Vēzis nav kļuvis izplatītāks, bet par to biežāk runā, vērtē speciālists

Vēzis nav kļuvis izplatītāks, bet par to biežāk runā, vērtē speciālists
Foto: Shutterstock

Onkoloģisko saslimšanu gadījumu nav daudz vairāk nekā agrāk, vienkārši ir uzlabojusies diagnostika un palielinājies cilvēku mūža ilgums, tā sabiedrības sašutumu par onkoloģiju straujo izplatību komentē zinātnieks un ārsts Sergejs Kuzņecovs. Tāpat par vēzi daudz biežāk un vairāk runā.

Piedāvājam iepazīties ar pētnieka viedokli par šo jautājumu.

Vēža izplatības palielināšanās ir ilūzija

Onkoloģisko saslimšanu izplatības ziņā situācija Latvijā nav dramatiskāka nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Nav nekādas epidēmijas, par ko reizēm tiek runāts, vienkārši mūsdienās onkoloģiskajām saslimšanām tiek pievērsta lielāka uzmanība. Arī no mediju puses, piemēram, mūsdienās gandrīz katru dienu var lasīt ziņas par kādas sabiedrībā zināmas personas veselības stāvokli, par saslimšanām, ārstēšanas procesu u.tml. Agrāk šādas ziņas nebija tik viegli pieejamas. Tāpat kādreiz pastāvēja viedoklis, ka vēzis ir neārstējams vai grūti ārstējams, taču šobrīd ir konstatēts, ka pastāv vairākas vēža formas, kuras, savlaicīgi atklājot, viegli pakļaujas ārstēšanai. Ir arī gadījumi, kad pat trešajā un ceturtajā slimības stadijā var pagarināt remisiju.

Uzskatus par to, ka onkoloģijas paliek aizvien izplatītākas, veicina arī cilvēka mūža ilguma pagarināšanās, proti, vēsturē bijuši periodi, kad cilvēka vidējais mūžs bijis 50 gadi, taču, šim slieksnim paaugstinoties, aizvien vairāk cilvēku sasniedza lielu vecumu un iekļuva t.s. riska grupā, kas ir uzņēmīgāki pret dažādām saslimšanām. Līdere onkoloģisko saslimšanu jomā Eiropā ir Ungārija, kurā ir ļoti liels procents smēķētāju, kā arī ļoti iecienīti kūpināti un asi ēdieni. Šādi iedzīvotāju paradumi nereti noved pie dažādām saslimšanām, t.sk. pie plaušu un resnās zarnas vēža, kas Ungārijā ir ļoti izplatīts. Kā jau minēju, manuprāt, onkoloģiskās saslimšanas nav kļuvušas biežākas, tām tiek pievērsta lielāka uzmanība.

Pārtikas iepakojums cilvēkus nenogalina un vēzi neizraisa

Par lielāku uzmanību liecina arī sabiedrības satraukums par vieniem vai otriem produktiem, kas, iespējams, ir onkoloģisko saslimšanu izraisītāji. Manuprāt, satraukumam par pārtikas higiēnu, proti, plastmasas pārtikas iepakojumu, kaitīgumu nav pamata. Ir ļoti daudz toksikoloģijas pētījumu, kuros ir pārbaudīti visi materiāli, pirms dota atļauja tos izmantot pārtikas iepakošanai. Dažos rakstos ir atsauces uz pētījumiem ar pelēm, taču šos datus nevar ekstrapolēt uz cilvēkiem. Peles mūža ilgums ir vien daži gadi, tāpēc nevar salīdzināt vielas ietekmi uz peli un cilvēku.

Daudz vairāk uzmanības būtu jāpievērš šūnu imunitātei, ko var nodrošināt ar pietiekamu sārmu līmeni organismā un t.s. labajiem taukiem. Ja ir tauku trūkums, ko var izraisīt, piemēram, mūsdienās tik ļoti izplatītās badošanās kūres, var novest pie situācijas, ka cilvēkam nedarbojas pretvēža imunitāte.

Uzturam un dzīvesveidam ir nozīme

Lai, ievērojot diētu, nenodarītu pāri organismam un imunitātei, ieteiktu izvēlēties plaši pārbaudīto Vidusjūras diētu, kurā ietilpst augu tauki un olīveļļa. Tas stiprina imunitāti. Tikai nevajag jaukt t.s. labos taukus ar speķi. Latvijā jau tāpat pārāk daudz aizraujamies ar kūpinājumiem, kas nenāk par labu veselībai, tāpēc der atcerēties, ka arī tauki mēdz būt dažādi. Mūsu iecienītākie ēdieni, piemēram, kūpinātas vistas, ir daudz kaitīgākas par jebkādiem "bisfenoliem". Arī man garšo kūpinājumi, taču tos ieteicams nogaršot pavisam nedaudz un reti. Uzturā jālieto produkti, kas satur taukskābes Omega-3 un Omega-6, papildinot tos ar zaļumiem.

Ja nav iespējas regulāri ēst produktus, kas bagāti ar sārmiem un taukskābēm, tad noteikti jācenšas dzert vairāk ūdens. Īpaši tas ieteicams pirms ēšanas, tukšā kuņģī, kad skābes daudzums tajā ir neliels. Vielas, kas neitralizē organismā pārskābināto vidi, ir kālijs, nātrijs, kalcijs un magnijs.

Source info

DELFI Viņa


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Saistītie raksti




07fff40b5dd495aca2ac4e1c3fbc60aa.orphus