Četru gadu laikā divkāršojies personu skaits, kas pieteikušies valsts apmaksātu sociālo rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai Sociālās integrācijas valsts aģentūrā (SIVA), kopā vairāk nekā 8000 personas.
Pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā, kā arī vairākas citas grupas, piemēram, Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, politiski represētas personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, skaidro SIVA.Galvenais sociālās rehabilitācijas mērķis ir veicināt cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem neatkarību ikdienas dzīvē, spēju atgriezties darba tirgū un iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs.
„SIVA nokļūst klienti ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem gan pēc ārstēšanās medicīniskās iestādēs, gan tie, kuriem funkcionālie traucējumi liedz būt pilnvērtīgiem darba tirgus dalībniekiem, gan arī tie, kuri savu veselību ziedojuši sabiedrības labā, iesaistoties glābšanas darbos, dažādu avāriju seku likvidēšanā, kā arī atgriežoties no Nacionālo bruņoto spēku misijām. Šogad SIVA jau uzņēmusi 2998 klientus, tajā skaitā Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, kuri saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem. Bet šis gads ir bijis ļoti īpašs, jo pakalpojums sniegts arī Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, kopā 548 cilvēkiem kopš pagājušā gada novembra,” stāsta SIVA direktore Ilona Jurševska.
Sociālās rehabilitācijas kursa ilgums SIVA ir 21 diena, kas ietver ārsta un speciālistu, piemēram, fizioterapeita un ergoterapeita konsultācijas un nodarbības, ārstnieciskās procedūras, ēdināšanu un uzturēšanos rehabilitācijas centrā Jūrmalā, kā arī diennakts medicīniskā personāla un aprūpētāja atbalstu. Būtiski, ka rehabilitācijas programma profesionālu speciālistu vadībā tiek izstrādāta katram cilvēkam individuāli, lai nodrošinātu efektīvākās terapijas metodes un labākus rezultātus rehabilitācijas kursa noslēgumā. Sociālās rehabilitācijas laikā svarīga ir arī paša cilvēka aktīva līdzdarbošanās veselības uzlabošanas procesā, piemēram, ergoterapeita vai sociālā rehabilitētāja nodarbībās.
Lai turpinātu uzlabot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, plānots pilveidot funkcionālo spēju novērtēšanas metodiku rehabilitācijas kursa laikā un attīstīt uz individuālo vajadzību novērtējumu balstītu pakalpojumu piedāvājumu. Savukārt, lai samazinātu esošo rindu, būtu nepieciešams palielināt valsts budžeta finansējumu un pārskatīt pakalpojuma piešķiršanas reglamentējošo normatīvo bāzi.
