Sekošana līdzi savam menstruālajam ciklam ļoti daudzām sievietēm atvieglo ikdienu, jo ļauj labāk saplānot dažādas aktivitātes, kā arī nodrošināties, lai nepieciešamie higiēnas līdzekļi vienmēr būtu pieejami. Tiesa ne vienmēr tas ir pilnībā iespējams, jo mēnešreizes var gan sākties agrāk, gan aizkavēties. Cikla izmaiņām var būt daudz dažādu iemeslu, menstruāciju kavēšanās var liecināt arī par nopietnām veselības problēmām, nevis būt drošs grūtniecības signāls.

Ginekoloģe Andžela Čaudari portālam "Prevention" skaidro, ka normāls cikla ilgums ir no 21 līdz 35 dienām, savukārt mēnešreizes parasti ilgst no divām līdz astoņām dienām. Arī asiņošanas stiprums var būt atšķirīgs, bet tas nedrīkst radīt vajadzību higiēnas līdzekļus mainīt biežāk nekā reizi vienā vai divās stundās. Ja mēnešreižu ritms mainās, asiņošanas stiprums katru reizi ir atšķirīgs vai menstruācijas var iztrūkt. Tādā gadījumā var pieņemt, ka tev ir neregulārs cikls.

Nelielas nobīdes laiku pa laikam nav nekas neparasts, bet, ja neregularitāti novēro vairāk nekā divus ciklus pēc kārtas, dodies pie sava ārsta. Īpaši uzmanīgai ir jābūt, ja starp mēnešreizēm ir novērojami smērējumi, piedzīvo ļoti spēcīgu asiņošanu, menstruācijas ilgst vairāk nekā 10 dienas vai to laikā novēro anēmijai raksturīgus simptomus.

Neregulāru ciklu var radīt izmaiņas dzīvesveidā, bet tam var būt arī citi skaidrojumi. Lūk, vairāki iemesli, kāpēc mēnešreizes var kļūt neregulāras.

Problēmas ar vairogdziedzeri

Foto: Shutterstock
Tavs vairogdziedzeris ir neizsakāmi svarīgs, ja runa ir par hormoniem. Ja tas strādā, kā nākas, ar tavu apetīti, enerģijas līmeni un pat stresa daudzumu visam vajadzētu būt kārtībā. Ja tev rodas problēmas ar vairogdziedzeri, viena no pazīmēm var būt izmaiņas menstruālajā ciklā. Tomēr, ja tev būs problēmas ar vairogdziedzeri, būs jūtami arī citi simptomi.

Ja mēnešreižu neregularitātes cēlonis būs problēmas ar vairogdziedzeri, ārsts tevi nosūtīs uz vairākām pārbaudēm. To mērķis būs saprast, vai problēmas rada dziedzera pārlieka aktivitāte vai tieši pretēji – pasivitāte. Ja noskaidrosies, ka cikla traucējumus izraisa vairogdziedzera problēmas, speciālists izrakstīs medikamentus, un situācija stabilizēsis dažu mēnešu laikā.

Endometrioze

Foto: Shutterstock
Salīdzinoši izplatītajai, bet maz zināmajai slimībai - endometriozei var būt dažādi simptomi. Zināmākie no tiem ir sāpes uz spēcīga asiņošana. Jau rakstījām, ka endometrioze ir slimība, ar kuru visbiežāk sastopas sievietes reproduktīvajā vecumā, taču tā ir fiksēta arī jaunām meitenēm, tikko sākoties pirmajām menstruācijām, un sievietēm agrīnos menopauzes gados. Tā ir izteikti individuāla slimība, un pacientēm var atšķirties ne tikai tās simptomi, bet arī piemērotākās ārstēšanas metodes.

Precīza endometriozes sastopamība nav pilnīgi skaidra, taču statistika un aprēķini liecina, ka ar endometriozi saskaras vidēji 10 procenti sieviešu populācijas, savukārt līdz 50 procentiem sieviešu ar neauglību var tikt atklāta endometrioze – bieži vien endometriozi atklāj tikai tad, kad sieviete sastopas ar grūtībām palikt stāvoklī vai viņām ir cikla traucējumi.

Ja sastopies ar kādu no endometriozes simptomiem, piemēram, spēcīgas sāpes mēnešreižu laikā, spēcīga asiņošana vai citiem, vērsies pie sava ginekologa. Ja izrādīsies, ka patiešām vainojama šī problēma, viņš palīdzēs atrast piemērotāko ārstēšanas metodi – ķirurģisku iejaukšanos vai medikamentu terapiju. Pēc padoma vari vērsties arī Latvijas Endometriozes biedrībā. Vairāk lasi šeit.

