Kas ir katarakta?
Katarakta ir vielmaiņas slimība, kad acs dzidrajā lēcā sāk mainīties tās sastāvs un parādās ūdenī nešķīstošās vielas, kas veido nogulsnējumus. Šīs nogulsnes ierosina acs lēcas apduļķošanos. Dr. Anda Tribocka kataraktas diagnosticēšanai izmanto speciālu lampu, ar kuru, acī iespīdinot gaismu, var redzēt, vai acs lēca ir dzidra, vai arī tā sāk duļķoties un kļūst aizvien grūtāk saskatīt to, kas ir acs dziļumā.
Visbiežāk katarakta attīstās vecumā ap 50-60 gadiem, bet ar šo slimību mēdz sirgt gados jauni cilvēki, ja viņiem ir kādas blakus saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, vielmaiņas traucējumi. Turklāt ne vienmēr ar kataraktu slimo cilvēki gados, mēdz būt arī iedzimtās kataraktas gadījumi.
Kataraktas simptomi:
- redzes pasliktināšanās;
- veidojas miglains attēls;
- attēls dubultojas, skatoties ar vienu aci;
- parādās redzes kropļojumi;
- ir grūtības redzēt tumšā laikā;
- nepatīkamas sajūtas, atrodoties spožā gaismā.
Kāpēc slimība ir nopietna?
Slimība ir nopietna, jo, neārstējot kataraktu, cilvēka redze pasliktinās, un, laikam ejot, redze var tikt zaudēta pavisam. Ikvienam kataraktas slimniekam regulāri jāveic acu spiediena kontrole, jo acs lēcas apduļķošanās dēļ lēca briest un izraisa acu spiediena paaugstināšanos. Savukārt, ja paaugstināta acu spiediena dēļ tiek nospiestas nervu šūnas, tās iet bojā. Brīdī, kad acs nervu šūnas iet bojā, cilvēks neatgriezeniski zaudē redzi.
Kā ārstēt?
Kataraktas slimniekiem šobrīd vienīgā iespēja redzes saglabāšanai ir operācija. Kataraktas operācijas laikā tiek izņemta acs slimā lēca un aizstāta ar jaunu mākslīgo lēcu. Operācijas veikšanu nedrīkst atlikt, ja pacientam jau ir grūtības izlasīt tekstu.
Ārstēšanas izmaksas
Šobrīd kataraktas operācija vienai acij izmaksā ap 400 latiem, taču biežāk kataraktas slimnieki izvēlas iestāties rindā uz valsts apmaksātu operāciju. Tādā gadījumā pacientam ir jāveic tikai pacienta iemaksa, toties rindā ir jāgaida vidēji 1,5 līdz pat 2,5 gadiem. Ja šobrīd pacients nevar pieteikties maksas operācijai, noteikti nedrīkst atteikties no tās un riskēt ar savu redzi, bet ir jāreģistrējas valsts apmaksātā rindā.
Profilakse, ārstējot kataraktu
Ja iepriekš cilvēks nav rūpējies par savu veselību un veselīgu dzīvesveidu, šis būtu īstais laiks rīkoties un izveidot savu ēdienkarti tā, lai uzturs būtu pilnvērtīgs un veselīgs. Ieteicams uzņemt minerālvielām bagātu uzturu, daudz jāēd zaļumi, dārzeņi un augļi. Ja ārsts nav pārliecināts, ka pacients ar ēdienu uzņem visas nepieciešamās vielas, iespējams būs nepieciešams papildus lietot uztura bagātinātājus, kas satur mellenes, luteīnu. Kataraktas slimniekam ir nepieciešams bieži un ilgstoši uzturēties svaigā gaisā, aizsargāt savas acis no kaitīgā starojuma, lietojot saulesbrilles, kā arī regulāri pārbaudīt cukura un holesterīna līmeni asinīs.
Pēcoperācijas atveseļošanās periods
Ja pacientam katarakta ir izveidojusies abās acīs, operācija sākotnēji tiek veikta vienai acij un aptuveni pēc 1,5-2 mēnešiem, kad operētā acs ir "nomierinājusies", var veikt otras acs operāciju.
4-6 nedēļas pēc operācijas acī ir jāpilina ārsta izrakstītas zāles un, ārā ejot, operētā acs ir jāaizsedz. Atveseļošanās laikā nedrīkst saaukstēties, celt smagumus, gulēt uz tās acs pusi, kura ir operēta, nedrīkst lasīt, jāizvairās no liekšanās uz priekšu, un, pat ja nepieciešams izmazgāt matus, jāatliec galva atpakaļ.
Svarīgi zināt!
(informācija tapusi sadarbībā ar Veselības inspekciju)
Lai iegūtu informāciju par ārstniecības iestādēm, kuras ar Veselības norēķinu centru ir noslēgušas līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un noskaidrotu, kur iespējams veikt kataraktas operāciju, jāzvana uz Veselības norēķinu centra bezmaksas tālruni 80001234!