Izrādās – ne visi vīrusi ir slikti. To vidū ir arī īpaši baktēriju vīrusi jeb fāgi, kas tām liek iet bojā. Rīgas Stradiņa universitātes profesore Juta Kroiča stāsta, ka fāgi varētu palīdzēt gadījumos, kad antibiotikas kļuvušas neefektīvas. Ņemot vērā to, ka pēdējos gados arvien bižāk ir novērota baktēriju rezistence pret antibiotikām, zinātnieki pievērš arvien lielāku uzmanību baktēriju vīrusu pētīšanai, jo nākotnē tiem varētu būt patiesi nozīmīga loma cilvēku ārstēšanā.
Kroiča skaidro, ka eksistē cilvēku, dzīvnieku, augu vīrusi, un ir baktēriju vīrusi, ko sauc par bakteriofāgiem jeb fāgiem. "Šis baktēriju vīruss atrod konkrēto baktēriju, kurai tas ir domāts. Šāds fāgs var būt stafilokokiem vai nūjiņām, kas ir mūsu zarnu traktā. Vīruss piesaistās baktērijai un izraisa baktēriju lizēšanos – baktērija izšķīst, iet bojā," stāsta speciāliste.
Viņa norāda, ka pašlaik ir populārs jēdziens "labās baktērijas", ar ko cilvēki parasti domā tās baktērijas, kas pievienotas raudzētajiem piena produktiem. Tāpat eksistē arī "sliktās baktērijas", kuras ierosina dažādas saslimšanas. "Fāgus varētu uzskatīt par tā saucamajiem labajiem vīrusiem, kuri palīdz mums cīnīties ar baktērijām. Apkārtējā vidē bakteriofāgi atrodas, piemēram, ūdens peļķē," piebilst Kroiča.
Speciāliste stāsta, ka fāgi nākotnē varētu stāties antibiotiku vietā: "Baktērijas ir gudras un pielāgojas, jo tām ir virsuzdevums par katru cenu izdzīvot. Antibiotikas tiek ražotas ļoti plaši, un arvien vairāk baktēriju kļūst rezistentas (nejutīgas pret antibiotikām), līdz ar to daudzos gadījumos antibiotikas ir neefektīvas. Un tad mēs atgriežamies pie labi aizmirstā vecā – pašlaik Rietumu pasaulē arvien populārāki kļūst pētījumi par fāgiem. Viņi uzskata, ka nākotne ir šādai personificētai, individuālai terapijai ar fāgiem, piemeklējot atbilstošo fāgu tajos gadījumos, kad ārsts ar antibiotikām nespēj glābt pacientu, kuram, piemēram, ir rezistenta infekcija."
