Kad gulēt, ko ēst un ko dzert – mīti par veselību, kas neatbilst patiesībai

Esam apkopojuši vairākus ar veselību saistītus apgalvojumus, kam nav nekāda pamata, vai kas patiesībai atbilst tikai daļēji. Iespējams, arī tu stingri ievēro kādu no šiem ieteikumiem, nemaz nezinot, ka tas nekādu labumu nenes vai pat kaitē tavai veselībai.

Pieaugušam cilvēkam vecumā no 18 līdz 64 gadiem iesaka gulēt no septiņām līdz deviņām stundām, bet tiem, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, jāguļ no septiņām līdz astoņām stundām. Visvairāk ir jāguļ jaundzimušajiem (14-17 stundas), nedaudz mazāk var gulēt zīdaiņi (11-15 stundas), pirmsskolas vecuma bērniem rekomendē gulēt 10-13 stundas, bet skolas vecuma bērniem un tīņiem jāguļ 8-11 stundas.

Ņemot vērā, ka brokastu pārslu reklāmās tās ir parādītas kā veselīgs brokastu ēdiens, kas piemērots arī bērniem, ļoti daudzi cilvēki tā arī uzskata. "Authority Nutrition" gan norāda, ka tā nebūt nav – lielākajā daļā no brokastu pārslām ir daudz cukura un maz šķiedrvielu un citu organismam nepieciešamu vielu. Daudz veselīgāki rīta maltītei būs ir pilngraudu produkti, kā arī olbaltumvielām bagāti produkti kopā ar dārzeņiem un augļiem, piemēram, olas vai grieķu jogurts.

"Daily Mail" skaidro, ka ļoti būtiski ir tīrīt zobus ne ātrāk kā 20-30 minūtes pēc ēšanas. Ja tīrīsi tos uzreiz, ēdienā esošās skābes vēl vairāk bojās zobu emalju un iespiedīsies dziļāk zobos nekā tad, ja netīrīsi zobus vispār. Arī pēc dažādu cukurotu dzērienu lietošanas zobus nedrīkst tīrīt nekavējoties – pētījumi parāda, ka cilvēkiem, kas pēc dažādu zobiem kaitīgu dzērienu lietošanas ātrāk nekā 30 minūšu laikā iztīra zobus, tie bojājas biežāk.

Tomēr tas nenozīmē, ka skriešana no rītiem ir jāpārtrauc! Nodarboties ar sportu no paša rīta ir labāk, nekā to nedarīt vispār. Turklāt skriešanai no rīta ir arī ļoti daudz plusu. Karstās vasarās tas ir labākais laiks sportam, jo gaisa temperatūra ir zemāka un tāpēc to darīt ir vieglāk. Tāpat ir pierādīts, ka cilvēki, kas sporto no rītiem, ir motivētāki to darīt un viņiem fiziskās aktivitātes biežāk kļūst par svarīgu ikdienas sastāvdaļu.

"Prevention" un "Women's Health" skaidro, ka seju aukstā ūdenī mazgāt nedrīkst – tai piemērotāks silts, bet ne pārāk karsts ūdens. Augstāka temperatūra atvērs poras un ļaus labāk nomazgāt seju. Kad seja ir nomazgāta, to var noskalot ar nedaudz vēsāku, bet ne aukstu ūdeni – ekstrēmas temperatūras vienā vai otrā virzienā tikai sausinās ādu.

"Authority Nutrition" aicina nesekot vienam noteiktam skaitlim par ieteicamo ūdens daudzumu, bet paļauties uz sajūtām. Aptuveni 90 procentiem cilvēku pietiek ar trim vienkāršiem padomiem, lai dienā uzņemtā šķidruma daudzums būtu optimāls. Tie ir:

Uztura speciāliste Mailija Freja "Very Well" norāda, ka sulas ir viens no tiem dzērieniem, kas veicina pieņemšanos svarā. Sulās, protams, ir ļoti daudz vērtīgu vielu, bet tajās ir arī ļoti daudz cukuru un tās nekādā veidā nerada sāta sajūtu. Tas attiecas gan uz veikalos nopērkamajām, gan svaigi spiestajām sulām.

Par citiem dzērieniem, kas var kaitēt figūrai un veselībai, lasi šeit.

Antibiotikas ir radītas, lai uzveiktu slimības, ko izraisa baktērijas, bet saaukstēšanos un gripu ierosina vīrusi. Antibiotikas nekādā veidā neuzlabos tavu pašsajūtu un nepalīdzēs ātrāk izveseļoties. Turklāt nepamatota antibiotiku lietošana ir kaitīga gan tev, gan līdzcilvēkiem. Pacientam antibiotikas var izraisīt caureju un alerģiju, bet nepamatota un nepareiza šo zāļu lietošana veicina globālas problēmas – antibiotiku rezistences – attīstīšanos. Vairāk par to, kas ir antibiotiku rezistence un kāpēc tā ir bīstama, lasi šeit.