Foto: Shutterstock

Melanoma jeb ādas vēzis ir viena no bīstamākajām vēža formām – dažas tā mutācijas vēl pirms pāris gadiem nebija ārstējamas, bet tagad to uzveikšanai var būt nepieciešami milzu līdzekļi. Onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa stāsta, ka par šo audzēju zināms jau ļoti sen, bet pirmo reizi to operēja 18. gadsimtā. Tagad efektīva terapija slimības uzveikšanai ir nepieciešama vairāk nekā jebkad agrāk, jo tās izplatība pēdējā laikā ir būtiski palielinājusies.

Kad melanoma kļūst bīstama

Latvijas Onkoloģijas centra Vēža reģistra un Slimības profilakses un kontroles centra dati liecina – pēdējā laikā ievērojami izplatījusies saslimstība ar melanomu. 1980. gadā tika konstatēti 1,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2013. gadā melanomas gadījumu skaits audzis līdz 10,1 uz 100 000 iedzīvotāju.

Doniņa uzsver, ka melanoma ir bīstamākais ļaundabīgais ādas audzējs, kas attīstās no melanocītiem, kur radušies DNS bojājumi un kas nekontrolēti vairojas: "Savukārt melanocīti ir šūnas, kas ražo pigmentu melanīnu. Tas nosaka mūsu ādas krāsu. Lielākoties melanoma rodas ādā, taču tā var būt arī dažādu ķermeņa daļu gļotādās un acīs. Ar šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā, tas var attīstīties pakāpeniski no jau esošas dzimumzīmes vai veidoties no jauna uz iepriekš neizmainītas ādas."

Melanomas attīstībā izšķir piecas stadijas: no 0 līdz IV. Par slimības 0 stadiju runā tad, kad ļaundabīgā audzēja šūnas lokalizējas tikai ādas pašā virsējā slānī – epidermā. Ja melanomu diagnosticē šajā stadijā, prognoze ir vislabākā. Audzēja šūnu invāzijai notiekot dziļāk un audzējam kļūstot biezākam – līdz četriem milimetriem un vairāk, runā par slimības I vai II stadiju. Jo dziļāk audzēja šūnas iespiežas ādas struktūrās, jo biezāks ir audzējs, jo sliktāka ir slimības prognoze.

Par to, kā noteikt, vai veidojums uz ādas ir ļaundabīgs, lasi šeit.

Tumšais audzējs pirmo reizi operēts 18. gadsimtā

Par melanomu zināms jau kopš Hipokrāta laikiem, kurš to grieķu valodā aprakstīja kā "melas" (tumšs) un "oma" (audzējs). Senākā melanomas ārstēšanas metode bija ķirurģija, un rietumu medicīnas literatūrā pirmo veiksmīgo melanomas operāciju piedēvēja skotu ķirurgam Džonam Hanteram, kurš to veicis tālajā 1757. gadā.

Arī mūsdienās melanomas ārstēšanas pamatmetode, ja vien tas iespējams, ir operācija – veidojuma izņemšana veselo audu robežās. Pēc tam atkarībā no slimības stadijas var tikt piemērota medikamentozā terapija, par ko lemj ārstu konsīlijs. Medikamentozā terapija ietver imūnterapiju, mērķa terapiju, ķīmijterapiju, onkolītisko viroterapiju.

Foto: PantherMedia/Scanpix
Melanomas medikamentozās terapijas vēsture nav tik sena. Pirmais reģistrētais medikaments melanomas vēlīnas stadijas ārstēšanai tika ieviests praksē 20. gadsimta otrajā pusē. Tas bija ķīmijterapeitisks līdzeklis, ko lietoja arī dažu citu audzēju ārstēšanai. Tā kā melanoma ir imunogēns audzējs, kas slikti reaģē uz ķīmijterapiju, ārstēšanas rezultāti bija neapmierinoši un turpmākajos gados tika veikti aktīvi pētījumi attiecībā uz imūnterapeitiskiem līdzekļiem.

Pētnieki atraduši līdzekļus, kas glābj dzīvības

Pirms 20 gadiem tika apstiprināts pirmais profilaktiski pret melanomas recidīvu vai metastāzēm lietojamais terapeitiskais līdzeklis – citokīns, kas tika injicēts pacientiem pēc audzēja pilnīgas izoperēšanas. Divus gadus vēlāk ASV piereģistrēja vēl vienu citokīnu melanomas vēlīno stadiju ārstēšanai, bet tas neguva plašu pielietojumu klīnikā augstās toksicitātes dēļ, kas nebija samērojama ar potenciālo ieguvumu.

Gadsimtu mijā notika intensīvi pētījumi ģenētikā, analizējot mutācijas audzēju šūnās. Arī melanomas šūnās tika atrasta virkne mutāciju un identificētas nozīmīgākās no tām, kas pavēra ceļu mērķa terapijas attīstībai pret šo audzēju. Mērķa terapija pret melanomu darbojas, ja konkrētā audu parauga šūnās ir attiecīgā gēna mutācija.

Pašreiz praksē nosaka galvenokārt mutāciju BRAF gēnā, jo kopš 2011.gada ir zināmi medikamenti, kas darbojas gadījumā, ja pacientam ir mutācija tieši minētajā gēnā. Tādi medikamenti ir vairāki, un tie uzskatāmi par personalizētu ārstēšanu, jo balstās uz konkrētā indivīda audzēja gēnu analīzi. Pagaidām tie paredzēti vien metastātiskas melanomas ārstēšanai.

Intensīvi pētījumi notikuši un joprojām turpinās arī audzēju imunoloģijas jomā. Pēdējo gadu laikā ir radīti vairāki medikamenti melanomas ārstēšanai. Tai skaitā ir reģistrēts līdzeklis, ko ievada melanomas audos gadījumos, kad to nav iespējams operēt.

Slimības ārstēšana – neiedomājami dārga

Kopš 2011. gada pasaulē krasi mainījusies nostāja metastātiskas melanomas ārstēšanā. Ja līdz tam iespējas aprobežojās galvenokārt ar ķīmijterapiju, tad pēdējos piecus gadus izvēle pārliecinoši saistās ar imūnterapiju un mērķa terapiju. Ir reģistrēti astoņi jauni medikamenti melanomas metastāžu terapijai, ko kombinējot un secīgi lietojot, iespējams uzlabot melanomas pacientu ārstēšanu.

Diemžēl gan jāteic, ka Latvija šajā jomā trūkst valsts atbalsta un jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Atkarībā no, kāda ir audzēja mutācija, pacientam var nebūt pieejams efektīvs līdzeklis, ko apmaksā valsts. "Delfi" jau vairākas reizes rakstīja par vienu no melanomas pacientēm Tatjanu, kam nepieciešami līdzekļi slimības uzveikšanai. Pavisam nepieciešami ap 100 000 eiro, no kā daļu viņa apmaksājusi ar draugu un tuvinieku atbalstu, nelielu finansējumu saņēmusi no valsts, bet pārējo cer savākt ar līdzcilvēku palīdzību.

Foto: Privātā arhīva foto
Vairāk par Tatjanu un viņas ārstēšanu ir iespējams lasīt šeit, bet palīdzēt sievietei vari šeit.

Jāpiebilst, ka daudzās Eiropas valstīs jaunākā terapija melanomas ārstēšanai ir pieejama bez maksas. Šos medikamentus apmaksā Igaunijā, Bulgārijā, Horvātijā. Polijā un citur.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!