Osteoporoze ir hroniska un progresējoša slimība, kuras ietekmē kauli zaudē blīvumu, kļūst poraināki un trausli, kā rezultātā palielinās lūzumu risks nenozīmīgas traumas iespaidā vai pat vispār bez tās. Riba var lūzt arī, cilvēkam, kuram ir osteoporoze, nošķaudoties vai apgriežoties gultā uz otriem sāniem. Aptuveni trešdaļai sieviešu un piektajai daļai vīriešu pēc 50 gadu vecuma attīstās osteoporoze un var notikt ar to saistīti kaulu lūzumi, norāda endokrinologs, Latvijas Osteoporozes un Kaulu metabolo slimību asociācijas prezidents Ingvars Rasa.
Osteoporozi dēvē par klusējošo jeb mēmo slimību, jo tā parasti par sevi neliek manīt līdz brīdim, kad pēkšņi notiek kaula lūzums minimālas traumas ietekmē vai pat bez iemesla. Pastāv dažas pazīmes, kas var netieši liecināt par osteoporozi, piemēram, auguma garuma samazinājums vismaz par trīs centimetriem vai kupra izveidošanās. Osteoporoze attīstās visā skeletā, tāpēc lūzums var notikt jebkurā kaulā, tomēr visbiežāk – mugurkaula skriemeļos, gūžās, apakšdelmā, augšdelmā un ribās.
"Ja cilvēkam, ciešot autoavārijā vai nokrītot no liela augstuma, salūst kauli, ir skaidrs, ka tas noticis traumas dēļ. Savukārt lūzumi pacientiem ar osteoporozi notiek šīs slimības izraisītā kaulu trausluma rezultātā – traumas var nebūt vispār vai arī tā var būt minimāla. Piemēram, cilvēks grābj lapas un piepeši sajūt sāpes krūškurvī – izrādās, noticis ribas lūzums. Kāds cits gultā pagriežas no labā sāna uz kreiso – lūzums! Vēl kāds nošķaudās vai noklepojas – lauzta riba. Būtībā nekādas traumas nav bijis, kauls ir lūzis trausluma rezultātā," skaidro dakteris Rasa.
Osteoporozi kļūdaini mēdz uzskatīt par normālu novecošanas pavadoni, taču tā tas nav – osteoporoze ir nopietna hroniska slimība, kas jāārstē. "Trauslo kaulu lūzumi var izraisīt ļoti nopietnas sekas: hroniskas sāpes, darba nespēju, ilgstošu pašaprūpes spēju zudumu un atkarību no citiem un pat invaliditāti. Piemēram, ja cilvēkam osteoporozes rezultātā lūzis labās rokas augšdelms, viņš nevar aiziet uz veikalu pēc ēdamā, nevar pat aiziet uz tualeti bez citu cilvēku palīdzības," skaidro ārsts Rasa.
Kaulu blīvums visiem pieaugušajiem ar gadiem samazinās, īpaši – sievietēm pēcmenopauzes periodā, olnīcām pārstājot ražot dzimumhormonu estrogēnu, kas līdz tam gādājis par kaulu veselību un kavējis to blīvuma samazināšanos. Tas ir iemesls, kāpēc sievietes ar osteoporozi slimo biežāk. Jāņem vērā – ja sievietei ir izoperētas olnīcas, menopauze iestājas priekšlaicīgi un arī osteoporoze var attīstīties ātrāk, parasti pirms 45 gadu vecuma.
Tomēr līdz ar vecumu osteoporoze nepiemeklē pilnīgi visus. Visbiežāk tā skar slaidus cilvēkus, kuriem ķermeņa svars ir mazāks par 58 kilogramiem. Lielu lomu spēlē arī iedzimtība – ja pirmās pakāpes radiniekiem bijuši kaulu lūzumi nenozīmīgas traumas rezultātā, par savu kaulu veselību jārūpējas jo īpaši.
Vasarā sievietēm biežāk jāstaigā svārkos vai šortos(nevis garajās biksēs!), krekliņā ar īsām piedurknēm un dekoltē. Arī vīriešiem vēlams atsegt saulei kājas, rokas un kaklu.
Endokrinologs stāsta, ka Latvijā cilvēki par maz uzturas saulē, kaut tas būtu ļoti nepieciešams – saules staru ietekmē ādā veidojas D vitamīns, kas nepieciešams, lai organisms varētu "iebūvēt" kaulos kalciju. Ar uzturu šo vitamīnu pietiekamā daudzumā uzņemt ir faktiski neiespējami, ja vien papildus nelieto kādu D vitamīna preparātu.
"Daudzi ir iebaidīti, ka, uzturoties saulē, attīstīsies ādas vēzis. Es nerunāju par "cepināšanos" saulē no rīta līdz vakaram, kas tiešām nebūtu vēlama, bet gan par 30 minūtēm saulītē katru dienu, kaut vai rosoties dārzā vai pastaigājoties gar jūru. Vasarā sievietēm biežāk jāstaigā svārkos vai šortos (nevis garajās biksēs!), krekliņā ar īsām piedurknēm un dekoltē. Arī vīriešiem vēlams atsegt saulei kājas, rokas un kaklu," stāsta dakteris Rasa.
Cilvēks grābj lapas un piepeši sajūt sāpes krūškurvī – izrādās, noticis ribas lūzums. Kāds cits gultā pagriežas no labā sāna uz kreiso – lūzums! Vēl kāds nošķaudās vai noklepojas – lauzta riba. Būtībā nekādas traumas nav bijis, kauls ir lūzis trausluma rezultātā.
Palielināts risks osteoporozei ir arī cilvēkiem, kuriem kādas hroniskas slimības, piemēram, reimatoīdā artrīta vai bronhiālās astmas dēļ ilgāk par trim mēnešiem jālieto glikokortikosteroīdus, proti, prednizolonu vai līdzīgus medikamentus.
Kaulu blīvumu iespējams pārbaudīt, veicot vienkāršu un nesāpīgu izmeklējumu – osteodensitometriju. Šī izmeklējuma laikā vienkārši jāguļ uz izmeklējuma galda, kamēr virs tās novietotais osteodensitometrs 10–15 minūtes veic skenēšanu ar rentgena stariem, bet īpaša datorprogramma aprēķina kaulu minerālo blīvumu.
"Latvijā šo izmeklējumu var veikt 24 vietās – ne tikai Rīgā, bet arī daudzās pilsētās ārpus tās, tādēļ mēs esam vienā no vadošajām vietām Eiropā pēc osteodensitometrijas pieejamības. Gaidīšanas laiks uz šo izmeklējumu ir ļoti niecīgs, salīdzinot, piemēram, ar Lielbritāniju, kur jāgaida pusgads vai pat gads. Mums tas vidēji ir divas nedēļas, bet ir arī vietas, kur to var veikt tajā pašā dienā," stāsta ārsts. Ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu šo izmeklējumu veic bez maksas.
Minūtes tests osteoporozes riska noteikšanai
Jebkurš var pārliecināties, vai ir palielināts risks osteoporozei, aizpildot vienas minūtes osteoporozes riska testu, ko izstrādājis Starptautiskais Osteoporozes fonds, pamatojoties uz klīniski pierādītiem osteoporozes riska faktoriem.
