"Efektīvākā lieta, ko valsts var darīt, lai sieviete būtu vesela – ieguldīt izglītībā. Mēs nevaram runāt par sabiedrības veselību, ja nerunājam par sievietes veselību," konferencē "Sievieti sargājot…" uzsvēra profesore Gunta Lazdāne, PVO Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja.

Diskutējot par to, kam un kādā mērā jāuzņemas atbildība par sievietes veselību – sievietei pašai, valstij un ārstiem, prof. Lazdāne uzsvēra, ka Latvijā vēl pilnveidojamas visas jomas, kas saistītas ar sievietes veselību.

Nelietotā kontracepcija…

"Latvija no citām Eiropas valstīm atpaliek mūsdienīgas kontracepcijas pieejamībā," pauda profesore Lazdāne. "Latvijā ir pieejama jaunākā kontracepcija, bet, vai sieviete to var atļauties, vai viņai ir zināšanas, vai viņa ir pietiekoši labi konsultēta šajos jautājumos? Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka šajā jomā problēmu ir daudz."

Profesores teikto papildināja arī Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente dr. Dace Matule, sakot, ka Latvija diemžēl ir viena no vadošajām valstīm drošas kontracepcijas nelietošanas jomā. "Aktuāls ir jautājums arī par bezmaksas kontracepcijas pieejamību sociāli neaizsargātām grupām, arī jauniešiem. Latvijā ir nepieciešama speciāla klīnika jauniešiem, kur būtu pieejama informācija viņiem saprotamā, draudzīgā valodā."

Daži neatrisināti neauglības aspekti…

Speciālisti uzsvēra, ka mūsdienu medicīna attīstās straujiem soļiem, taču paliek jautājums, vai Latvija spēj tikt līdzi šim inovāciju tempam un vai mūsu valstī sievietei ir pieejami jaunākie medikamenti un ārstēšanas tehnoloģijas, lai uzlabotu reproduktīvo veselību un veicinātu arī demogrāfijas attīstību?

Kā pauda Dace Matule, ginekoloģisku saslimšanu gadījumos ar valsts atbalstu sievietei pieejami ļoti maz medikamentu. "Tā, piemēram, viena problēma sieviešu vidū ir dzemdes mioma, kas visbiežāk skar sievietes reproduktīvajā un premenopauzes periodā. Pēc 35 gadu vecuma katra otrā sieviete saskaras ar šo problēmu. Ne vienmēr mioma prasa ķirurģisku ārstēšanu. Patiesībā bieži var iztikt bez operācijas, ja vien sieviete var iegādāties medikamentozu terapiju, jo valsts kompensējamo zāļu sarastā tā nav iekļauta. Tāpēc nereti sievietes baidās uzzināt šādu diagnozi, jo viņu priekšstatos iemitinājies uzskats, ka vārds mioma automātiski nozīmē operāciju un dzemdes zaudēšanu. Taču gribu uzsvērt, ka jau vairākus gadus visās Eiropas valstīs ir pieejama un apmaksāta medikamentoza terapija, ar kuras palīdzību iespējams ne tikai ātrā laikā novērst miomas asiņošanu, bet arī samazināt miomas mezglus līdz minimumam. Diemžēl Latvijā šī terapija netiek apmaksāta.

Te būtu vietā pieminēt Ungārijas pieredzi – lai veicinātu demogrāfiju valstī, sievietēm bez maksas ir pieejama medikamentozā terapija dzemdes miomas ārstēšanai. "Tas ļauj sievietei izvairīties no operācijas vai arī nepieciešama saudzējoša ķirurģiska iejaukšanās, pēc kuras iespējama arī grūtniecība," atklāja profesors Georgijs Bārtfai no Szegedas Universitātes dzemdniecības un ginekoloģijas katedras Ungārijā.

Izglītība un valsts atbalsts

Izglītība un valsts atbalsts – divi galvenie stūrakmeņi, uz kuriem balstīt jomas attīstību sievietes veselības aprūpē. Pie šāda secinājuma nonāca speciālisti, diskutējot un meklējot labākos risinājumus, lai sieviete Latvijā būtu vesela.

"Pasaules Veselības organizācija nevar izmainīt valsts politiku attiecībā pret sievieti un pret veselību vispār. Mēs varam motivēt valsti pieņemt pareizus lēmumus, kas balstīti uz zinātniskiem pamatojumiem. Tomēr attieksme pret sievieti, pret sievietes veselību ir ļoti, ļoti dažāda. Bieži vien valstis uzskata, ka zina labāk, ko sievietei vajag, un sievietei pašai neatstāj vārda brīvību," norādīja Gunta Lazdāne.

Diskusija ir uzsākta un tā ir jāturpina, lai šie un vēl daudzi citi sievietes veselības veicināšanas un saglabāšanas aspekti netiktu aizmirsti vispārējā veselības aprūpes sistēmā.

Konferenci "Sievieti sargājot" Ungārijas dienu ietvaros organizēja Ungārijas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un RSU Dzemdniecības un ginekoloģijas katedru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!