Rekordliels iesniegumu skaits
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Jonāte informē, ka pagājušajā gadā ir saņemts līdz šim lielākais iesniegumu skaits no personām, kas vēlas pēc nāves ziedot savus iekšējos orgānus. Pavisam saņemti 180 iesniegumi, no kuriem 93 saņemti laikā līdz 31. oktobrim. Savukārt 83 cilvēki ir aizlieguši savus orgānus izmantot pēc nāves. Pēdējo 14 gadu laikā aizliegumu skaits izmantot orgānus pēc personas nāves svārstījies no 16 līdz 138. Visvairāk aizliegumu saņemts 2006. gadā.
Jonāte lielo iedzīvotāju aktivitāti skaidro ar medijos izskanējušajiem aicinājumiem pieteikties par orgānu donoriem, izskanējušo informāciju par vairākām personām, kam bija nepieciešams veikt aknu transplantāciju, kā arī ar PMLP aktivitātēm. Proti, pārvaldes mājaslapā informācija par šo jautājumu izvietota ļoti ērtā vietā – pirmajā lapā.
Par to, cik daudz cilvēku aizpildījuši pieteikumu elektroniski, statistika nav apkopota, bet Jonaite novērojusi, ka daudzi cilvēki iesniegumu aizpilda, piesakoties jauniem dokumentiem PMLP. Atļaut vai aizliegt orgānus pēc nāves var ikvienā PMLP nodaļā, nosūtot iesniegumu pa pastu vai aizpildot to elektroniski. Ja sūtāt pieteikumu pa pastu, tam jābūt notariāli apstiprinātam, bet, lai pieteiktos elektroniski, nepieciešams drošs elektroniskais paraksts.
Likums ikvienu padara par potenciālo donoru
Transplantologs Jānis Jušinskis skaidro, ka Latvijas likumdošana paredz, ka ikviena persona var automātiski kļūt par orgānu donoru, ja nav uzrakstījusi iesniegumu, kas aizliedz izmantot orgānus pēc nāves. Tomēr ārsti vienmēr cenšas sazināties ar personas tuviniekiem, lai pārliecinātos, ka viņiem nav iebildumu pret orgānu izmantošanu. Ja tādi ir – orgānus neizmanto. Jāpiebilst gan, ka ne vienmēr ir iespējams sazināties ar tuviniekiem.
Jušinskis norāda, ka ikvienam cilvēkam, kas vēlas izglābt kāda dzīvību pēc savas nāves, ir jāaizpilda iesniegums. Šādā gadījumā tuviniekiem nav nekādu iespēju personas gribu mainīt. Ja cilvēks pirms nāves ārstam mutiski izsaka šādu vēlmi, to uzskatīs par likumīgu tikai tad, ja tā izteikta vismaz divu liecinieku klātbūtnē un neviens no lieciniekiem nav saistīts orgānu transplantācijām.
Latvija nav vienīgā valsts, kur var uzskatīt, ka cilvēks ir piekritis orgānu transplantācijai pēc nāves, ja vien viņš nav aizliedzis savus orgānus izmantot. "Independent" raksta, ka no šī gada sākuma ikviens Francijas pilsonis ir potenciāls orgānu donors, ja vien viņš nav uzrakstījis iesniegumu par pretējo. Līdzīga sistēma ir arī Spānijā un Austrijā.
Orgānu ziedošana pēc nāves riskus nerada
Ņemot vērā, ka atļauja izmantot orgānus pēc nāves Latvijā ir vienīgais drošais veids, ka nepieciešamības gadījumā tos patiešām varēs izmantot, Jušinskis aicina valsts iedzīvotājus aizpildīt attiecīgo iesniegumu. Viņš uzsver, ka atļaujas sniegšana ir droša un cilvēkiem nav jāsatraucas par to, ka nepieciešamības gadījumā viņu dzīvības neglābs tikai, lai iegūtu orgānus pārstādīšanai.
Nevienam ārstam, kas veic medicīniskās manipulācijas, nav pieejama informācija par to, vai pacienta orgānus pēc nāves drīkstētu izmantot. To pēc personas nāves saņem tikai transplantologs. Jušinskis uzsver, ka informāciju glabā PMLP un tā nav publiski pieejama. Viņš arī apšauba to, ka hakeri šo sistēmu varētu mēģināt uzlauzt, jo ar tajā esošo informāciju īsti neko tāpat nevar iesākt.
