Vienkāršs izelpas tests nākotnē varētu palīdzēt atklāt zarnu problēmas, kurām ir augsts risks pārtapt kolorektālajā vēzī, vai agrīnas slimības stadijas. Pētījumus jaunās tehnoloģijas izstrādei veic britu zinātnieki, balstoties uz 2012. gadā veiktu pētījumu, ko kopīgi izstrādāja Izraēlas, Latvijas un Ķīnas zinātnieki, ziņo britu medijs BBC.
Tests spēj konstatēt ķīmiskas daļiņas cilvēka elpā, ko var saukt par unikāliem elpas nospiedumiem, kas cilvēkiem pirmsvēža stadijā atšķiras no veseliem cilvēkiem.
Eksperti uzskata, ka, turpinot pētījumus, tas varētu ļaut atklāt vēzi ļoti agrā stadijā vai pat pirmsvēža, kad to var veiksmīgi ārstēt. Tomēr vēl esot jāstrādā pie testa apstiprināšanas un atzīšanas, jo pagaidām iekārta nav pilnīgi precīza.
Latvijā saslimstība ar zarnu vēzi ik gadu pieaug, turklāt šo slimību gan pie mums, gan citur pasaulē parasti diagnosticē novēloti, jo tās simptomi raksturīgi daudzām slimībām, kā arī cilvēki baidās iet pie ārsta. Diemžēl no kolorektālā vēža Latvijā ik gadu mirst vairāk nekā 700 cilvēki.
Savukārt zinātnieki cer, ka inovatīvā diagnostikas metode palīdzēs vēzi atklāt ātrāk, raksta BBC. Pētījumi balstās uz hipotēzi, ka cilvēkiem ar kolorektālo vēzi agrās stadijās elpā sastopamas unikālas vielas salīdzinājumā ar tiem, kam nav vēža pazīmju.
Pētījumā, uz kuru balstīts britu zinātnieku darbs, 2012. gadā piedalījās arī Latvijas zinātnieki, analizējot 145 pacientu izelpas paraugus, no kuriem aptuveni 30 bija konstatēts zarnu vēzis. Tajā piedalījušies pētnieki Aija Linē, Karīna Siliņa, Pāvels Zajakins, Zane Kalniņa, Irēna Meistere, Angelina Pismennaja no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Mārcis Leja, Guntis Ancāns no Latvijas Universitātes.
Doktore Emma Smita, kas strādā pie pētījuma Lielbritānijā, BBC norādīja, ka iekārta varētu glābt dzīvības, tomēr pie tās vēl ir nepieciešams papildu darbs, lai tā sniegtu pēc iespējas precīzākus rezultātus.
Latvijas Universitātē veikts arī pētījums "Plaušu vēža diagnostikas metodes un datorprogrammas prototipa izstrāde, izmantojot izelpas gaisa analīzi ar mākslīgo ožas sensoru", kura vadītājs bija Dr.med. Māris Bukovskis.
Jāpiebilst, ka 20. gadsimta 80. gados tika atklāts, ka cilvēka izelpā atrodami dažādi organiski savienojumi, kuri dažādām slimībām atšķiras. Šo ideju apstiprināja īpaši apmācīti suņi, kuri spēja atpazīt plaušu un urīnpūšļa vēzi, apostot slimnieka izelpas un urīna paraugus. Izpētot dzīvnieku ožas sistēmu, zinātnieki mēģina izveidot sensorus, kas palīdzētu diagnostikā un ar "smaržas nospiedumu" atklāt slimību agrīnā stadijā.
Savukārt pētījumi par "mākslīgā deguna" iespējām Latvijā notiek jau ilgu laiku. Lūk, raidījuma "Te!" veidots sižets par to, ko jau pašlaik var noteikt ar tā palīdzību.
