ko "Business Insider" uzticējusi psihologu komanda.
- Nepieciešamība vai vēlme sevi pierādīt: šādā situācijā var nonākt dažādi cilvēku tipi – gan tie, kas vēlas izrādīt savas vērtības, gan arī tādi, kad vienkārši ir entuziasma pilni un viegli uzņemas atbildību.
- Cītīga strādāšana: nespēja atrauties no darba.
- Savu vajadzību nolikšana otrajā plānā: traucēts miegs, neregulāra ēšana, izvairīšanās no citiem cilvēkiem.
- Bēgšana no problēmām: sarežģījumi netiek risināti, bet no tiem cilvēks vienkārši izvairās. Rodas nervozitāte, iespējams, panika.
- Vērtību maiņa: ģimene un draugi nolikti otrajā plānā; lietas, kas agrāk bija svarīgas, vairs nesagādā prieku; uzmanības centrā ir tikai darbs.
- Problēmu noliegšana: neiecietība, apkārtējo noniecināšana, cinisms, agresija. Visas problēmas tiek saistītas ar laika trūkumu un darba apjomu, nevis būtiskām izmaiņām visā dzīvē.
- Vēlme izrauties: sociālā dzīve neeksistē, bet ir vēlēšanās atbrīvoties no stresa. Bieži vien šķietamais vienīgais risinājums – apreibinošas vielas.
- Izmaiņas uzvedībā: radikālas izmaiņas uzvedībā – tuvinieki noraizējušies.
- Uztveres maiņa: ne tikai citu, bet arī sevis nenovērtēšana.
- Iekšējais tukšums: apgrūtināta spēja justies pilnvērtīgam cilvēkam. Laimi meklē ēdienā, apreibinošās vielās, seksā.
- Depresija: sajūta, ka esi pazaudējis savu būtību, pārgurums, nespēja saskatīt pozitīvu nākotni.
- Izdegšanas sindroms.
