Resnās un taisnās zarnas vēzis Latvijā ir diezgan izplatīta ļaundabīgā slimība. Katru gadu ar to mūsu valstī saslimst vairāk nekā 1000 cilvēku. Rīgas Stradiņa universitātes asocētais profesors un ķirurgs Andris Gardovskis atgādina, ka šī vēža riska faktori ir ļoti dažādi, taču divi galvenie ir – vecums pēc 50 gadiem un pārmantotība. Jebkurā gadījumā ķirurgs aicina nenodarboties ar pašārstēšanos un laikus vērsties pie ārsta, ja ir kādas sūdzības par veselību.

Pie resnās un taisnās zarnas vēža riska faktoriem bez iepriekš minētajiem diviem – vecums pēc 50 gadiem un pārmantotība – pieskaitāma arī smēķēšana, pārmērīga alkohola un treknas, termiski apstrādātas pārtikas lietošana. Biežākie ļaundabīga resnās un taisnās zarnas audzēja simptomi ir diskomforta sajūta un sāpes, var būt hronisks aizcietējums, strauja svara krišanās pēdējo mēnešu laikā, kā arī caurejas var mīties ar aizcietējumiem. Šādam pacientam ir nespēks un vājuma sajūta, jo viņš pakāpeniski zaudē asinis, kaut arī pie vēdera izejas nav redzama asiņošana.

Pacientiem jāsaprot, ka nav nekādas zelta tabletītes, ko var izdzert, lai nesaslimtu ar resnās vai taisnās zarnas audzēju. Vienīgais, ko var darīt, ir agrīni vērsties pie ārsta, ja ir aizdomas par saslimšanu ar vēzi.
Andris Gardovskis
Lai veiktu padziļinātu resnās un taisnās zarnas vēža izmeklēšanu, bieži vien nepietiek tikai ar kolonoskopijas datiem, ar ko var konstatēt primāro audzēju. Ja grib konstatēt audzēja izplatību citos orgānos, izmanto datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi. Bet visprecīzākā ir pozitronu emisijas tomogrāfija jeb PET/CT, jo bieži vien, likvidējot tikai primāro audzēju un neatrodot audzēja izplatību jeb metastāzes, ārstēšana nav pilnvērtīga.

Resnās un taisnās zarnas audzēji, ja tos veiksmīgi grib ārstēt un izārstēt, ir jādiagnosticē pirmajā vai otrajā stadijā. "Ja audzējs tiek konstatēts vēlīnās stadijās, izārstēto gadījumu skaits krasi samazinās," stāsta Gardovskis. Turklāt viņš ir nobažījies par to, ka cilvēki Latvijā bieži vien nodarbojas ar pašārstēšanos: "Piemēram, pacients pats sev nosaka diagnozi un ārstē hemoroīdus, ko var izārstēt ar svecītēm, smērītēm un zālītēm, bet patiesībā, kā vēlāk tiek noskaidrots pie ārsta, viņam ir resnās zarnas audzējs. Līdz ar to pareizas ārstēšanas sākumu viņš atliek un atliek, kamēr ir par vēlu, un šādu pacientu mēs izārstēt vairs nevaram."

"Pacientiem jāsaprot, ka nav nekādas zelta tabletītes, ko var izdzert, lai nesaslimtu ar resnās vai taisnās zarnas audzēju. Vienīgais, ko var darīt, ir agrīni vērsties pie ārsta, ja ir aizdomas par saslimšanu ar vēzi," uzsver Gardovskis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit