Anēmija
Anēmija jeb mazasinība rodas, mazinoties sarkano asinsķermenīšu daudzumam organismā, kas apgādā šūnas ar skābekli. Tā rezultātā var rasties nogurums, vājums un aizdusa. Anēmiju izraisa vitamīnu un dzelzs, kā arī citu minerālvielu trūkums, asiņu zudums, aknu mazspēja, hroniskas slimības, piemēram reimatoīdais artrīts un ļaundabīgi audzēji, vai organisma iekšēja asiņošana.
Sievietēm anēmija var attīstīties menstruāciju, grūtniecības vai bērna zīdīšanas laikā. Simptomi, kas tai raksturīgi, ir ne tikai nogurums, bet arī miega traucējumi, grūtības koncentrēties, sāpes krūtīs, traucēta sirdsdarbība, galvassāpes un izteikts fizisks nespēks.
Vairāk lasi šeit.
Vairogdziedzera darbības traucējumi
Ja vairogdziedzera darbībā rodas traucējumi, tiek izjaukts organisma hormonālais līdzsvars, kas acumirklī atsaucas uz pašsajūtu. Ja vairogdziedzera darbība ir paātrināta, paātrinās organisma vielmaiņa, bet, ja tā ir palēnināta, samazinās arī vielmaiņas ātrums.
Simptomi, kas raksturīgi vairogdziedzera darbības traucējumiem, ir muskuļu saspringums un vājums, kā rezultātā gluži ikdienišķas aktivitātes pēkšņi kļūst apgrūtinošas, piemēram, kāpšana pa kāpnēm, riteņbraukšana u.c. Tāpat tiem raksturīgs pēkšņs svara zudums vai tā kāpums, koncentrēšanās spēju zudums, karstuma viļņi, slāpes, paātrināta sirdsdarbība un traucējumi menstruālajā ciklā.
Diabēts
Pasaulē ik gadu diviem miljoniem cilvēku tiek konstatēts otrā tipa diabēts, savukārt neskaitāmi tā slimnieki par to pat nenojauš. Svārstoties cukura līmeņa svārstībām asinīs, tieši nogurums rodas kā pirmais simptoms, tāpat diabētam raksturīgas slāpes, bieža urinēšana, izsalkums, svara zudums, kā arī redzes traucējumi.
Vairāk lasi šeit.
Depresija
Depresija ir nopietna slimība, kas ietekmē gan cilvēka miega paradumus, gan kopējo pašsajūtu un attieksmi pret sevi un līdzcilvēkiem, gan ēšanas paradumus.
Lai gan depresijas simptomi var atšķirties, visbiežāk tai raksturīgs neizskaidrojams enerģijas zudums, izmaiņas ierastajā dzīves ritmā, trūkstot uzņēmībai turpināt iesāktās lietas, atmiņas traucējumi, kā arī vispārēja bezcerības sajūta.
Ja minētie simptomi ilgst vairāk nekā divas līdz trīs nedēļas, ir vērts griezties pie ģimenes ārsta, lai pārrunātu iespējamu slimības diagnozes uzstādīšanu un ārstēšanu.
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts ir autoimūna saslimšana, kuras rezultātā organisms uzbrūk pats sev, imūnsistēmai vēršoties pret veselajiem audiem.
Reimatoīdā artrīta galvenā pazīme ir izteikts nogurums pat pie salīdzinoši zemas intensitātes fiziskajām aktivitātēm, tāpat tam raksturīgs apetītes trūkums un locītavu sāpes. Slimības ārstēšana ir komplicēta, taču, kombinējot to ar veselīgu uzturu un dzīvesveida pārmaiņām par labu veselībai, ir iespējams panākt slimības remisiju. Iedvesmojošu stāstu par dzīvi ar reimatoīdo artrītu vari lasīt šeit.
Miega apnoja
Miega apnojai ir raksturīgi īslaicīga elpošanas apstāšanās nakts laikā, krākšana un liels nogurums, neraugoties uz nogulēto miega stundu daudzumu. Miega apnoja var ierosināt hronisku slimību attīstīšanos, kā arī pāragru nāvi. Par slimību vairāk iespējams lasīt šeit.
