Tējas sievietes labsajūtai un reproduktīvās veselības stiprināšanai – to pagatavošana un vērtīgās īpašības

Raspodiņi zied no jūnija līdz augustam, un augs visbiežāk ir sastopams sūnu purvos un purvainos grāvjos. Raspodiņus ievāc ziedošus, notīra vecās lapas un sūnas, žāvē ēnainā vietā vai labi vēdinātās telpās.

Raspodiņi satur plumbagīnu, organiskās skābes, miecvielas, C vitamīnu, fermentus u.c. Visām raspodiņu sugām piemīt antibakteriāla iedarbība.

Tējai ir patīkama garša, un tai piemīt pretiekaisuma iedarbība. Raspodiņi sekmē bronhu dziedzeru darbību, uzlabo organisma vispārējo vielmaiņu, kā arī raspodiņi palīdz pret sāpēm mazajā iegurnī un menstruāciju regulēšanai.

Tēja arī ārstē kuņģa – zarnu kataru, caureju, un to lieto pret pūšanas un rūgšanas procesiem zarnās. Uzlējumu gatavo, ņemot divas tējkarotes drogu uz glāzi verdoša ūdens un dzer divas glāzes dienā.

Tautas medicīnā lieto arī raspodiņu dziedzermatiņu izdalīto sulu kārpu, varžacu un vasaras raibumu mazināšanai, apstrādājot ar to vajadzīgās vietas, kā arī iekšķīgi – kā sviedrēšanas un diurētisku līdzekli un homeopātijā.

Ganu plikstiņš ir sens ārstniecības augs. Jau senie Grieķijas un Romas ārsti lietoja tā sēklas, savukārt Viduslaikos augu izmantoja asiņošanas apturēšanai. Pēc tam augs tika nepelnīti aizmirsts, par to atkal atceroties Pirmā pasaules kara laikā, kad bija jūtams pretasiņošanas līdzekļu trūkums.

Ganu plikstiņš ir plaši pazīstama un laukos ļoti bieži sastopama nezāle, kas zied no agra pavasara līdz vēlam rudenim.

Augu ievāc ziedošu, žāvē atklātā vietā vai labi vēdināmās telpās.

Plikstiņi satur K un C vitamīnu, holīnu, miecvielas, organiskās skābes u.c. Tiem piemīt antibakteriāla iedarbība.

Drogas lieto kā līdzekli iekšējās asiņošanas apturēšanai, drudža un caurejas ārstēšanai, savukārt svaigu plikstiņu sulu izmanto aknu slimību, žultspūšļa akmeņu, nieru un urīnpūšļa slimību ārstēšanai, kā arī iekaisumu mazināšanai, reproduktīvās veselības stiprināšanai un vielmaiņas uzlabošanai.

Ārstniecībā izmanto plikstiņu lakstu uzlējumu – divas ēdamkarotes drogu aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj 15 minūtes ievilkties, tad izkāš un dzer pa ēdamkarotei četras reizes dienā.

Punktaino asinszāli uzskata par ļoti vērtīgu augu, plaši lieto tautas medicīnā, tradicionālajā medicīnā, kā arī homeopātijā. Kā ārstniecības augu to pazina jau senie grieķi.

Punktainā asinszāle mūsu valstī ir sastopama ļoti bieži. Tā aug kā nezāle laukmalās un ceļmalās, sausās mežmalās, pļavās un izcirtumos.

Ziedēšanas laikā ievāc auga stumbra galotnes ar ziediem un žāvē labi vēdināmās telpās vai arī labā laikā laukā ēnainā vietā un pēc tam atdala lapas un ziedus.

Drogas satur miecvielas, sveķus, ēteriskās eļļas, krāsvielas, karotīnu, C vitamīnu u.c. Tām ir antibakteriāla iedarbība.

Tautas medicīnā punktainā asinszāle lietota jau sen, bet tradicionālajā ieviesta tikai nesen un ieteikta dažādu saaukstēšanās, ādas, kuņģa slimību ārstēšanai, pie vispārēja vājuma u.c.

Asinszāle ir augs ar ļoti daudzpusīgu darbību; tā palīdz novērst iekaisumu, uzlabo reģenerācijas procesus, kas ir ļoti būtiski sievietes veselības atjaunošanas procesā pēc dzemdībām vai kādām citām manipulācijām. Asinszālei ir konstatēta arī tonizējoša un garastāvokli uzlabojoša iedarbība.

Avoti: Jansone, I. "Daba dziedē, daba ārstē". Apgāds "Panorāma"., Groms, J., Hammermane, A. "Savvaļas ārstniecības augi". Izdevniecība "Zvaigzne"., Medicine.lv.