Būtībā pētījuma rezultāti nav nekas pārsteidzošs, jo jau iepriekš zinātnieki miega trūkumu saistījuši ne tikai ar nogurumu un sliktu garastāvokli, bet arī veselības problēmām. Cilvēki, kas diennaktī miegam velta mazāk pat septiņām stundām, biežāk cieš no aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimībām un cukura diabēta.
Šajā pētījumā piedalījās 21 cilvēks, kas apmeklēja 45 minūšu ilgas konsultācijas, kuru uzdevums bija palielināt miegā pavadīto laiku par pusotru stundu. Tāpat tika pētīta arī otra 21 cilvēka liela grupa, kuras dalībnieki konsultācijas neapmeklēja un kam nebija noteikts mērķis palielināt miegā pavadīto laiku.
Pirmajai pētījuma dalībnieku grupai tika sniegti vienkārši ieteikumi miega laika un kvalitātes uzlabošanai, piemēram, izvairīšanās no kofeīna vakarpusē, relaksējošas rutīnas ieviešana pirms došanās gulēt un nedošanās pie miera izsalkušiem vai tūlīt pēc ēšanas. Tāpat tika sniegti ieteikumi, lai miega režīmu pielāgotu cilvēka dzīvesveidam.
Visi pētījuma dalībnieki dokumentēja gan savu miega režīmu, gan ēšanas paradumus. Tāpat pētījuma laikā viņi valkāja aproces, kas mērīja miegā pavadīto laiku, kā arī laiku, kas pavadīts gultā pirms iemigšanas.
Rezultāti parādīja, ka cilvēki, kas sāka gulēt ilgāk, dienā uzņēma pat par 10 gramiem mazāk cukura nekā pirms pētījuma sākuma. Tāpat cilvēki, kas gulēja ilgāk, dienā uzņēma mazāk ogļhidrātu nekā tie, kas savus gulēšanas paradumus nemainīja. Pētnieki norāda, ka pat nelielas izmaiņas dzīvesveidā, piemēram, vairāk miegam atvēlēto stundu, ir labs veids, kā uzlabot veselību, jo cilvēks ir ne tikai labāk izgulējies, bet arī uzturs kļūst veselīgāks.
