Septiņas visvieglāk apmācāmās suņu šķirnes. Iesaka kinologs  (5)

"Pat velnu, izmantojot pareizās metodes, var iemācīt čībiņas pienest un māju apsargāt. Nav tādu suņu šķirņu, kuras nav iespējams apmācīt. Ir tikai jāatrod pareizā pieeja," saka Leons Markelovs. "Bet jā, ir šķirnes, kas ir visai nepaklausīgas. Piemēram, afgāņu kurtus ir ļoti grūti apmācīt. Vispār ar visiem medību suņiem ir pagrūtāk, jo pār tiem pārsvaru bieži ņem mednieka instinkts. Viņiem vajadzīga īpaša apmācība."

Kinologs piebilst, ka nav gan tāda brīnuma kā suņu šķirņu, kuru pārstāvjiem paklausība un laba uzvedība būtu, kā saka, ielikta šūpulī. Neeksistē arī tādi ķepaiņi, kuri paši no sevis izaug par paraugsuņiem. Jebkurš suns ir jāved uz suņu skolu un kopīgi jāapgūst vismaz paklausības pamati.

Ja pašam nav pieredzes suņu apmācībā, apmācīt mīluli būs pagrūti, pat izlasot kaudzēm grāmatu. Ir jāredz, kā to dara profesionālis, lai pats mājās varētu apmācību turpināt.

"Lielā mērā tas, cik viegli būs apmācīt suni, ir atkarīgs no cilvēka – no viņa rakstura un pacietības. Ir tāds vecs sakāmvārds: "Nav glupu suņu, ir glupi saimnieki." Kad kinologs strādā ar grupu, viņš jau galvenokārt māca pašus saimniekus, un tad viņi cenšas tikt galā ar suņa apmācību. Vienam tas ātrāk padodas, citam – lēnāk. Ir tādi, kas jau pēc pāris reizēm atmet ar roku, sak, nekas nesanāk! Lai suni apmācītu, saimniekam ir nepieciešama pacietība, lai cik gudrs dzīvnieks būtu."

Arī suņi vienas šķirnes ietvaros atšķiras. "Savulaik mācījos grupā, kur bija aptuveni 300 vācu aitu suņu. Gatavojāmies Maskavas olimpiādei. No tiem 300 suņiem katrs bija citāds. Viens visu iemācījās vienā dienā, cits raudāja divas nedēļas un nevarēja vajadzīgo iemācīties."

"Par to, ka vācu aitu suns ir ļoti gudrs un viens no vieglāk apmācāmajiem, domāju, nevienam šaubu nav. Šis suns jau ir kļuvis par ikonu! Ne velti "vilku suņus" visā pasaulē izmanto kā policijas suņus, glābējus, pēddziņus, narkotiku un sprāgstvielu meklētājus un arī neredzīgo pavadoņus," saka Leons Markelovs.

"Vācu aitu suns ir, var teikt, universāls suns, viegli piemērojas jebkura uzdevuma veikšanai, ļoti labi saprot savu saimnieku. Ar pareizām metodēm, man šķiet, viņam varētu iemācīt pilnīgi visu, pat runāt," smejas kinologs.

"Rotveileram noteikti ir viens no augstākajiem "IQ" jeb intelektuālajiem koeficientiem visu suņu šķirņu vidū. Tas ir ļoti saprātīgs suns, kas labi padodas apmācībai," saka kinologs.

Rotveilers izaug par paklausīgu un bezgala uzticīgu savam saimniekam un viņa ģimenei, bet ar vienu noteikumu – ja ir pienācīgi apmācīts. Šis suns ir arī modrs, drosmīgs, spēcīgs un iespaidīgs – viens no suņu pasaules spēka simboliem.

"Kolliju ir viegli apmācīt. Viņš ir no suņiem, kam tiešām patīk mācīties. Vajadzīga tikai pacietība un pareiza pieeja, tad viņš visu dara ar patiesu aizrautību," saka kinologs.

"Mēs varam vienā dienā sabojāt visu, ko esam sunim mācījuši vairākas nedēļas – un te es runāju ne tikai par kollijiem, bet par jebkuru suni. Tipisks piemērs – saimnieks zaudē pacietību un sunim iesit. Kāda gan tur vairs sunim var būt vēlēšanās mācīties!

Turklāt kollijs nenoliedzami ir ļoti skaists suns – to, domāju, jums pateiks jebkurš cilvēks! Ar krēpēm gluži kā lauvai, pievilcīgu, garu purniņu un gudrām acīm. Ļoti pacietīgs, mierīgs un gudrs, ar nosvērtu raksturu."

