Zivis ir neatņemama mūsu uztura sastāvdaļa, jo tās ir bagātas ar olbaltumvielām un omega-3 taukskābēm. Tomēr arvien vairāk tiek runāts par zivju ķīmisko piesārņojumu, kas radies cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Vidē ir nokļuvušas un turpina nokļūt dažādas ķīmiskās vielas, piemēram, noturīgie organiskie savienojumi un smagie metāli, kas augsnē un ūdenī saglabājas vairākus gadu desmitus. Šīs kaitīgās ķīmiskās vielas uzkrājas arī dzīvajos organismos – augos un dzīvniekos, tostarp zivīs, īpaši lielākajās un vecākajās, kas atrodas ūdensdzīvnieku barības ķēdes augšgalā. Tādēļ ir svarīgi zināt, kā rīkoties, lai zvejas produkti, ko tu patērē ikdienā, nekaitētu tavai un tavas ģimenes veselībai.
Zivis ir jāēd, jo to sastāvā ir vērtīgas uzturvielas – olbaltumvielas – kā galvenais aminoskābju avots, kas nodrošina organisma pamatfunkcijas, polinepiesātinātās omega-3 taukskābes, kas cilvēka organismā tiek izmantotas bioloģiski aktīvu vielu veidošanai un ir absolūti neaizstājamas ikdienas uzturā. Šīs taukskābes organismā, atšķirībā no daudzām citām taukskābēm, pašas neveidojas.
Ar omega– 3 taukskābēm bagāti pārtikas produkti:
- Treknās zivis – laši, sardīnes, foreles, makreles (skumbrijas), siļķes, plekstes (butes), sami, tuncis;
- Jūras produkti – austeres, omāri, garneles;
- Citi pārtikas produkti – soja, linsēklu eļļa, rapšu eļļa, valrieksti, jūras aļģes, jūras kāposti.
Zivju ēdamās daļas, kurās piesārņojums uzkrājas vairāk:
- Lielo plēsīgo zivju aknas un muskuļaudi, kuros savienojumu (metildzīvsudraba) veidā uzkrājas dzīvsudrabs;
- Jūras un okeāna zivju taukaudi un aknas, kurās uzkrājas polihlorētie bifenili, furāni un dioksīni.
Uzturā nav ieteicams ilgstoši un bieži lietot zivis ar augstu piesārņojuma līmeni, jo noturīgie organiskie piesārņotāji var uzkrāties cilvēka organismā un pie noteiktiem apstākļiem, piemēram, ilgstošas pazeminātas imunitātes, izraisīt izmaiņas audos vai pat vēzi.
Šo ķīmisko vielu radītais piesārņojums:
- Akumulējas cilvēka organismā dzīves laikā;
- Pazemina organisma aizsardzības spējas pret slimībām;
- Ietekmē nervu sistēmu un var radīt garīgās attīstības traucējumus;
- Sievietēm reproduktīvajā vecumā rada auglības problēmas;
- Nonākot grūtnieču organismā, var traucēt augļa pilnvērtīgai attīstībai;
- Ar mātes pienu nonāk bērna organismā.
Ja pats dodies makšķerēt
Noteikti ievāc informāciju par ūdenskrātuvi, kur dodies makšķerēt – vai tā nav piesārņota. Novērtē, vai ūdens ir dzidrs, vai ūdens virsmā nav eļļas plankumu, izvērtē nozvejoto lomu, apskati katru zivi, atlasot ēšanai paredzētās zivis. Uztura pagatavošanai nelieto zivis ar slimības vai bojājuma pazīmēm.
Kādas zivis izvēlēties un no kā labāk atteikties
Ikdienas uzturam labāk izvēlēties Latvijas iekšzemes ūdeņos (ezeros un upēs) zvejotās zivis vai zivsaimniecībās audzētos zivju produktus.
Savukārt labāk neizvēlies:
- Lielās, plēsīgās okeānu zivis, piemēram, haizivis un zobenzivis;
- Baltijas jūras lašus, trekno zivju vēderiņus;
- Baltijas jūras mencu aknas;
- Dzīvās zivis, kas tiek piedāvātas lielveikalos un tirgos, ja tās tiek turētas pieblīvētās ūdenstilpnēs, akvārijos bez skābekļa padeves, kopā ar slimām un beigtām zivīm;
- Arī zivju aknu konservi nav ikdienas uztura produkts, un neļauj tiem par tādiem kļūt!
Apstrādājot un gatavojot zivis
- Svaigas, neiztīrītas zivis ilgstoši neuzglabā (ne krastmalā, ne virtuvē) un centies iespējami ātrāk tās notīrīt un izmantot maltītes pagatavošanai;
- Rūpīgi notīri katru zivi – atdali galvu, novelc ādu, nodali vēdera, muguras un sānu taukus. Izņem zivs iekšējos orgānus, arī aknas;
- Ledusskapī svaigas (termiski neapstrādātas) zivis neuzglabā ilgāk par diennakti;
- Ēdiena gatavošanai nelieto zivju taukus, galvas, iekšējos orgānus;
- Gatavojot zivi, ļauj taukiem brīvi notecēt no zivs, lai kopā ar tiem nodalās arī piesārņotājvielas;
- Ieteicams zivis cept uz restēm, vārīt vai grilēt;
- Lai zivs nepiesūktos ar saviem taukiem, kas var būt piesārņoti, netin zivi folijā un labāk neapviļā miltos un olā;
- Zivju zupas vārīšanai nelieto trekno zivju vēderiņus (arī lašu vēderiņus), kuri satur daudz tauku, vāri zupu no jaunām, mazām zivtiņām;
- Ja gatavo zivju buljonu, taukus no buljona virspuses nosmel;
- Nelieto citu produktu pagatavošanai taukus, kuros cepta zivs.
Sviestā cepta bute. Gardi? Te atradīsi recepti. Lasis ar pesto, tieši baudīt vasarā! Kā vēl interesanti nobaudīt ceptas sardīnes, palūko šeit. Citas receptes, kā visgardāk pagatavot zivis, atradīsi "Tasty".
Uztura ieteikumi riska grupām
Sievietēm, kuras baro bērnu ar krūti, bērniem vecumā no diviem līdz 15 gadiem un sievietēm, kuras plāno grūtniecību nav ieteicams lietot uzturā:
- zivis un zvejas produktus vairāk nekā vienu porciju (140 g gatavā produkta) divas reizes nedēļā;
- kūpinātas, sālītas, žāvētas, marinētas zivis biežāk nekā vienu reizi mēnesī;
- zivju aknas un citus subproduktus;
- mencu aknu konservus.
Grūtniecēm nav ieteicams uzturā lietot:
- zivju un zvejas produktus vairāk nekā vienu porciju (140 g gatavā produkta) vienu reizi nedēļā;
- zivju aknas un citus subproduktus;
- jēlas zivis un termiski neapstrādātus zvejas produktus, piemēram, ikrus, austeres, garneles;
- konservētas, sālītas, marinētas un kūpinātas zivis.
Informācijas avots: Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar uztura speciālisti, dietoloģi Lolitu Neimani.
