Onkologs skaidro, kā mazināt krūts vēža risku un palielināt iespējas to uzveikt

Onkologs skaidro, kā mazināt krūts vēža risku un palielināt iespējas to uzveikt
Foto: Pete Bellis / cc

Oktobri pasaulē atzīmē kā krūts veselības mēnesi, kura laikā sievietes aicina vairāk domāt par savu veselību, kā arī tiek skarti dažādi krūts vēža pacientēm aktuāli jautājumi. Tomēr oktobra beigas nebūt nenozīmē, ka jāpārtrauc rūpēties par savu veselību – veselīgs dzīvesveids krūts vēža risku var samazināt pat par 40 procentiem. Tāpat jāpatur prātā, ka laikus atklāts vēzis ir vieglāk uzveicams.

Krūts vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām. Latvijā katru gadu to atklāj vairāk nekā 1000 sievietēm un apmēram 10 vīriešiem. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija, pērn krūts vēzi diagnosticēja 1143 cilvēkiem. Lielākā daļa, jeb 1133 pacienti, bija sievietes.

Veselīgs dzīvesveids risku var samazināt pat par 40 procentiem

Latvijas Onkologu asociācijas vadītājs Jānis Eglītis norāda, ka ir sarežģīti izdalīt noteiktus krūts vēža riska faktorus, lai saprastu, kurām sievietēm ir jāpievērš pastiprināta uzmanība savu krūšu veselībai. Speciālists gan piebilst, ka iedzimtība ir salīdzinoši nozīmīgs riska faktors, tāpēc sievietēm, kam ģimenē ir novērota šī slimība, būtu vēlams veikt gan ģenētiskos testus, gan regulāras pārbaudes. Eglītis norāda, ka liela daļa veidojumu, kas krūtīs parādās līdz 40 gadu vecumam, ir labdabīgi, bet ir nepieciešams sekot līdzi to izmaiņām.

"Pasaulē ir pierādīts, ka, runājot par audzējiem, kas ir visbiežāk sastopami rietumu sabiedrībā, piemēram, krūts vēzis, resnās, taisnās zarnas vēzis, prostatas vēzis vīriešiem, plaušu vēzis un vēl vesela virkne audzēju, mēs šo risku varam būtiski – līdz pat 40 vai 50 procentiem – samazināt, regulāri veicot fiziskas aktivitātes, sekojot līdzi savam svaram," skaidro onkologs. Jādomā ne tikai par kustībām, bet arī uzturu – cik daudz, ko un kā cilvēks ēd. Tāpat ir jāatturas no smēķēšanas un alkohola lietošanas.

"Ir ļoti grūti izdalīt vienu vai divus riska faktorus, jo parasti tie ir daudzi desmiti," saka Eglītis. Izmeklējumi un veselīgs dzīvesveids ir labākais līdzeklis dzīves ilguma palielināšanai. Lai arī pilnībā novērst krūts vēža riskus nav iespējams, veselīgs dzīvesveids tos ievērojami samazina. "Tāpat tad ir arī pārliecība pašam par sevi – ka tu esi darījis visu, lai tā nebūtu, Ja nu tā tomēr ir, tad tu nevari sev neko pārmest," norāda Eglītis.

Rūpes par savu veselību visas dzīves garumā

Runājot par to, kad būtu nepieciešams sākt regulāri pārbaudīt savas krūtis, onkologs norāda, ka to vajadzētu darīt, jau sākot no 20 vai 25 gadu vecuma. Lai arī krūts vēzis šajā vecuma grupā ir mazāk izplatīts, to atklāj arī salīdzinoši jaunām sievietēm. Piemēram, SPKC dati liecina, ka pērn krūts vēzis diagnosticēts divām sievietēm vecumā no 20 līdz 24 gadiem un septiņām sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem. 2017. gadā 44 sievietēm vecumā no 30 līdz 39 gadiem ir diagnosticēts krūts vēzis. Tāpat no šīs slimības cieš arī sievietes, kas ir vecākas par 70 un 80 gadiem. 124 gadījumos krūts vēzis atklāts sievietēm, kas vecākas par 80 gadiem.

Eglītis skaidro, ka sievietēm līdz 40 gadu vecumam ieteicams veikt krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju, bet vēlāk ieteicama mamogrāfija. "Pēc 50 gadu vecuma tās, kuras valsts aicina uz šo mamogrāfijas izmeklējumu, lai to arī izmanto," aicina onkologs, "nevajadzētu aizmirst, ka arī pēc 70 gadiem ir jāveic šie izmeklējumi, jo vēža attīstības iespējas ar vecumu tikai palielinās. Arī pēc 70 gadu vecuma sievietēm ir jāprasa ģimenes ārstam, ginekologam vai citam speciālistam šis nosūtījums."

Tāpat nevajadzētu aizmirst arī par krūšu pašpārbaudi, aicina Eglītis. Viņš norāda, ka reproduktīvajā vecumā esošas sievietes krūts iztaustīšanu veic cikla pirmajā pusē. Krūtis ne tikai jāaptausta, bet arī jāapskata spogulī. "Vai tur nav kādi ādas ievilkumi, izdalījumi," skaidro speciālists, piebilstot, ka arī pēcmenopauzes vecumā krūtis jāpārbauda regulāri.

"Vismaz reizi mēnesī vajadzētu paskatīties, jo tās sievietes, kas to dara regulāri un tiešām seko līdzi, viņas bieži vien kaut kādas izmaiņas pamana ātrāk, nekā tās iespējams noteikt ar aparatūru," piebilst ārsts. Tā kā vēzi ir iespējams novērst tikai gadījumos, kad runa ir par ģenētiskajiem riska faktoriem, ir svarīgi audzēju atklāt laikus. "Ja mēs zinām, ka tur ir mutācija, kas var būt cēlonis audzēja attīstībai, tad veselam indivīdam, kam ir pierādīta šī mutācija, mēs varam piedāvāt profilaktiskas operācijas. Uz visām pārējām sievietēm attiecas likums – jo ātrāk atklāj audzēju, jo labāki ir ārstēšanas rezultāti."

SPKC dati liecina, ka krūts vēzi ne vienmēr izdodas atklāt laikus. Pērn 418 pacientiem krūts vēzis atklāts otrajā stadijā. Krūts vēzis trešajā un ceturtajā stadijā atklāts 314 cilvēkiem. 54 gadījumos audzēja stadija nav precizēta, bet astoņiem cilvēkiem krūts vēzis atklāts pēc nāves.

Eglītis norāda, ka jauniem cilvēkiem ir aktīvāka vielmaiņa un aktīvāk noris arī citi procesi organismā. Tas nozīmē, ka arī audzēji bieži attīstās straujāk. Ir jāpatur prātā – jaunākiem cilvēkiem retāk atklāj krūts vēzi, bet šādos gadījumos audzējs parasti ir daudz aktīvāks. Onkologs vairākkārt uzsver – ir ļoti būtiski, lai krūšu veselībai sekotu līdzi arī tās sievietes, kas nav iekļautas skrīninga programmā.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl