Saprotams, ka pēc pikantām pusdienām, zivju ēdieniem, ķiplokmaizītēm vai alus, sliktas elpas cēloņi ir saprotami. To var ātri novērst, iztīrot zobus, skalojot muti, atsvaidzinot elpu ar košļājamo gumiju vai mutes aerosolu. Ko darīt, ja sliktas elpas iemesli nav tik skaidri?
Ko darīt, ja pamani, ka sarunājoties apkārtējie ietur distanci no tevis? Ja skaistumkopšanas salonā klientes griež galvu uz sāniem, kad kosmētiķe noliecas par viņu, lai uzliktu sejas masku? Ja līdzstrādnieki novēršas, kad tu runājies ar viņiem pie viena galda?

Vajadzētu padomāt, vai šāda izturēšanās nav saistīta ar nepatīkamiem ķermeņa aromātiem. It īpaši sliktas elpas “īpašnieks” pats gandrīz nekad to nemana. Nepatīkama elpa tik tiešām var sabojāt tavu dzīvi.

Ja cilvēkam pastāvīgi ir slikta elpa, iespējams, ka to izraisa kāda slimība. Tādēļ ir jānoskaidro nepatīkamas elpas patiesie iemesli. Visbiežāk tie slēpjas pašā mutes dobumā, kur pie zobiem sakrājas ēdiena atliekas. Tās sadalās un krājas mutē kopā ar atmirušajām ādas šūnām, siekalām un aptuveni 300 veidu baktērijām. Šajā sadalīšanās procesā rodas sulfīdi, kas izraisa nepatīkamo smaku.

    Sliktas elpas veidošanās vēl vairāk pastiprinās, ja
  • zobi ir karoiozi un to caurumos sakrājas ēdiena atliekas, kas aktivizē baktērijas;
  • zobi netiek regulāri un pareizi tīrīti (vēlams tīrīt trīs minūtes pēc katras ēdienreizes);
  • mutes gļotāda vai smaganas ir iekaisušas;
  • smaganās un zobu starpās (kad izrauti vai izkrituši zobi) uzkrājas ēdienu atliekas;
  • zobu protēze nav atbilstoša;
  • radušies deguna, kakla vai rīkles iekaisumi vai ir hronisks mandeļu iekaisums;
  • siekalas izdalās pārāk maz, līdz ar to ēdienu atliekas un baktērijas netiek “aizskalotas”;
  • ir bieži jūtams sausums mutē;
  • mutē ieviesusies sēnīšu slimība;
  • parādās gremošanas traucējumi (piemēram, bieži ir atraugas vaidedzināšanas sajūta kuņģī);
  • badojas (notiek izmaiņas vielmaiņā, rodas gremošanas traucējumi, samazinās siekalu izdalīšanās).

Gandrīz vienmēr palīdz regulāra mutes un zobu tīrīšana, kas uzreiz padara elpu patīkamāku. Savukār tiem, kuriem slikta elpa radusies gremošanas traucējumu dēļ, būtu kritiski izvērtēt savu ēšanas paradumus. Bieži palīdz jau nelielas izmaiņas ēdienkartē - samazinot tauku un gaļas daudzumu.

Ja slikta elpa nepazūd, nepieciešams konsultēties ar zobārstu, lai noskaidrotu tās iemeslus. Ja sliktu elpu izraisa kāda slimība, papildus tās ārstēšanai tik un tā vajadzīga rūpīga mutes higiēna, lai palīdzētu “noslēpt” nepatīkamo smaku.

Mutes kopšanas padomi, lai cīnītos ar sliktu elpu:

  • Vismaz 2-3 reizes dienā tīrīt zobus, vienmēr pēc ēdienreizes,
  • Izskalot muti, lai atbrīvotos no ēdienu nosēdumiem,
  • Vienmēr tīrīt zobu starpas arī ar speciālo diedziņu,
  • Regulāri skalot muti ar īpašiem mutes skalošanas līdzekļiem (augu ekstrakti, piemēram, piparmētras, melisas un kumelītes maizna iekaisumus un līdz ar to arī slikto elpu);
  • Starp ēdienreizēm vēlams košļāt medicīnisko košļājamo gumiju;
  • Mutes dobumu dezinficēt ar speciālu medicīnisko mutes ūdeni (bremzē baktēriju darbību),
  • Elpu var atsvaidzināt košļājamās gumijas bez cukura, piparmētru konfektes, aerosoli mutes atsvaidzināšanai, kā arī hlorofila preparāti;
  • Speciālas košļājamās tabletītes vai dražejas ar C vitamīnu košļāšanas laikā aktīvi izdala skābekli un likvidē smakojošās vielas;
  • Zobu platīšu vai protēžu nesātājiem ir jāievēro pedantiska mutes higiēna!
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!