Foto: AFP/Scanpix
Matu izkrišana ir nepārtraukts, normāls process, jo tāpat kā ādas virskārta dabīgi atjaunojas, skropstas nomainās, arī mati mainās. Zināmam skaitam matu katru dienu jāizkrīt un to vietā jāataug jauniem. Noteikt robežu, cik tie drīkst izkrist vienā dienā, nevar, tas ir ļoti individuāli.

Šis skaits var svārstīties, piemēram, atkarībā no fizioloģiskām izmaiņām organismā, slimībām utt.. Tā kā cilvēks nav gluži dzīvnieka "brālis", sezonāla matu izkrišana nav raksturīga cilvēkiem. Cilvēkiem nav raksturīga matu augšanas sinhronizācija un līdz ar to matu sezonāla pastiprināta izkrišana, kas ir normāls process dzīvniekiem. Nereti it kā sezonāla matu izkrišana var liecināt par kādu citu matu problēmu vai vispārēju veselības stāvokļa pasliktināšanos. Piemēram, ziemā, kad organisms ir novājināts un tam trūkst nepieciešamie vitamīni un mikroelementi.

Kāds risinājums?

Ja matu izkrišana ir parādījusies pēdējo 3 mēnešu laikā, tas varētu būt saistīts ar kādu notikumu pēdējā pusgada laikā, piemēram, svara zaudējumu, kādu slimību, stresu, gadalaika maiņu. Šajā gadījumā matu izkrišana ir pārejoša un organisms pats tiek galā ar šo problēmu.

Taču dažkārt organismam nepieciešams palīdzēt, piemēram, pastiprināti uzņemot veselīgu, sabalansētu pārtiku (gaļu, zaļumus, zivis, riekstus utt..) un trūkstošos vitamīnus. Nereti mati sāk pastiprināti izkrist pēc nepārdomātām, ar ārstu nesaskaņotām diētām un badošanās kūrēm, kad novājinās organisms, jo tas normālai funkcionēšanai nav saņēmis nepieciešamās uzturvielas. Šādos gadījumos jau jārēķinās ar nopietnāku ārstēšanās kursu, jo tad matu izkrišana parasti nav vienīgā risināmā veselības problēma.

Jāatceras, ka, tāpat kā nagu un ādas veselību, arī matus ļoti ietekmē tā brīža veselības, emocionālais stāvoklis, vielmaiņa un to izkrišana nav saistīta ar ārējiem faktoriem, piemēram, matu balināšanu. Apkārtējā vide- bezgaisa, piesmēķētas telpas, kā arī dažādu neatbilstošu matu sprādžu un gumiju lietošana, pārāk bieža matu žāvēšana ar fēnu, matu lakas lietošana var nelabvēlīgi ietekmēt matu struktūru un izraisīt to lūšanu. Turklāt, lai mati būtu veselīgi un pasargāti no aukstuma, ziemā vēlams nēsāt galvassegu.

Matus nevajadzētu krāsot biežāk kā reizi mēnesī, balināt viscaur un izvēlēties zemas kvalitātes ķīmiskos līdzekļus. Šādos gadījumos tie parasti kļūst trauslāki, smalkāki, nespodrāki un, ja rodas alerģija pret krāsvielu, mati var pastiprināti izkrist. Ārīgi lietojamie līdzekļi- ne šampūni, ne balzāmi neietekmēs to augšanas ātrumu, ne apstādinās izkrišanu. Tie tikai palīdz jau esošajiem matiem kļūt stiprākiem un skaistākiem!

Neaizraujies ar pašārstēšanos!

Kaut arī matu izkrišanas cēlonis ļoti bieži ir vitamīnu - A, D un E, kā arī cinka un selēna trūkums organismā, var būt arī citi iemesli, tāpēc nevajadzētu aizrauties ar pašārstēšanos. Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, vitamīnu veidu un lietošanu vēlams saskaņot ar ārstu, jo tie jālieto atbilstoši problēmai (matu izkrišanas veidam, daudzumam utt.), jo pretējā gadījumā, piemēram, lietojot A vitamīnu, var veidoties hipervitaminoze, kas savukārt izraisa pastiprinātu matu izkrišanu. Lai redzētu pozitīvas pārmaiņas matos, matu vitamīni parasti jālieto vismaz 2- 3 mēnešus.

Lai precizētu diagnozi un piemeklētu terapiju, pielieto trihogrammu. Tā ļauj izmeklēt matu saknīšu stāvokli - noteikt cik procentuāli matu ir katrā no trim augšanas fāzēm (anagēnā, katagēnā un telogēnā), precizēt vai ir displastiskie un distrofiskie jeb izsīkušie mati, noteikt mata stiebra kvalitāti. Trihogrammai paņem (izrauj)  40-50 matiņus un izmeklējumu veic mikroskopiski. Līdzīgi kā pēc vaksācijas mati tajā laukumā pilnīgi pēc tam ataug. Pirms trihogrammas veikšanas matus nedrīkst mazgāt 3- 5 dienas.

Īpašais piedāvājums šobrīd - trihogramma bez maksas, apmeklējot matu speciālistu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!