Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka pasaulē depresija ir viena no izplatītākajām veselības problēmām un no tās cieš apmēram 300 miljoni cilvēku. Pat valstīs ar augstu ienākumu līmeni 50 procenti depresijas slimnieku nesaņem nepieciešamo palīdzību. "Šie dati ir modinātāja zvans visām valstīm, kas liek pārdomāt pieeju garīgajai veselībai un steidzamības kārtā sākt šo jautājumu risināt", uzsver PVO ģenerāldirektore Margareta Čana.
Depresija – viena no izplatītākajām veselības problēmām
Būtiski, ka no depresijas ne vien cieš ļoti liels cilvēku skaits, bet tā kļūst arvien izplatītāka. Laikā no 2005. līdz 2015. gadam cilvēku skaists, kas cieš no depresijas, ir pieaudzis par 18 procentiem. PVO mērķis ir mudināt cilvēkus, kas cieš no šīs slimības, meklēt palīdzību un to arī saņemt. Lai tas notiktu, ir ļoti būtiski cīnīties ar diskrimināciju un aizspriedumiem, kas saistīti ar šo slimību.
Depresija ir ne vien smaga garīga slimība, bet arī nozīmīgs riska faktors sirds slimību, diabēta un citu problēmu attīstībai. Jāpiebilst, ka depresija ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc ļoti daudzi cilvēki katru gadu nolemj paši atņemt sev dzīvību.
Arī Latvijā depresija ir ļoti izplatīta. Slimību profilakses un kontroles centra tematiskais ziņojums Psihiskā veselība Latvijā 2015. gadā vēsta, ka Latvijā katru gadu no depresijas cieš ap 115 tūkstošiem cilvēku un desmitajai daļai pacientu, kas apmeklē ģimenes ārstu, nepieciešama tūlītēja slimības ārstēšana.
Pazīmes, kas liecina par depresiju
Netrūkst cilvēku, kas maldīgi uzskata – depresija ir vājuma pazīme, kura pāriet, ja pārvar slinkumu un mēģina uz visu notiekošo skatīties pozitīvāk. Tomēr tā nav. Depresija ir nopietna slimība, ko neārstējot var rasties arī citas veselības problēmas. Ir svarīgi iespējami ātrāk pamanīt simptomus un vērsties pēc palīdzības. "Ikvienam cilvēkam ir tiesības būt laimīgam un apmierinātam ar savu dzīvi, ilgstoša nomāktība nav jāuztver par normu," uzsver Veselības centra "Vivendi" psihiatrs Jānis Bušs.
Psihiatre Marina Veģere skaidro: "Ja nomāktības sajūtas ir īslaicīgas, uztraukumam, visdrīzāk, nav pamata, bet, ja nogurums, sliktā omā, traucēts miegs, bezspēks, apetītes zudums, nespēja koncentrēties nepāriet divas un vairāk nedēļas – ir jāvēršas pie ārsta."
Lai arī skumjas un depresija ir saistītas, tās ir jāprot atšķirt vienu no otras, lai varētu palīdzēt sev vai tuviniekam. Skumjas ir emocijas, kas parasti mazinās vai izgaist, laikam ejot. Ja bēdas nepāriet vai persona vairs nespēj normāli funkcionēt, tas varētu liecināt par depresiju. Ja simptomi cilvēkam novērojami ilgāk nekā divas nedēļas, jāmeklē ārsta padoms. Vairāk par to, kā atšķirt skumjas no depresijas un atpazīt slimību, lasi šeit.
Depresijas paciente dalās pieredzē: kā palīdzēt un ko nedarīt
Alise Pabērza jau gadiem cīnās ar depresiju. Viņa norāda, ka arī depresijas slimnieki "joprojām ir un paliek cilvēki, nevis ir kļuvuši par psihiski nelīdzsvarotiem monstriem, kuri trako kreklā iespundēti balti polsterētā istabā." Savā emuārā viņa dalās pārdomās par to, kā sadzīvot ar depresijas slimnieku, un kā viņam palīdzēt.
Alise uzsver, ka runas par depresiju ir jāuztver nopietni. Ja cilvēks stāsta, ka viņam ir depresija, un dara to bieži, jāieklausās. Aicinot cilvēku pārtraukt tā runāt un uzsverot, ka problēma ir tikai viņa galvā, var rasties situācija, ka cilvēks sāk domāt, ka nav vērts apgrūtināt citus, stāstot par savām problēmām. Tā vietā iesaki meklēt speciālista palīdzību, ieklausies un atbalsti.
"Grūtākais, esot līdzās depresīvam cilvēkam, ir nezaudēt pacietību tajos brīžos, kad liekas, ka nupat jau rāpo uz vēdera otra priekšā, darot visu iespējamo un neiespējamo, lai otrs justos labi," raksta Alise, uzsverot, ka atbalstīt depresijas pacientu, nozīmē arī būt pacietīgai. "Tavos spēkos ir tik daudz, kā saglabāt pacietību un apzināties, ka sirds dziļumos tava palīdzība, atbalsts un līdzās būšana tiek novērtēta vairāk par visu."
Noslēgumā Alise iesaka depresijas slimniekus nenosodīt par aizmirstajām un neizdarītajām lietām, bet turpināt ieklausīties un censties atbalstīt. Viņa arī aicina izrādīt interesi gan par to, kā jūtas depresijas slimnieks, gan par viņa slimību. Viņa gan uzsver, ka jāuzticas zinātniskiem pētījumiem un kritiski jāizvērtē katrs informācijas avots.
"Galu galā, neko jau daudz nevajag – rūpes un mīlestību. Toties, ja ir pamatotas aizdomas, ka ar depresiju slimajam cilvēkam kļūst arvien sliktāk un sliktāk, tad jebkādos veidos likt viņam saprast, ka neviens nerādīs ar pirkstiem un nekauninās, ja tiks meklēta profesionāļu palīdzība," viņa piebilst. Uzzināt vairāk par Alisi un viņas dzīvi ar depresiju ir iespējams šeit.
