Tev ir iestrādājusies rutīna. Ja viss tavā dzīvē ir paredzams un katru dienu atkārtojas gluži kā sliktā filmā, jāsāk domāt, kā pamainīt ikdienas ritējumu, lai katru dienu nebūtu jāizdzīvo pilnīgi to pašu.
Tu izjūti skaudību, ja tavi draugi kaut ko sasniedz vai ir paveikuši kaut ko lielisku. Ja jaunas pieredzes un sajūtas it kā vilina tevi, nepretojies, bet pievienojies bariņam! Tā vietā, lai skaudīgu aci noraudzītos, kā dzīve plaukst un zeļ citiem, iesaisties avantūrās arī pati!
Tu neatceries pēdējo reizi, kad biji sajūsmā. Ilgstoša nomāktība noteikti nenāk par labu tev pašai. Ja nesaredzi savā ikdienā nevienu lietu kā dēļ priecāties, varbūt vērts pamainīt ierasto lietu kārtību?
Tev šķiet, ka tavam darbam nav jēgas. Vai esi sevi pieķērusi pie domas, ka tas, ko dari, ir bezjēdzīgi? Kāpēc gan turpināt darboties šajā jomā, ja tam nav nekāds lielākas nozīmes?
Tev vairs nerūp. Lai arī nemitīga nervozēšana un trauksme arī noteikti nav patīkama, ieslīgšana otrā grāvī arī tavu dzīvi labāku nepadara.
Tu bieži aizsapņojies. Vai pieķer sevi sapņojam par to, kā būtu, ja būtu? Bet kāpēc gan tavi sapņi nevarētu pārvērsties realitātē? Uzdrīksties un rīkojies!
Tevi nekas neinteresē. Protams, laika gaitā intereses mainās. Tomēr, ja pat lietas, kas agrāk tev sagādāja prieku, tagad atstāj tevi vienaldzīgu, ir tiešām laiks kaut ko pamainīt.
Tev nav ciešākas saiknes ar nevienu. Katram ir vajadzīgs vismaz kāds tuvs cilvēks, ar ko parunāt, atklāt savas sajūtas vai vienkārši reizi pa reizei pavadīt laiku, lai vienkārši nesajuktu prātā ar savām domām. Ja tev nav izveidojusies ciešāka saikne ar kādu, piestrādā pie savām attiecībām ar apkārtējiem.
Tu baidies izkāpt no savas komforta zonas. Bailes atstāt ierasto, ērto vietiņu ir visai normālas. Tomēr šajā gadījumā svarīgi, lai bailes nekontrolē tavu dzīvi. Vismaz neļauj to darīt!
Tu jūties iestigusi. Varbūt vēlme kaut ko mainīt ir parādījusies, tomēr ir sajūta – ar ko ir vērts sākt? Kā lai kaut ko paveic? Un galu galā – kāda tam jēga? Pārstāj uzskatīt, ka nespēj izkļūt no konkrētās situācijas, bet gan saņem dzīvi savos grožos.
Tu vēlies, lai diena ātrāk beigtos jau no paša rīta. Tu tikko esi atvērusi acis, bet jau zemapziņā klusi lūdzies – kaut diena ātrāk beigtos. Ja šīs sajūtas tev ir pazīstamas, ar steigu kaut kas ir jāmaina. Tā ir nepārprotama pazīme, kas liecina – tu neesi apmierināta ar savu dzīvi.
Tu nebeidz gausties. Tāpat jāpavēro savi ieradumi. Vai visu laiku sanāk gausties par savu dzīvi un to cik viss ir slikti? Tu jau zini, ka labākais veids, kā to visu pārtraukt, ir vienkārši rīkoties.
Tev ir sajūta, ka tu attiecībās ar visu samierinies. Protams, kompromisu rašana un piekāpšanās ir neatņemamas attiecību sastāvdaļas. Tomēr ir jāsaprot, kad tu sāc apbižot sevi pārāk daudz, pieņemot daudz ko neiedomājamu kā pašsaprotamu.
Tev vairs nerūp, kā tu sevi prezentē. Protams, tas, kā tu esi izvēlējusies sevi prezentēt un izskatīties, ir tavā ziņā, tomēr padomāt par to vajadzētu tad, ja krasi mainījušies uzskati, un par sevi vienkārši esi pārstājusi rūpēties. Šajā gadījumā tam nav nekāda sakara ar to, kā tas izskatās apkārtējo acīs, bet gan kā tu jūties pati.
Tu nespēj domāt par nākotni. Ja domāšana par nākotni vien tev uzdzen šermuļus, skaidrs, ka nespēj saredzēt to, ko vēlētos. Pasapņo vairāk un padomā, kurp tu vēlētos, lai turpmāk ved tavi ceļi.
Tu neesi laimīga. Lūk, pazīme, ko uztvert greizi nav iespējams. Ja tu nejūties laimīga, ar skubu jāsāk domāt par pārmaiņām.
Tu nojaut – ja nerīkosies tagad, tu vari to nožēlot. Ja ir nezūdoša sajūta, ka laiks pārmaiņām, neapslāpē to! Būsi pārsteigta, cik patiesībā interesanti var pavērsties tava dzīve.
