Dažādas ikdienas likstas, stress... Tas viss atstāj sekas uz tavu veselību. Kā "nobremzēt dzīvi" un padomāt par sevi? Iedvesmojoties no "Elite Daily", esam izvirzījuši pāris baušļus mierīgākam un arī laimīgākam dzīves ritējumam.

Neraizējies par katru nieku

Lai gan situācijas mēdz būt dažādas, ikdienā visbiežāk stresu izraisa vairāku ķibeļu kopums. Respektīvi, ja būs gadījusies tikai viena ķibele, protams, gan jau, ka pārdzīvosi to un būs apziņa, ka ar situāciju var tikt galā. Tiklīdz notiks vēl kaut kas, pazudīs kontroles sajūta un emocijas kļūs sakāpinātākas.

Šādās situācijās vērts apdomāties par problēmu nopietnību. Vai tas ir kaut kas neatrisināms? Vai par šo raizēsies arī, piemēram, pēc nedēļas? Ja atbilde ir nē, tad visticamāk, nav lieki sevi jāuztrauc un ir jāļaujas dienas ritējumam.

Protams, arī mazās problēmas var emocijām likt uzjundīt, tāpēc vajadzētu atrast tehniku, kas ļauj nerviem nedaudz atslābt. Vienkāršu elpošanas metodi piedāvā "Zdorovie" komanda. Šo tehniku sauc Sama Vritti jeb vienādā elpa.

Kā veikt? Apsēdies ērti, iztaisno muguru. Veic garu ieelpu, tās laikā skaitot līdz četri, pēc tam izelpo, arī skaitot līdz četri. Gan ieelpo, gan izelpo caur degunu. Tie, kas regulāri izmanto šo tehniku, ar laiku to spēj izpildīt, ikreiz skaitot līdz seši vai pat astoņi.
Efekts. Pastiprina koncentrēšanās spējas, nomierina nervu sistēmu un mazina stresu.
Kad un kur vislabāk izpildīt? Šo tehniku var likt lietā jebkurā vietā un jebkurā laikā, bet vislabāk to regulāri veikt pirms gulētiešanas. Sama Vritti iedarbosies līdzīgi aitu skaitīšana, atvieglojot iemigšanu, jo palīdz aizgaiņāt domas par darbu un problēmām, kas jau tā nav devušas mieru dienas laikā.

Ar citām vienkāršām elpošanas tehnikām stresa mazināšanai vari iepazīties šeit.

Nekoncentrējies uz negatīvo

Foto: Shutterstock

Šķiet, ka neviena diena nevar būt perfekta, un vienmēr var notikt kaut kas negaidīts, kas var nedaudz sabojāt līdz šim jauko dienu. Šādi ieciklējoties uz nepatīkamo notikumu, mēs mēdzam izmantot frāzi "kaut šī diena ātrāk beigtos", tā arī neizdzīvojot šodienu ar pilnu krūti. Būtu vērts likt aiz auss, ka koncentrēšanās uz negatīvo noteikti neko neatrisinās. Emocionāli stipri cilvēku neļauj katram sīkumam sabojāt dienu.
"Jā, dzīve ir skarba, bet tu esi izturīgāka! Atrodi spēku smieties katru dienu. Atrodi drosmi justies citādāk, bet reizē būt skaista. Atrodi savā sirdī spēju likt citiem smaidīt. Neraizējies par lietām, kuras tu nevari mainīt. Dzīvo vienkārši. Mīli bagātīgi. Runā patiesi. Strādā centīgi. Un, pat ja gadās krist, turpini virzīties uz priekšu. Turpini augt," teicis pašizaugsmes treneris, sevis motivēšanas bloga un grāmatas "1,000+ Little Things Happy, Successful People Do Differently" autors Maikls Černofs.

Nepavadi laiku ar cilvēkiem, kuri tevi tikai gremdē

Foto: Shutterstock

Cilvēkus sev apkārt ir jāizvēlas rūpīgi. Ir tie, kuri ceļ tevi spārnos, ir labi draugi, kuri palīdz tev augt, bet ir arī tie, kuri kā enkurs tevi velk tikai uz leju. No pēdējās cilvēku grupas noteikti vajadzētu izvairīties, tomēr bieži vien apstākļi izvērtušies tādi, ka mums ar šādiem cilvēkiem laiks ir jāpavada kopā. Ja arī šķiet, ka draugu "šķirošana" ir pārāk sarežģīts process, tad vēlāk noteikti būsi apmierināta ar savu lēmumu nepavadīt laiku ar tiem, kuri tevī raisa tikai negatīvas emocijas.
Kuri ir tie cilvēki, no kuriem labāk izvairīties? Piemēram, kā vēsta "Forbes", tie ir baumotāji, kuri barojas no cilvēku neveiksmēm. Izteikti temperamentīgie, kas nespēj savaldīt savas emocijas; ļaudis, kuri allaž sūkstās, jeb cilvēki ar cietēja sindromu. Gluži tāpat – ar sevi apmātie, skaudīgie, manipulatori, augstprātīgie...

