Ēdiens ne vien remdē izsalkumu, bet arī nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas. Īpaši aktuāli tas ir pēc ziemas, kad organisma imūnsistēma ir novājināta. Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas pārstāve, uztura speciāliste Inga Širiņa skaidro, ka pavasarī organismam sāk trūkt vitamīnu. Lūk, pieci pamatprincipi un uztura padomi, kas palīdzēs atgūt možumu!
Ziemas periods mūsu platuma grādos ir garš, un šajā laikā cilvēki retāk ēd augļus, dārzeņus un ogas. Arī svaiga gaisa un saules staru trūkums nelabvēlīgi ietekmē mūsu imūnsistēmu. Pēc Ingas Širiņas domām, Latvijā veselīga uztura piekritēju skaits aug, taču joprojām manāmas arī negatīvas tendences, piemēram, tiek uzņemts vairāk tauku, nekā organismam nepieciešams.
Vitamīni
Vitamīni piedalās daudzos procesos, kas notiek mūsu organismā, piemēram, hormonu, fermentu un asinsķermenīšu ražošanā. Tāpēc ir ļoti svarīgi ēst tā, lai saņemtu pietiekami daudz visu veidu vitamīnu. Pat neliels to trūkums nelabvēlīgi ietekmē organismu – parādās nogurums, kļūst grūti koncentrēties, vieglāk saslimt.
A vitamīns uzlabo ādas veselību un veicina bērnu augšanu. To satur olas, sviests, tunča gaļa, kā arī Goudas tipa siers. Šie produkti ir arī labs D, K un E vitamīna avots, kas stiprina kaulus un zobus, palīdz organismam uzņemt kalciju un uzlabo asins recēšanu. Savukārt B grupas vitamīni uzlabo asinsrites un nervu sistēmu – ēdiet pilngraudu produktus, dārzeņus, augļus, cūkgaļu vai zivis!
Bieži nenovērtējam tās dabas dotās veltes, kuras sniedz mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta. "Latvija atrodas pie jūras, un esam bagāti ar ezeriem un upēm, taču zivis Latvijas iedzīvotāji gandrīz nemaz nelieto uzturā. Tās vajadzētu ēst vismaz divas reizes nedēļā," atzīst uztura speciāliste Inga Širiņa.
Minerālvielas
Augšana, vielmaiņa, asins šūnu veidošanās, nervu un muskuļu funkcijas – nekas no tā nevarētu notikt bez mūsu organismam nepieciešamajām minerālvielām. Nātrijs un kālijs regulē organisma šķidrumu līdzsvaru, kalcijs stiprina kaulus un zobus, dzelzs nodrošina asins kvalitāti. Sabalansētam uzturam jābūt tādam, lai tas nodrošinātu pietiekami daudz minerālvielu.
Probiotiķi
Ne visas baktērijas kaitē mūsu veselībai. Daļa no tām ir organismam nepieciešamas, piemēram, labās baktērijas – probiotiķi – palīdz uzturēt labu gremošanas sistēmas darbību. Jogurts, kefīrs un skābēti kāposti satur daudz dabisko probiotiķu. Tie meklējami arī dažās sulās, maizes izstrādājumos un sierā.
Olbaltumvielas
Olbaltumvielas ir nepieciešamas muskuļiem, iekšējiem orgāniem, ādai, matiem un nagiem. Galvenie to avoti ir piena, gaļas un zivju produkti, kā arī olas.
Zinātnieki īpaši iesaka ēdienreizēs apvienot augu un dzīvnieku produktus. Tie organismam ir ļoti noderīgi. Piemēram, brokastu pārslas ar jogurtu vai pienu, rupjmaizi ar sieru, kartupeļus ar olām. Turklāt bērniem olbaltumvielu vajag vairāk nekā pieaugušajiem, jo viņu ķermeņa masa strauji aug.
Kofeīns
Par kofeīna iedarbību tiek runāts daudz, taču neviens nenoliegs, ka kafijā un tējā sastopamā viela palīdz no rītiem aizdzīt miegu un justies možiem. Lietojot to ar mēru, šis dabiskais stimulators nekaitēs, tieši otrādi – palīdzēs saglabāt enerģiju.
Cik kofeīna drīkst lietot? "Nestlé" uztura speciālisti apgalvo, ka 400 miligrami kofeīna dienā veselam pieaugušajam tiešām nekaitēs, bet ieteicamā norma ir trīs miligrami kofeīna uz vienu svara kilogramu. Tas nozīmē – ja sverat ap 70 kilogramu, dienā drīkstat droši izdzert trīs tasītes stipras espreso kafijas.
