Pārstāt sevi vainot: mācība, kas ļaus atrast laimi

Tomēr pārstāt sevi vainot nebūt nav tik vienkārši. Pat, ja tu pārdzīvo izdarīto, notikušo vai justo, ir svarīgi saprast, kad pārtraukt atvainoties citiem un vainot sevi. Iemācies kontrolēt savu dzīvi pavisam citā veidā – pieņem lietas, ko nevari mainīt, mācies un pārstāj dzīvot pagātnē. To izmainīt tāpat nav iespējams.

Un kas par to, ja tu bieži raudi vai esi ļoti koncentrējusies, darot savu darbu? Un kas par to, ja tu esi ļoti aizrāvusies ar lietām, kas tev ir svarīgas? Emociju nevar būt par daudz. Tu nevari just pārāk spēcīgi. Jo drīzāk tu to sapratīsi, jo emocionāli veselāka un laimīgāka tu būsi.

Ja jūties slikti un vēlies atbrīvoties no emocijām, kas tev traucē būt laimīgai, dari to. Pieraksti visu, ko jūti un domā vēstulē vai dienasgrāmatā, aizcērt durvis, nejūtoties par to vainīga, bez sirdsapziņas pārmetumiem izslēdz telefonu un dodies skriet. Dari visu, kas nepieciešams, lai sakārtotu savu domu un jūtu pasauli, un neatvainojies par to. Katrs ar savām emocijām tiek galā citādi, un tev nav sevi jāvaino tikai tāpēc, ka veids, kā sevi sakārto, kādam šķiet nepareizs.

Kāds tev pateica, ka slikti izskaties? Iegaumē – tā nav tava vaina, ja kādam nepatīk tava mati. Tev nav jāatvainojas par saviem uzskatiem politikā vai kādā citā jautājumā. Tev nav jājūtas slikti par to, kas esi. Ja kādam ir grūtības tevi pieņemt, tā nav ne tava vaina, ne problēma. Pavadi laiku ar cilvēkiem, kas tevi novērtē tādu, kāda esi un netērē savu enerģiju, cenšoties sevi mainīt, lai iepatikos visiem.

Sevi nevajadzētu vainot arī tad, ja piedzīvo pamatīgu neveiksmi. Tā gadās, un gadās visiem. Vai tu vaino savus draugus brīžos, kad viņiem kaut kas neizdodas tā, kā bija iecerēts? Kāpēc vainot sevi? Mēs visi esam cilvēki, un cilvēki mēdz kļūdīties. Tā vietā, lai gaustos un sevi vainotu neveiksmē, mācies no tās.

Tavas laimes atslēga esi tu pati. Nevaino sevi par to, ka neesi tik skaista, gudra vai talantīga kādā jomā, kādi ir citi. Nesalīdzini savu dzīvi, savu stāstu ar to, kā tu redzi citus. Tu neesi citi. Salīdzini sevi tikai ar sevi, jo, pat iegūstot to, kas ir citiem, laimi, visticamāk, neatradīsi.

Cilvēki ir ļoti sarežģītas un savstarpēji atšķirīgas būtnes. Arī mūsu vajadzības var būt ļoti atšķirīgas. Nevaino sevi par to, ka no savām attiecībām vai karjeras vēlies iegūt to, kas kādam šķiet mazsvarīgs. Neatvainojies ne sev, ne citiem par to, ka zini, kas tevi padara laimīgu.

Ja mēdz skatīties realitātes šovus, vienlaikus notiesājot milzīgu daudzumu neveselīgas pārtikas, un tas tevi dara laimīgu, par to nav jākaunas vai jājūtas vainīgai. Tāpat nepārdzīvo un nevaino sevi, ja tevī prieku rada ikvakara meditācija, staigāšana uz randiņiem vai dažādu izdevīgu piedāvājumu izmantošana. Nevaino sevi par to, kas tevi iepriecina, bet baudi to!

Ir cilvēki, kas lieliski atjauno mēbeles, darina istabas rotājumus un dekorē māju, bet ir arī tādi, kas apdedzinās vienmēr, kad mēģina strādāt ar līmpistoli. Ir cilvēki, kas lieliski dejo, bet ir arī tādi, kas, to darot, pamanās uzkāpt ne vien uz partnera, bet arī savām kājām. Un kas par to, ka tev nepadodas pilnīgi viss? Priecājies par to, ko vari paveikt labi, nevis skumsti un vaino sevi par to, ka atrodas kāda lieta, kas nepadodas.

Tu esi cilvēks, un arī tev ir vajadzības. Neignorē tās, pārstāj citu vēlmes vienmēr un visur vērtēt augstāk par savējām. Tas nav nekas nosodāms, ja reizēm atļaujies pateikt "nē" un būt nedaudz savtīga. Nevaino sevi par to, ka atļaujies mīlēt ne tikai citus, bet reizi pa reizītei arī sevi.

Tas, ka esi apdedzinājusies un kāds ir tevi nodevis, jau tāpat liek justies neizsakām slikti. Nevaino sevi, ka biji naiva un uzticējies. Tu neesi vainīga pie tā, kā rīkojas citi cilvēki. Ne vienmēr ir iespējams ātri noteikt, kas slēpjas līdzcilvēkos. Nevaino sevi par to, ka neredzēji kāda trūkumus uzreiz, nenoslēdzies, cenšoties līdzīgu kļūdu vairs neatkārtot. Izolēties un būt vientuļai ir grūtāk nekā tikt galā ar nodevību.

Ne visiem cilvēkiem ir jābūt mūsu dzīvēs līdz mūža galam. No daļas satikto cilvēku mēs kaut ko iemācāmies, bet par draugiem uz mūžu nekļūstam. Tas ir tieši tik vienkārši.

To, kas ir noticis pagātnē, tu vairs nespēj izmainīt. Sevis vainošana noteikti nepalīdzēs. Ja katru dienu satrauksies par to, kas reiz bijis, un sevi vainosi, zaudēsi spēju dzīvot tagadnē. Ikviens notikums, pozitīvs vai negatīvs, ir norisinājies noteiktā laikā, un tur tam arī jāpaliek. Vienīgais virziens, kādā jākustas tev, ir uz priekšu.

Ikdienā, kad mēs pamanām šos spēkus un faktorus, kas ietekmē mūsu dzīvi, bet, ko mēs nekādi nevaram ietekmēt, daudzi nereti vaino sevi. Mēs jūtam emocijas, ko izjūt visi – dusmas, naidu, agresiju –, bet uztveram tās tā, it kā šīs emocijas būtu tikai mūsu, it kā mēs varētu ietekmēt to pastāvēšanu.

Tad, kad iemācāmies saprast, ka liela daļa no tā, ko piedzīvojam un pārdzīvojam, patiešām nav mūsu vaina, kļūstam atbildīgāki. Mums ir jāapzinās un jāsaprot, ka ir lietas, ko nevaram ietekmēt, un kad tas notiek, ir vieglāk pārstāt sevi šaustīt. Tikai tad, kad esam atbrīvojušies no sevis vainošanas varam būt laimīgi un tādus padarīt arī citus.