Foto: Shutterstock
Šķaudīšana, klepus un saaukstēšanās – lielai daļai cilvēku rudens bez veselības novājināšanās nemaz nav iedomājama. Daudzi uzskata, ka saaukstēšanās pāriet pati no sevis un to īpaši ārstēt nemaz nav nepieciešams. Tomēr tā nebūt nav. Rūpējoties par savu veselību, ir iespējams ne tikai ātrāk atlabt, bet arī pasargāt sevi no dažādām slimībām, ieskaitot saaukstēšanos.

Kā skaidro ausu, kakla un deguna ārste Gunta Sumeraga, saaukstēšanās patiesībā nav tieši saistīta ar gaisa temperatūru vai nosalšanu. To izraisa vīrusi. Laikapstākļi, mitras kājas, nogurums, stress vai izmirkšana samazina organisma aizsargspējas, palielinot iespējamību saslimt. Ja organisma aizsargspējas ir labas, tas, ka vienu reizi nosalsi, nebūt nenozīmē, ka saslimsi.

Lai mazinātu saslimšanu risku, kā arī palīdzētu ātrāk atlabt, piedāvājam iepazīties ar dabas veltēm, kas var noderēt cīņā ar saaukstēšanos. Tāpat ieskaties vairākos vienkāršos ieteikumos, kas palīdzēs ātrāk atlabt gadījumā, ja organisms nav spējis pretoties vīrusiem, kas izraisa saaukstēšanos.

Dabas veltes saaukstēšanās uzveikšanai un profilaksei


Foto: Shutterstock
Farmācijas doktore Vija Eniņa norāda, ka no saaukstēšanās var pasargāt dažādas tējas un augi. Laikā, kad ir paaugstināta dažādu slimību izplatība, no tām izvairīties un veselību nosargāt var palīdzēt dažādas tējas, kas bagātas ar vitamīniem. Ieteicama ir pīlādžogu tēja, noderēs arī upenes (gan lapas, gan ogas), kā arī rožu augļu tēja. Šīs tējas palīdz organismu stiprināt salīdzinoši īsā laikā. Par upeņu un pīlādžu ietekmi uz veselību, kā arī informāciju par piesardzības pasākumiem ir iespējams lasīt šeit un šeit.

Imunitātes stiprināšanai un veselības uzturēšanai noderēs arī katrā virtuvē atrodamais ārsts – ķiploks, par ko vairāk vari lasīt šeit. Ieteicams ir arī ingvers, cidonijas un smiltsērkšķi, par ko plašāka informācija ir pieejama šeit, šeit un šeit.

Pasargāt savu veselību ir iespējams, ievērojot arī pāris vienkāršu nosacījumu. "Everyday Health" norāda, ka no saaukstēšanās var pasargāt regulāra roku mazgāšana. Tāpat ir jācenšas iespējami mazāk pieskarties savai sejai. Kārtīga izgulēšanās un pietiekams miega daudzums ir vēl viens veids, kā stiprināt savu organismu un izvairīties no saaukstēšanās. Neaizmirsti arī par to, cik nozīmīgs ir veselīgs uzturs – tam jābūt sabalansētam un bagātam ar vitamīniem un minerālvielām. Imunitāti palīdz uzlabot arī regulāras fiziskās aktivitātes.

Ieteikumi cīņā ar saaukstēšanos


Foto: Shutterstock
Ja pasargāt sevi no saaukstēšanās nav izdevies, "Web Md" piedāvā vairākus vienkāršus ieteikumus, kas palīdzēs ātrāk atlabt. Ja tevi moka iesnas, ir ļoti būtiski regulāri izšņaukt degunu un darīt to pareizi. Necenties šņaukt pārāk spēcīgi, un atceries, ka nāsis jāšņauc pa vienai – neaizspied abas nāsis uzreiz, bet dari to pamīšus. Pēc deguna šņaukšanas ieteicams nomazgāt rokas.

Slimības laikā ir ļoti svarīgi labi atpūsties un izgulēties – tā tavam organismam būs vairāk spēka cīņai par veselību. Palīdzēs arī kakla skalošana vairākas reizes dienā – noderēs gan silts sālsūdens, gan dažādas tējas un uzlējumi. Neaizmirsti par karstiem dzērieniem, piemēram, tējām, kas mazina iekaisumu un satur daudz vērtīgu vielu. Karsta duša palīdzēs, jo ūdens tvaiki atvieglos elpceļu stāvokli.

Gulēt ieteicams uz vairākiem spilveniem, jo pacelta galva atvieglos elpošanu. Saaukstēšanās laikā ieteicams izvairīties no lidošanas, jo lidmašīnā esošais gaiss kairina elpošanas sistēmu. Tāpat par labu noteiktu nenāks arī spiediena izmaiņas lidošanas laikā.

Kā atšķirt gripu no saaukstēšanās


Foto: Shutterstock
Saaukstēšanās simptomi daudzējādā ziņā līdzinās gripai, tāpēc šīs slimības nereti jauc. Gripa ir nopietnāka un bīstamāka slimība par saaukstēšanos. Gripa parasti sākas strauji, un to pavada kaulu laušana un augsta temperatūra, kas parasti nav novērojama saaukstēšanās gadījumos.

Jau rakstījām, ka saaukstēšanos no gripas var atšķirt arī pēc vairākām citām pazīmēm. Tas ir sekojošas:

  • Saaukstēšanās parasti sākas lēnām, ar kakla sāpēm vai iesnām, bet gripa pārņem savā varā ļoti strauji.
  • Saaukstēšanās gadījumā temperatūra visbiežāk būtiski nepaaugstinās, katrā ziņā reti sasniedz 38,4 °C. Savukārt, ja ir gripa, temperatūra gandrīz vienmēr paaugstinās līdz 38–39 °C, īpaši augsta tā ir maziem bērniem, turklāt tāda turas 3–4 dienas.
  • Saaukstēšanās simptomi galvenokārt saistīti ar elpceļiem, savukārt gripas slimniekiem bieži ir arī spēcīgas galvas, acu un muskuļu sāpes un sajūta, ka lauž kaulus.
  • Ja esi saaukstējies, pirmajās dienās var būt neliels nogurums un enerģijas trūkums, bet, ja skārusi gripa, pilnīgs spēku izsīkums var būt pat 2–3 nedēļas.
  • Gripai ļoti bieži pievienojas nopietnas komplikācijas, piemēram, bronhīts, deguna blakusdobumu iekaisums vai plaušu karsonis, kas var būt bīstams dzīvībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!