Foto: Shutterstock
Miokarda infarktu katru gadu piedzīvo ap 1000 cilvēku. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā svarīga ir katra minūte, ļoti svarīgi prast atpazīt tā simptomus un laikus izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Katra nokavētā minūte var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti pēc infarkta, kā arī viņa iespējas izdzīvot, tāpēc akcija "Mīli savu sirdi. Atpazīsti un rīkojies!" aicina ikvienu ieklausīties speciālista padomos.

Kā atpazīt miokarda infarktu

Galvenokārt par miokarda infarktu liecina sāpes – parasti tās ir plēsošas, žņaudzošas, dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula. Tās nepāriet pat miera stāvoklī, taču ne vienmēr sāp sirds rajonā. Miokarda infarkta gadījumā sāpes var tik izstarotas arī uz citām ķermeņa daļām – kreiso roku, kreiso plecu, kaklu, apakšžokli vai muguru.

Kardiologs Vilnis Dzērve uzsver: "Reizēm, īpaši jauniem cilvēkiem, līdzīgas sajūtas var izraisīt gastrīts, kuņģa čūla vai mugurkaula spondiloze, taču vienmēr jāpārbauda, vai vaina nav sirdī. Arī pārējie simptomi var būt katram atšķirīgi, piemēram, elpas trūkums, slikta dūša, vemšana, reibonis… Dažkārt vienīgā infarkta izpausme ir pēkšņs, izteikts vājums vai aukstu sviedru parādīšanās. Tomēr ir vēl viens salīdzinoši bieži sastopams simptoms, ko stāsta pacienti, kas pārdzīvojuši infarktu – tās ir bailes, ko var saukt par "nāves bailēm"."

Simptomus ignorēt nedrīkst

Ja tiek pamanīts kāds no infarkta simptomiem, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Akūta miokarda infarkta gadījumā svarīga ir katra minūte. Nevajag gaidīt un cerēt, ka simptomi pāries. Laiks, kas tiks zaudēts, vēlāk būtiski ietekmēs gan dzīvības glābšanas iespējas, gan sekas veselībai un dzīves kvalitāti pēc infarkta! Akūta miokarda infarkta gadījumā kritiskais laiks efektīvai profesionālai medicīniskai palīdzībai ir pirmās divas stundas pēc simptomu sākšanās. Jo ātrāk atpazīsi infarkta simptomus sev vai līdzcilvēkiem un rīkosies, jo lielākas būs iespējas izglābt cilvēka dzīvību!

"Cilvēkiem ir jāsaprot – infarkts notiek pēkšņi! Infarkta gadījumā sāpes nepāriet ne 10, ne 15 minūšu laikā," saka Dzērve. Speciālists uzsver, ka visiem cilvēkiem svarīgi ir apzināties un kontrolēt riska faktorus, kas izraisa sirds un asinsvadu slimības. "Tas nekur neder, ka vidēji katrs piektais akūtu miokardu infarktu piedzīvojušais pacients turpina smēķēt," noraidošs ir Dzērve. Tikpat svarīgs ir arī veselīgs ķermeņa svars, regulāras fiziskās aktivitātes, normāls holesterīna līmenis asinīs un asinsspiediens. "Tās ir lietas, ko katrs var ietekmēt vai kontrolēt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!