Vērts laiku pavadīt lietderīgi – ar īstiem draugiem, ne cilvēkiem, kuri burtiski "izsūc" tavu enerģiju.
Vairāk par toksiskajiem cilvēku tipiem lasi šeit.

Nestrādā pārāk daudz un saudzē sevi

Foto: Shutterstock

Uzņēmuma SIA "CV-Online Latvia" vadītājs Aivis Brodiņš teicis, ka konkrēti jauniešiem pirmajā darbvietā ir jābūt gataviem strādāt virsstundas. Un, lai arī nevar nepiekrist, ka jaunības dienās nepieciešams pastrādāt vairāk, dedzīgāk un cītīgāk, lai kaut ko sasniegtu, ar laiku ir jāsaprot, ka mūžīgi vienā ritmā pastrādāt nebūs iespējams, un ir vajadzīga arī atpūta.

Ja neļausi sev atpūsties, vari iedzīvoties dažādās veselības problēmās un sasirgt ar mūsdienīgo kaiti – izdegšanu. Kā skaidrojusi psihoterapeite Baiba Gerharde, Latvijā izdegšanas riskam vairāk pakļauti palīdzības sniegšanas profesiju pārstāvji, piemēram, mediķi, psihologi un sociālie darbinieki, apkalpojošās sfēras darbinieki, radošo profesiju pārstāvji, uzņēmumu vadītāji, cilvēki, kas strādā maiņu darbu, īpaši, ja ir naktsmaiņas, un jaunie speciālisti. To var veicināt vairāki faktori, piemēram, zems atalgojums, augsts atbildības līmenis kopā ar zemu atalgojumu, kā arī sliktas attiecības darba kolektīvā vai starp uzņēmuma vadību un padotajiem.

Ja tomēr atklāsme par sevis saudzēšanu nāk par vēlu, šeit vari atrast pazīmes, kas ļaus atpazīt izdegšanu, kā arī psihoterapeites Līgas Vaivades – Kalnmeieres padomus efektīvai tās novēršanai.

Tomēr, ja izdegšana nav problēma, kas varētu skart tevi, bet tomēr esi ģimenes cilvēks, atceries arī par saviem mīļajiem, kuriem arī nepieciešams veltīt laiku.

Atrodi savu meditācijas veidu jeb ļaujies sevis palutināšanai

Foto: Shutterstock

Saskaņā ar iepriekšējo punktu, vēlreiz vērts atgādināt par savu veselību. Dažkārt ar sevis pasaudzēšanu vien nepietiek un ir vajadzīga sevis palutināšana. Tāpēc katrai, kura vēlas dzīvot, ne eksistēt, vajadzētu atrast sava veida "atkopšanās" un palutināšanas rituālu.
Iespējams, tā ir karsta vanna sveču gaismā, emociju izlikšana sporta zālē vai jaunas kleitas nopirkšana – jebkas, kas dara tevi laimīgu, būs gana labs laika pavadīšanas veids.

Tomēr sevis palutināšana nav vien nepieciešama reizi mēnesi, to vajag praktizēt daudz biežāk. Šajā sakarā vērtīgi iepazīties ar piecām ģeniālām darbībām, kas asina prātu un dienu padara mierīgāku.

Novērtē sevi un apkārtējos

Foto: Shutterstock

Kognitīvi biheiviorālā terapeite Maruta Freimane teikusi: "Mūsu pārliecībām par to, kas un kādi mēs esam, parasti pamati tiek likti bērnībā. Līdzās zināšanām par pasauli un skolas mācību priekšmetiem, mēs mācāmies arī vērtēt sevi. Viedokli par sevi mēs veidojam, balstoties tajā, kā pret mums izturas apkārtējie, ko viņi saka par mums, kādus notikumus piedzīvojam. Ļoti viegli iedomāties, ka, saskaroties ar noraidījumu, vienaldzību vai pat vardarbību no vecākiem vai citiem tuviniekiem, bērns sāk ticēt, ka pret mani tā laikam izturas, jo esmu to pelnījis – esmu slikts, sabojāts, muļķis… Ja kam tādam noticam, tad arī pret sevi sākam izturēties tā, it kā tā būtu taisnība."
Kā stāsta Freimane, mainīt uzskatus par sevi ir grūti. Tomēr vērts atcerēties, ka nekas nav neiespējams. Līdzko sāksim mīlēt pašas sevi, mainīsies arī pasaules uztvere.

Gluži tāpat, kā sevis novērtēšanu, ir jāiemācās novērtēt arī cilvēku sev apkārt, jo bieži vien ikdienas aizņemtībā piemirstam pateikties par to, ka viņi ir. Bet par labajiem vārdiem atceramies tikai tad, kad ir jau par vēlu. Tomēr ikvienam ir kāds, kurš būtu pelnījis dzirdēt no tevis pateicību.


Vērts piebilst, ka mēs vienmēr dzīvosim kā uz adatām, ja nenovērtēsim visu, ka mums ir apkārt, skrienot pēc kaut kā jauna, cita un šķietami labāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!