Tavs vēders var ietekmēt smadzeņu darbību! Lūk, ko par to saka zinātne

Pēdējos gados zarnu mikroflora tiek pamatīgi pētīta. Šobrīd zinātnieki, kā izskatās, ir vienisprātis par to, ka mūsu zarnās mītošās baktērijas, kuru tur ir miljardiem, ir nozīmīga sastāvdaļa ne vien gremošanas veselības, bet arī garīgās veselības ķēdītē.

Tā, piemēram, ir pētījums, savukārt, rosina domāt, ka zarnu baktērijas var ietekmēt trauksmi un depresiju cilvēkos, kuriem ir nosliece uz šīm kaitēm – un tādu ir daudz (pēc Latvijas datiem, tie ir pāri par 70 000 cilvēku). Pētījumā tika izmantotas peles, kuras augušas sterilā vidē. Puse peļu tika pakļauta zarnu baktēriju iedarbībai. Un tad izrādījās, ka tās peles, kurām baktērijas netika, ieguva trauksmes un depresijas simptomus, līdzvērtīgus tiem, kurus piedzīvo cilvēki. Zinātnieki pat atklāja specifisku smadzeņu apgabalu, kuru baktērijas ietekmē, un uzskata, ka agrīna smadzeņu saskarsme ar baktērijām var izrādīties izšķiroša, vai cilvēks piedzīvos depresiju un trauksmi vēlākā dzīvē. Protams, pētījumam nepieciešams turpinājums.

Kāds cits pētījums noskaidrojis, ka bērniņiem ar autismu zarnu mikroflora ir krasi atšķirīga no tiem, kam šādas slimības nav. Protams, ar to nav jāsaprot, ka zarnu baktēriju trūkums izraisa autismu, tomēr zarnu mikroflorai, iespējams, ir sakars ar šo bērniņu psiholoģisko pašsajūtu. Eksperimentā, kas veikts ar pelēm, ar autismam līdzīgiem simptomiem sirgstošajiem īpatņiem tika dotas baktērijas, kuru viņiem parasti trūkst (B. fragilis), un šīm pelēm būtiski samazinājās trauksmei līdzīgie simptomi un uzlabojās spēja komunicēt ar citām pelēm. Starp citu, nu jau ir arī daži pētījumi ar cilvēkiem – Ontario Hamiltona universitātes pētnieki sterilā vidē audzētām pelēm pārstādīja zarnu baktērijas no trauksmes skartiem cilvēkiem, un arī šīs peles sāka izrādīt trauksmes simptomus.

Tomēr, vai tas nozīmē, ka jādodas uz veikalu iepirkt kaudze ar probiotiķiem, lai justos labi un laimīgi? Par to gan zinātne vēl šaubās – lai arī ir atklāts, ka sakarība starp zarnu un garīgo veselību pastāv, īsti vēl nav skaidrs, kā tas viss strādā. Lielākoties tas ir tāpēc, ka pašiem zinātniekiem nav pilnīgas pārliecības par to, kuras ir labās un kuras – sliktās baktērijas, un vai šāds dalījums vispār ir sakarīgs. Probiotikas piedāvā visai šauru baktēriju klāstu. Turklāt, ne visas baktērijas ir spējīgas izdzīvot kuņģa skābes pilnajā vidē.

No šī visa jāatceras, ka par vēdera veselību un labu zarnu darbību ir jārūpējas vispārējas labsajūtas vārdā. Ja vēders streiko un jāpiedzīvo pārāk šķidra vai pārāk cieta vēdera izeja, tas nozīmē, ka zarnām neklājas labi. Dzīvs, veselīgs uzturs ar dažādiem augļiem, dārzeņiem, skābētiem produktiem un skābpiena vai jogurta izstrādājumiem palīdz ieviest lielāku baktēriju daudzveidību – sevišķi tad, ja esam ziemā kārtīgi slimojuši un lietojuši antibiotikas. Vairumā gadījumu tas arī palīdzēs noregulēt vēdera izeju. Tomēr, ja vēdera problēmas piedzīvo ilgstoši, noteikti nemēģini sevi ārstēt ar skābiem kāpostiem, bet dodies pie ārsta. Ārsts palīdzēs vēderam atkal justies labi un tev pašam līdz ar to – priecīgākam.

Avots: forbes.com, theatlantic.com.