Sākoties pavasarim, palielinās ērču aktivitāte un ir dzirdami aicinājumi vakcinēties pret ērču encefalītu. Ņemot vērā, ka vakcīna pret šo slimību nav pieejama bez maksas, ja neskaita bērnus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, daudziem aktuāls ir jautājums par tās nepieciešamību. Speciālisti norāda, ka tā sniedz pilnīgu garantiju, ka cilvēks nesaslims ar encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnēsātajām slimībām.
Vakcīna ir droša un var radīt komplikācijas tikai ļoti retos gadījumos. Ja šaubies par to, vai vakcīna tev nepieciešama, konsultējies ar kādu medicīnas darbinieku. Tomēr paturi prātā, ka no ērcēm ir jāuzmanās ikvienam – pat tiem, kas ir vakcinējušies pret encefalītu. Vakcīna nesargā no Laimas slimības, kas ir visizplatītākā no ērču pārnēsātajām slimībām Latvijā.
Vakcīna pret encefalītu – izvēle, nevis nepieciešamība
Rīgas Stradiņa universitātes docente, pediatre Dace Zavadska uzsver, ka vakcinācija ir vienīgā metode, kas pilnībā pasargā no ērču encefalīta: "Latvijā ērču encefalīts ir ļoti izplatīts un ērču inficētība ir augsta, tāpēc ļoti svarīgi ir būt pasargātam pret šo slimību. Vienīgā drošā un ilgstošā profilakse ir vakcinācija pret ērču encefalītu, jo pārējie piesardzības pasākumi – atbilstošs apģērbs un ērces atbaidošu līdzekļu lietošana nav pietiekami efektīvi."
Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, Rīgas domes deputāte Baiba Rozentāle (S) stāsta, ka infektoloģijas centra laboratorijā katru gadu pārbauda 4000-6000 ērču, ko atveduši valsts iedzīvotāji. Vidēji četri līdz pieci procenti no pārbaudītajām ērcēm bijušas inficētas ar encefalītu. Šogad no 37 pārbaudītajām ērcēm, inficēta ir bijusi tikai viena.
Rozentāle skaidro, ka gadījumos, kad piesūcas ērce un tā izrādās inficēta ar encefalītu, ir jānogaida un jāseko līdzi, vai neparādās, kāds no slimības simptomiem. Tos novērojot, ir nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie mediķiem. Vairāk par encefalītu un tā simptomiem lasi šeit.
Runājot par vakcinēšanos pret ērču encefalītu, viņa norāda, ka tā ir katra paša cilvēka izvēle, bet vakcinācija dos pilnīgu pārliecību par to, ka cilvēks nesaslims ar encefalītu. Gadījumos, kad persona šaubās par to, vai vakcinēties, Rozentāle iesaka savas bažās apspriest ar ģimenes ārstu vai kādu medicīnas darbinieku, kam persona uzticas. Vaicāta par to, kad veikt vakcinēšanos, speciāliste norāda, ka to var darīt jebkurā laikā, bet vēlams to paveikt pirms ērces ir pamodušās, lai jau pirmā došanās dabā būtu droša.
Tā kā Latvijā pieejamās vakcīnas ražo vistu embrijos, pret encefalītu vakcinēties nedrīkst personas, kam ir alerģija pret putnu olās esošo olbaltumu. Tāpat vakcinēties nedrīkst cilvēki, kam iepriekš novērota alerģiska reakcija pret šo vakcīnu. Rozentāle arī piebilst, ka injekcijas vietā, tāpat kā pēc citām vakcīnām, var parādīties apsārtums un neliels pietūkums.
No citām ērču pārnēsātajām slimībām vakcīna nepasargās
Rozentāle vairākkārt uzsver, ka vakcīna pret encefalītu nepasargā no citām ērču pārnēsātajām slimībām – ērlihiozes un Laimas slimības. Viņa arī piebilst, ka Laimas slimība ir izplatītākā nekā encefalīts un ar to ir iespējams inficēties, saspiežot ērci ar kailām rokām. Speciāliste uzsver, ka ērce nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt nospiest ar pirkstiem, tās labāk rokās neņemt vispār, ja nav uzvilkti cimdi. Ērces var noņemt, izmantojot lupatiņu vai salvetīti.
Sevis pasargāšanai infektoloģe iesaka lietot speciālus līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. Tie palīdzēs izvairīties arī no citām ērču pārnēsātajām slimībām. Speciāliste gan iesaka šos līdzekļus iegādāties aptiekās, īpaši, ja tos paredzēts izmantot, lai aizsargātu bērnus. Lielveikalos nopērkamie aizsarglīdzekļi bieži nav piemēroti bērniem. Tāpat ir jāpievērš uzmanība tam, cik ilgi izvēlētais līdzeklis darbojas un kad to nepieciešams lietot atkārtoti. Parasti tie darbojas vien dažas stundas, kā arī to iedarbība beidzas nopeldoties.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija liecina, ka visizplatītākā no ērču pārnēsātajām slimībām ir Laimas slimība – pērn tā atklāta 479 personām. Ērču encefalīts atklāts 230 cilvēkiem, bet ērlihioze – 50.
Ērlihioze var noritēt vieglā formā, tāpēc cilvēks to var nepamanīt, bet smagākos gadījumos par to liecina gripai līdzīgi simptomi, kuru gadījuma jāmeklē mediķu palīdzība. Arī par encefalītu liecina gripai līdzīgi simptomi, kas parādās vienu līdz trīs nedēļas pēc ērces piesūkšanās. Laimas slimības izplatītākā pazīme ir apsārtums ap vietu, kur ērce bija piesūkusies – tā diametrs parasti nepārsniedz piecus centimetrus. Vairāk par Laimas slimību ir iespējams lasīt šeit.
Sargies no slimībām, izvairoties no ērcēm
SPKC skaidro, ka ērces kļūst aktīvas, ja gaisa temperatūra pārsniedz +3 līdz +5°C. Ērces var atrasties dažādās vietās, bet visbiežāk tās sastopamas nekoptās meža audzēs, ilggadīgi nekoptās un krūmiem aizaugušās pļavās, garā zālē, krūmājos, briksnājā. Tāpat ir jābūt piesardzīgiem veicot āra uzkopšanas darbus, īpaši vietās, kur zāle nav pļauta vairākus gadus pēc kārtas. Ik pa laikam jāpārliecinās, vai pa apģērbu nerāpo ērce, bet, pārnākot mājās, jāpārbauda ķermenis, vai kāda ērce nav piesūkusies.
Ērces visbiežāk nokļūst uz garāmejošu cilvēku apaviem vai apģērba potīšu augstumā un pēc tam lēnām pārvietojas uz augšu. Lai nepieļautu ērces piesūkšanos, pirms došanās mežā apģērbs jāpielāgo tā, lai ērce nevarētu zem tā pakļūt. Bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos, aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze jāieliek biksēs. Ieteicams valkāt gaišas drēbes, uz kurām ērces labi saskatāmas.
Tāpat SPKC iesaka pastaigas laikā pievērst uzmanību tam, vai pa apģērbu nerāpo kāda ērce, un tā jānotrauc. Jāatceras arī, ka ērces mājās var atnest dzīvnieki, kas skraidījuši pa āru. Tāpat tās var atnest arī ar mežā plūktām puķēm un zariem.