"Borderkollijs regulāri figurē gudrāko suņu topu galvgalī, visbiežāk – pirmajā vietā. Tas ir ļoti sportisks suns, kuram patīk visādas aktīvas nodarbes, tostarp paklausības un veiklības treniņi. Borderkollijam ir ļoti milzīgs potenciāls – viņu mierīgi var izaudzināt par cirka mākslinieku, kas veic visneiedomājamākos trikus."

Jāņem gan vērā, ka borderkollijs ir ļoti aktīvs suns, kam ikdienā nepieciešams daudz fizisko aktivitāšu, citādi viņam nebūs kur likt savu enerģiju un var attīstīties dažādas uzvedības problēmas (piemēram, dažādu priekšmetu graušana).

"Kā ļoti gudrus un viegli apmācāmus suņus pats pēc savas pieredzes varu ieteikt Stafordšīras terjerus, bulterjerus un pitbulterjerus – man pašam ir bijuši pilnīgi visi šie suņi, un jāsaka – labāku suni nevar vēlēties! Agrāk man diez vai kāds to būtu iestāstījis, bet tie ir mīļākie suņi, kādi vispār var būt. Gan stafordi, gan bulterjeri, gan pitbulterjeri – viņi visi ir stipri līdzīgi, tiešām unikāli suņi," saka kinologs.

"Varbūt sākums apmācības ziņā ir pagrūtāks, bet, ja pareizi visu dara, var panākt ļoti skaisti izpildītas komandas pat no 70 metru attāluma, izmantojot tikai žestus un balss signālus. Jūs aizejat no suņa 70 metru attālumā, suns apsēžas un perfekti izpilda pilnīgi visas komandas, ko viņam liekat. Jūs pasaucat klāt – viņš atnāk! Dodat komandu "vietā" – suns aiziet atkal uz to pašu vietu, apsēžas un smuki gaida nākamo komandu," ar sajūsmu savus apmācāmos atceras kinologs.

"Par bulterjeru varu teikt visu to pašu, ko par Stafordšīras terjeru. Tas ir ļoti gudrs suns, kas viegli padodas apmācībai. Gan labs draugs, gan mājas sargs. Vajadzības gadījumā aizsargās arī saimnieku," saka kinologs.

"Kā jau minēju, man pašam ir bijuši bulterjeri, tādēļ varu apgalvot – šīs šķirnes suņi tik tiešām ir īsti cilvēka draugi! Arī viņiem var iemācīt teju visu. Daudzviet pasaulē šie suņi brīnišķīgi meklē narkotikas, sprāgstvielas, kontrabandas cigaretes un daudz ko citu."

"Pitbulterjeriem gan līdzi nāk ļoti slikta slava, taču patiesībā viņi tiek nepelnīti apvainoti – tā ir nevis šo suņu, bet viņu saimnieku slava. Diemžēl nereti notiek tā, ka šos iespaidīgos spēcīgās miesasbūves suņus paņem saimnieki, kuriem ir dziļi mazvērtības kompleksi. Tā viņi neapzināti cenšas tos kompensēt – parādīt savu varenību ar šādu suni sev blakus. Tad nu viņi speciāli provocē agresiju šajā sunī, rīda virsū citiem suņiem vai pat cilvēkiem un tad rezultāts, protams, ir bēdīgs. Tieši tie ir cilvēki, kuri pitbulterjerus izmanto suņu cīņās, kuru dēļ viņiem šī sliktā slava ir pielipusi. Šī suņa vaina ir tikai tajā, ka viņš ir ļoti spēcīgs," stāsta kinologs.

"Polijā man ļoti iekrita acīs, ka pa ielām daudzi staigā ar acīmredzami mācītiem Stafordšīras terjeriem, bulterjeriem un pitbulterjeriem – cik viņi ir disciplinēti! Uzreiz var redzēt, ka cilvēkam ir atbildības sajūta un suns ir labās rokās. Latvijā gan diemžēl reti esmu ko tādu novērojis. Biežāk ir tā, ka suns ir apkārts ar visādām uzkarēm, dzeloņiem, lai izskatītos pēc iespējas baismīgāks, bet par apmācību padomāts nav. Tā vien gribas pateikt – tu iedod viņam vēl automātu un granātu! Un, redzot šādu skatu, uzreiz ir skaidrs, kas darās saimniekam galvā.

Ja pitbulterjeru no mazotnes pareizi audzina, tas ir brīnišķīgs suns, īsts draugs. Viņiem ļoti labi viss izdodas – gan šķēršļu josla, gan paklausības apmācība."

Kinologa skatījumā vienīgais pitbulterjeru, bulterjeru un Stafordšīras terjeru mīnuss ir īsā spalva, kuras dēļ šie suņi slikti panes aukstumu un drēgnumu. Bet, ja uzģērbj kādu suņu mētelīti, tad nekādu problēmu nav.