Stress

Foto: Shutterstock
Arī stress ietekmē pilnīgu visu tavu organismu. Tad, kad tu satraucies, ķermenis rada hormonu kortizolu. Tā radīšanas laikā organismam ir samazināta vai aizkavēta spēja radīt hormonus, kas atbild par reproduktīvo veselību un regulāru menstruālo ciklu. Tas nozīmē, ka stress ietekmē ovulāciju, aizkavējot mēnešreizes vai liekot tām būt biežākām. Jāpiebilst, ka stress palielina premenstruālā sindroma simptomus, piemēram, sāpes, vēdera pūšanos un garastāvokļa svārstības.

Labākais risinājums šādā situācijā, protams, ir stresa samazināšana. No tā izvairīties var būt neiespējami, bet, ja katru dienu veltīsi vismaz 10 minūtes tam, lai nomierinātos un atslābinātos, tu vari sajust pozitīvu rezultātu. Dari jebko, kas tev palīdz atslābināties, piemēram, dodies skriet, apmeklē jogas nodarbību, izej pastaigā. Mēģini pārplānot arī savu darba dienu un pārvari bailes uzticēt kādu pienākumu kolēģiem. Dodies mini brīvdienās un uzturies pie dabas, jo tā palīdz nomierināties un atbrīvoties.

Policistisku olnīcu sindroms

Foto: Shutterstock
Olnīcu cistas sievietēm nav nekas neparasts. Lielākajai daļai sieviešu kaut reizi dzīvē nākas ar tām saskarties. Parasti tās ir nekaitīgas un pazūd pašas no sevis. Tomēr apmēram 10 procenti sieviešu cieš no policistisku olnīcu sindroma (PCOS). Tas ir hormona līdzsvaru trūkums, kā rezultātā veidojas daudzas nelielas olnīcu cistas un tiek ietekmēta reproduktīvā veselība.

Sievietei ar PCOS parasti ir par daudz vīrišķā hormona androgēna. Tajā pašā laikā viņai trūkst sievišķo hormonu un rodas problēmas ar menstruālo ciklu. PCOS nav slimība, ko vari uzveikt saviem spēkiem. Ārsts var vienkārši novērot slimības gaitu, ja tā nepazemina tavu dzīves kvalitāti, ieteikt ķirurģisku risinājumu vai hormonālo terapiju. Palīdzēt var arī hormonālās kontracepcijas līdzekļi, kas var novērst jaunu cistu veidošanos un palīdzēt organismam atkopties un normalizēt menstruālo ciklu.

Ievērojamas svara izmaiņas

Foto: Shutterstock
Neatkarīgi no tā, vai pēdējā laikā esi strauji pieņēmusies svarā vai arī neticamā ātrumā no tā atbrīvojusies, izmaiņas var ietekmēt tavu reproduktīvo veselību un menstruālo ciklu. Ja esi ļoti tieva un sportiska vai tavs ķermeņa masas indekss ir zemāks par normu, organismam var būt sarežģīti izstrādāt pietiekami daudz estrogēna, lai varētu notikt ovulācija. Tas nozīmē, ka tev vairs nebūs mēnešreižu.

Savukārt pārāk strauja pieņemšanās svarā var likt estrogēna līmenim ievērojami paaugstināties. Tas var izraisīt mēnešreižu neesamību, ļoti spēcīgu asiņošanu menstruāciju laikā vai cikla saīsināšanos. Labākais risinājums ir veselīgs uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte. Ja pati nespēj saprast, kāds uztura režīms tev būt vispiemērotākais, konsultējies ar speciālistu.

Dzemdes (endometrija) vēzis

Foto: Shutterstock
Dzemdes jeb endometrija vēzis nozīmē, ka endometrija audi aug nekontrolētā apmērā, izraisot neregulāru asiņošanu. Šis audzējs var skart ikvienu sievieti, bet visbiežāk to atklāj 45-74 gadu vecumā. To nereti diagnosticē sievietēm, kam jau iestājusies menopauze. Sievietes gados var pamanīt neparastu asiņošanu pat tad, ja ovulācija vairs nenotiek. Ja sievietei vēl ir ovulācija, viņa piedzīvo spēcīgāku un ilgstošāku asiņošanu, kā arī smērējumus starp mēnešreizēm.

To, vai tev ir endometrija vēzis, protams, var noteikt tikai speciālists, kas veicis nepieciešamos izmeklējumus. Pastāv vairākas audzēja ārstēšanas metodes, piemēram, hormonu terapija, operācija. To, kā cīnīties ar slimību, nosaka ārsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!