Zinātnieki secinājuši, ka par savu augsti attīstīto intelektu cilvēcei jābūt pateicīgai sievietēm, īpaši senajām ciltsmātēm, kurām, izvēloties sev vīrus, pietika saprāta dot priekšroku gudrībai, nevis muskuļu spēkam.
"Cilvēcei, un īpaši vīriešiem, jābūt viņām pateicīgai," 22. maijā vēstīja žurnāls "New Scientist".

Teorija, ka prāta spējas tiek mantotas no mātes, nevis tēva, un ka intelektu nosakošie gēni ir koncentrēti x hromosomās, nav jauna. Šādu teoriju pirms 30 gadiem izvirzīja amerikāņu zinātnieks Roberts Lērke, taču vācu zinātnieki apgalvo, ka viņiem izdevies atrasts konkrētos gēnus, kas nosaka cilvēka prāta spējas.

Horsts Hameisters un Ulrihs Cēhners no Ulmes universitātes Vācijā sākotnēji pētīja gēnus, kas izraisa prāta darbības traucējumus, un atklāja, ka pārsvarā šie gēni sastopami x hromosomā. Sievietēm ir divu x hromosomu pāris, bet vīriešiem pāri veido x un y hromosoma.

Daži no vācu ģenētiķu atklātajiem gēniem ir saistīti ar nervu galu veidošanos smadzenēs un ar atmiņu, savukārt citi gēni tieši ietekmē cilvēka dabiskās prāta spējas.

"Lielākā daļa ģenētiķu uzskata, ka vācu zinātnieku grupai izdevies atklāt reālo efektu, kad īpaši daudz ar x hromosomu saistītu gēnu nosaka intelektu, kas ģenētiķu žargonā pazīstams kā lielais x hromosomas efekts," raksta "New Scientist".

"Daudzi.. arī ir pārliecināti, ka tas ir sieviešu izvēles rezultāts," teikts žurnālā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!