Foto: Shutterstock
Iedzimtība, gluži tāpat kā dzīvesveids un ieradumi, ļoti būtiski ietekmē cilvēka veselību visas dzīves garumā. Cilvēka ģimenes slimības vēsture var palīdzēt labāk saprast, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, lai iespējami ilgāk saglabātu lielisku pašsajūtu, justos labi un izvairītos no dažādām slimībām.

Lai arī daudzu slimību risks ir augstāks, ja ar tām slimojuši radinieki un vecāki, iedzimtība nebūt nav nolemtība. Izpratne par to, ar ko slimojuši radinieki var palīdzēt no šīm slimībām izvairīties. Iedvesmojoties no "Women's Health" piedāvājam iepazīties ar piecām nopietnām slimībām, kuru rašanos ietekmē iedzimtība.

Sirds slimības


Foto: PantherMedia/Scanpix
To, ka veselīgs dzīvesveids ir saistīts ar sirds slimību riska samazināšanos, zina teju ikviens. Tāpat ļoti daudzi zina, ka sirds slimības ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem mūsdienu pasaulē. Lai izvairītos no sirds slimībām, cilvēkiem iesaka atturēties no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas. Tāpat ieteicams būt fiziski aktīvam, kā arī ēst veselīgi.

Īpaši būtisks veselīgs dzīvesveids ir cilvēkiem, kuru ģimenē novērotas sirds slimības. Ir izpētīts, ka cilvēkiem, kam pastāv iedzimts sirds slimību risks, to iespējams samazināt pat par 50 procentiem. Pats galvenais nosacījums – veselīgs dzīvesveids. Cilvēks nedrīkst smēķēt, ir jāseko līdzi savam ķermeņa masas indeksam un daudz jākustas. Pat tad, ja sirds slimības skar lielāko daļu tavu ģimenes locekļu un ir iedzimtas, tu vari samazināt iespēju, ka no tām cietīsi arī tu.

Tavai sirdij kaitīgs ir ne vien neveselīgs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums, bet arī alkohola lietošana un miega trūkums. Vairāk par paradumiem, kas var kaitēt tavas sirds veselībai, lasi šeit.

Zarnu polipi


Foto: Shutterstock
Zarnu polipi ir izaugumi uz zarnu gļotādas. Zināšanas par to, vai kāds no ģimenes locekļiem ar tiem ir saskāries var palīdzēt saprast, cik liels risks tev ir ciest no zarnu polipiem vai vēža. Polipi paši par sevi nav bīstami vai kaitīgi, bet laika gaitā tie var kļūt ļaundabīgi. Katram piektajam cilvēkam, kam ir zarnu polipi, ir radniecība ar kādu citu cilvēku, kas cieš no šīs slimības.

Jau rakstījām, ka polipi ir labdabīgi audzēji. Tie veidojas resnās vai taisnās zarnas gļotādā. Par polipiem var liecināt asiņošana, kā arī pastiprināti gļotaini izdalījumi no taisnās zarnas. Ņemot vērā, ka visiem polipiem ir tendence laika gaitā pārveidoties par ļaundabīgu audzēju, tos pēc atklāšanas nepieciešams noņemt. Ne visos gadījumos polipu noņemšanai nepieciešama operācija.

Uzzināt vairāk par zarnu vēzi un iepazīties ar ieteikumiem tā savlaicīgai atklāšanai ir iespējams šeit.

Celiakija


Foto: Shutterstock
Pieaugot bezglutēna diētas popularitātei, palielinājusies arī sabiedrības izpratne par izaicinājumiem un grūtībām, ar ko saskaras celiakijas pacienti. Jāpiebilst gan, ka glutēna nepanesība nav tas pats, kas celiakija. Cilvēki, kas nepanes glutēnu, pēc tā saturošu produktu lietošanas cieš no īslaicīgiem gremošanas sistēmas darbības traucējumiem. Celiakijas pacientiem glutēns ir kaitīgs un var būt bīstams.

Arī celiakijas risks ir saistīts ar iedzimtību – cilvēkam, kam pirmās pakāpes radinies cieš no šīs slimības, ir 10 procentu liels risks pašam ar to saskarties. Ja tev ir tuva radniecība ar celiakijas pacientu un tu novēro kādu no celiakijas simptomiem, piemēram, sāpes vēderā vai svara zudumu, sazinies ar ārstu. Par celiakiju var liecināt arī vemšana, hroniska caureja, vēdera pūšanās un tirpšanas sajūta rokās un kājās. Vairāk par celiakijas simptomiem un ieteikumiem sadzīvošanai ar to ir iespējams uzzināt šeit.

Augsts holesterīna līmenis


Foto: Reuters/Scanpix
Diemžēl daudzi cilvēki par augsta holesterīna līmeņa kaitīgumu aizdomājas tikai tad, kad kāds mīļš cilvēks cieš no sirdstriekas, būdams jauns. Ir cilvēki, kam ir iedzimti augsts holesterīna līmenis jau no dzimšanas. Ņemot vērā, ka holesterīna līmenis ir bīstami augsts, nevis vienkārši nedaudz paaugstināts, iespējamība ciest no dažādām sirds slimībām ir 20 reižu lielāka nekā cilvēkiem, kam nav iedzimts paaugstināts holesterīna līmenis.

Ļoti daudzi cilvēki, kam ir iedzimti augsts holesterīna līmenis, par to nezina un nesaņem nepieciešamo palīdzību. Ņemot vērā, ka cilvēkiem iedzimti augstu holesterīna līmeni risku ciest no dažādām sirds slimībām agrā vecumā ir iespējams samazināt pat par 80 procentiem, ir svarīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

Depresija


Foto: Shutterstock
Gēnu un garīgo saslimstību saistība pašlaik ir ļoti maz izpētīta un pētniekiem šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā. Tomēr ģimenes vēstures izpēte var palīdzēt izprast arī tavas pašsajūtas un garastāvokļa svārstības. Ja kāds no taviem radiniekiem ir cietis no depresijas, tas, protams, nenozīmē, ka arī tu ar šo slimību saskaries. Tomēr, ja rados ir vairāki cilvēki ar šo slimību, arī tev ir palielināts risks saslimt ar depresiju.

Ģimenes vēstures pārzināšana var palīdzēt izvairīties no šīs smagās slimības, mudinot laikus meklēt palīdzību sarežģītu jautājumu risināšanā. Tāpat ģenētika var būt nozīmīga, meklējot piemērotākos medikamentus slimības ārstēšanai. Atceries, ka depresija nav vienkāršs slinkums, skumjas vai slikts garastāvoklis. Tā ir slimība, ko nepieciešams ārstēt. Vairāk lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!