Galvassāpes ir viens no biežākajiem mūsdienās novērotajiem veselības traucējumiem, bet, neskatoties uz to, informētība par tām sabiedrībā ir zema. Tikai neliela daļa cilvēku, kas cieš no galvassāpēm, tiek pareizi izmeklēti, diagnosticēti un ārstēti.
Vairāk nekā 200 galvassāpju speciālistu un ģimenes ārstu ceturtdien, 26. augustā, tikās konferencē "Migrēna – trešais lielākais slimības nespēju izraisošais iemesls", lai diskutētu par migrēnu un jauninājumiem tās ārstēšanā. Šīs slimība skar ļoti daudzus cilvēkus, būtiski ietekmējot viņu ikdienu un dzīves kvalitāti. Lai mazinātu sāpes, svarīgi izprast to cēloni un atbilstoši rīkoties, nevis vienkārši paļauties uz pretsāpju līdzekļiem.
Tiek lēsts, ka Eiropas Savienības valstīs vien ar galvassāpēm saistītās izmaksas ir 155 miljardi eiro. Finansiālie zaudējumi sabiedrībā darba nespējas dēļ ir iespaidīgi – daudz ievērojamāki nekā galvassāpju ārstēšanas izdevumi jebkurā no Eiropas Savienības valstīm. Ir aprēķināts, ka viena migrēnas pacienta tiešie ārstēšanas izdevumi ir 1200 eiro gadā, bet netiešie izdevumi, kurus rada darba nespēja, ir desmit reizes lielāki.
Migrēna nav tikai stipras galvassāpes, to pavada dažādi mokoši simptomi, piemēram, slikta dūša, vemšana, izteikts nogurums, nespēks, pastiprināta jutība pret trokšņiem, gaismu, smaržām. Hroniskai migrēnai raksturīgas galvassāpes ir trīs vai vairāk mēnešus ar vismaz 15 galvassāpju dienām mēnesī, no tām vismaz astoņas dienas galvassāpes, kas atbilst migrēnas kritērijiem.
Šeit tu vari iepazīties ar Leldes stāstu par to, ko nozīmē dzīvot ar migrēnu un baidīties no sāpēm un citiem šīs slimības simptomiem.
Lai migrēnas pacientam palīdzētu, vispirms ir jāuzstāda pareiza diagnoze.
Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja ārste Aija Freimane atzīst, ka galvassāpju lēkmju iemesli bieži netiek pareizi novērtēti, nepamatoti saistot ar kakla skriemeļu pārslodzi garās darba dienās, kas pavadītas pie datora. "Lai migrēnas pacientam palīdzētu, vispirms ir jāuzstāda pareiza diagnoze," viņa piebilst.
"Patlaban pasaulē par efektīvāko metodi hroniskas migrēnas ārstēšanā atzīst un plaši izmanto onabotulīna toksīna injekcijas. Botulīna toksīns samazina hronisku sāpju pārvades mehānismu jutību nervu šķiedrās trigeminovaskulārajā sistēmā, kas ir noteicošā migrēnas sāpju attīstībā," skaidro Vivendi Galvassāpju centra neiroloģe, algoloģe Linda Zvaune, piebilstot, ka regulāras botulīna toksīna injekcijas ik pēc trīs mēnešiem samazina migrēnas lēkmju biežumu un padara tās vieglākas.
Zvaune uzskata, ka vislabāko ārstēšanas efektu var panākt, izmantojot multimodālas ārstēšanas pieeju – strādājot komandā galvassāpju speciālistam, psihoterapeitam vai klīniskajam psihologam, vai psihiatram un fizioterapeitam. Panākuma atslēga ir pacienta-ārsta savstarpēja uzticēšanās.
Fizioterapeite Monta Puide skaidro, ka arī ķermeņa stāju var ietekmēt garastāvoklis, trauksme, galvas un kakla pozīcija, orālās funkcijas (elpošana, rīšana), vizuālās sistēmas, dzirde u.c. Cilvēkiem, kas cieš no galvassāpēm, bieži novērojamas stājas izmaiņas – uz priekšu izvirzīta galva, izmaiņas mugurkaula jostas, iegurņa daļā vai apakšējā žokļa locītavā, priekšējās krusteniskās saites trauma, kas rezultējas muskuļu disbalansā un miofasciālajā sāpju sindromā.
